Latvija redz perspektīvas tālākai Baltijas valstu sadarbībai

5.septembrī notika Baltijas Ministru padomes premjerministru sēde

Foto: A.F.I.

Latvijas Ministru prezidents Einars Repše:

Uzruna Baltijas Ministru padomes Premjerministru padomes paplašinātajā sēdē Viļņā 2003. gada 5. septembrī

Dārgie kolēģi! Dāmas un kungi!

Es ļoti priecājos, ka varu uzstāties Baltijas Ministru padomes sēdē it īpaši tāpēc, ka šodien tajā piedalās arī Somijas un Polijas premjerministri, Eiropas Komisijas viceprezidents un Itālijas transporta ministrs. Jūsu klātbūtne ir pierādījums tam, ka Baltijas valstis tagad pievienojas saviem Eiropas kaimiņiem un partneriem ļoti praktiskā nozīmē.

Kā jūs jau zināt, 20. septembrī Latvijā notiks referendums par iestāšanos ES, un pašreiz norisinās referenduma kampaņa. Es esmu iesaistījies kampaņā par pozitīvu balsojumu. Es cilvēkiem saku, ka ir daudz iemeslu, lai balsotu par iestāšanos ES, un viens no tiem ir infrastruktūras attīstības perspektīva — labi ceļi, labs transports, stabila enerģijas piegāde.

Mēs saprotam, ka attīstība nav iespējama bez modernas infrastruktūras un laba tranzīta tīkla, kas savieno mūsu reģionu ar pārējo Eiropu. Tomēr pēdējos gados autoceļu transports ir attīstījies daudz straujāk nekā dzelzceļa vai jūras transports, un tas ir atstājis negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi. Dzelzceļi ir daudzsološa alternatīva autoceļu transportam. Mēs tagad strādājam pie “Rail Baltica”, jaunas dzelzceļa transporta sistēmas, kas atbilst mūsdienu prasībām.

Projekts ir ļoti daudzpusīgs, un bez ES finansējuma to būs grūti pabeigt. Es gribu uzsvērt, ka “Rail Baltica” nav tikai kārtējais projekts. Tas sekmēs visa Baltijas jūras reģiona attīstību un savienos mūs ar Viduseiropu un Rietumeiropu, un tāpēc ir nepieciešama visu tajā iesaistīto partneru un to, kam tas būs izdevīgi, politiska un praktiska apņēmība.

Mēs uzskatām, ka visām “Via Baltica” projektā iesaistītajām pusēm ir jāpilda saistības, ko tās uzņēmušās. Un mēs ceram, ka šis projekts tiks laikā pabeigts.

Dāmas un kungi!

Attiecībā uz enerģētiku un kopējo Baltijas elektroenerģijas tirgu ir jārespektē katras valsts specifiskās intereses, un tāpēc mēs atbalstām lielāku pakāpenību kopējā Baltijas elektroenerģijas tirgus izveidē. Mēs atbalstām savstarpēji izdevīgu un pieņemamu apstākļu radīšanu piekļūšanai kaimiņos esošajiem tirgiem.

Tajā pašā laikā, veidojot kopējo Baltijas elektroenerģijas tirgu, mēs nedrīkstam aizmirst par mūsu reģiona energoapgādes drošību.

Baltijas elektroenerģijas tirgus ir samērā mazs, un tas var pilnībā funkcionēt tikai tad, ja tas ir integrēts kopējā Baltijas elektroenerģijas tirgū un ES iekšējā elektroenerģijas tirgū.

Lai tas notiktu, ir jāuzbūvē jauni starpsavienojuma posmi. Mēs atzinīgi novērtējam panākto progresu kabeļsavienojuma izveidē starp Somiju un Igauniju, kā arī paredzēto savienotājposmu radīšanā starp Poliju un Lietuvu. Latvija sagaida, ka tirgus integrācija nodrošinās labāku energoapgādi, palielinās izvēles iespējas un samazinās problēmas, kas varētu rasties pēc Ignalinas atomreaktora slēgšanas.

Nepieciešams arī koordinēt gāzes tirgus attīstību un palielināt informācijas apmaiņu starp Baltijas jūras reģiona enerģētikas sadarbības programmā iesaistītajām valstīm un Ziemeļvalstīm, kā arī starp cilvēkiem un institūcijām, kas iesaistītas ES direktīvu, Transeiropas enerģijas tīklu un ES Ziemeļu dimensijas īstenošanā. Latvija redz lieliskas perspektīvas tālākai Baltijas valstu sadarbībai enerģētikas un transporta jomā, sevišķi tagad, kad mūsu valstis tuvojas uzņemšanai ES. Mūsu ES kaimiņvalstu un partneru atbalstam būs izšķiroša loma, lai mūsu kopīgais darbs vainagotos panākumiem.

Jūs varat būt pārliecināti par to, ka, Latvijai uzņemoties Baltijas Ministru padomes vadību nākamajā gadā, šīs jomas būs starp mūsu galvenajām prioritātēm.

Es lepojos, ka šogad no 5. līdz 7. oktobrim Rīgā notiks 5. Baltijas Attīstības foruma sammits, un es gaidu mūsu nākamo tikšanos tur un turpinājumu mūsu diskusijai, kas nāktu par labu Baltijas jūras reģionam un paplašinātu sakaru starp mūsu kaimiņvalstīm un partneriem Eiropā.

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls  tulkojums no angļu valodas

Piektdien, 5. septembrī, Viļņā notika Baltijas Ministru padomes Premjerministru padomes paplašinātā sēde, kurā piedalījās arī Latvijas Ministru prezidents Einars Repše. Uz pasākumu bija uzaicināti Somijas un Polijas premjerministri, kā arī Eiropas Komisijas viceprezidents un Itālijas transporta ministrs.

Tikšanās laikā galvenā uzmanība bija veltīta Baltijas valstu transporta infrastruktūras projektiem un sadarbībai enerģētikas nozarē.

E.Repše savā runā sēdē atzīmēja, ka viens no argumentiem par labu Latvijas dalībai Eiropas Savienībā (ES) ir infrastruktūras attīstības iespējas ar ES finansējumu – labi ceļi, labs transports, stabila energoapgāde.

E. Repše pauda atbalstu priekšlikumiem pakāpeniski izveidot kopējo Baltijas elektroenerģijas tirgu, kā arī izstrādāt izdevīgus un pieņemamus nosacījumus pieejai kaimiņu tirgiem.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments