• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par izglītības plašajiem apvāršņiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.09.2003., Nr. 122 https://www.vestnesis.lv/ta/id/78720

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Jūrmalu, kas pamazām pārtop

Vēl šajā numurā

09.09.2003., Nr. 122

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par izglītības plašajiem apvāršņiem

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis:

SADURSKIS2.JPG (13602 bytes)
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Kādi ir izglītības sistēmas attīstības stratēģiskie virzieni?

Kvalitāte, pieejamība, efektivitāte. Nevienu no šiem faktoriem nevar skatīt atrauti citu no cita, jo tas noved strupceļā. Tie tiešām ir stratēģiskie mērķi. Tie nav ne vienas dienas, pat ne viena gada uzdevumi.

Mēs dzīvojam tādā pasaulē, kāda nu tā ir, un vēl vairākus gadus mūs sagaida ļoti bēdīgi laiki, arī fakts, ka bērnu skaits skolās turpinās samazināties. Līdz ar to, samazinoties iedzīvotāju blīvumam reģionos, visi izglītības pasākumi kļūst neefektīvi un dārgi. Kā izdzīvot šajā situācijā? Mērķis ir atrast pēc iespējas vienkāršāku mehānismu, kas ļautu izsekot katra bērna izglītības gaitām un novirzīt viņam finansējumu. Tādā gadījumā pašvaldība būtu ieinteresēta optimizēt skolu tīklu. Pārejot no valsts investīciju programmas uz Eiropas strukturālo fondu apguvi, mēs noteikti virzīsim tos pašvaldību projektus, kuros šis aspekts būs ņemts vērā. Mēs neatbalstīsim projektus, kuru mērķi būs uzcelt kādā skolā sporta zāli vai ēdināšanas bloku. Mēs atbalstīsim projektus, kas aptvers visu pašvaldības teritoriju, paredzot vienu skolu uzcelt, otru slēgt, trešo reorganizēt.

Runājot par pieejamību - skolai ir jābūt tuvu mājām. Savukārt vidusskolā, manuprāt, kvalitātei jādominē pār šo ērtību. Mērķis, protams, ir samazināt izmaksas uz vienu audzēkni, saglabājot un palielinot augsto kvalitāti. Patlaban mūsu mazās vidusskoliņas nespēj konkurēt. Bērni nespēj iestāties augstskolās. Ja spēj, tad tikai maksas grupā. Ja tikai maksas grupā, tad bieži vien viņi to nevar finansiāli atļauties.

Vai iestāšanās Eiropas Savienībā kaut kādā veidā ietekmēs mūsu izglītības procesu? Ir daudz dažādu normatīvu aktu, sākot jau ar Eiropas Savienības regulām, kas visām dalībvalstīm jāpārņem tiešā veidā un ir obligātas. Bet izglītībā nav nevienas regulas. Faktiski Eiropas Savienība tieši neregulē izglītības un zinātnes procesus un pilnīgi visiem Eiropas dokumentiem ir tikai rekomendējošs raksturs. Izglītība ir katras nacionālās valsts prioritāte un darbības sfēra. Jā, ir kaut kādi kopīgi principi. Kopīgo vadmotīvu izstrādāšanā jau tagad varam piedalīties arī mēs, bet tie nav obligāti. Turklāt Latvijas izglītības sistēma lielā mērā strādā jau tā kā Eiropas Savienības valstīs. Mums jau ir pieeja ļoti daudziem Eiropas fondiem. Kad iestāsimies Eiropas Savienībā, būs tikai nedaudz citi principi, citi mehānismi, citi apjomi. Svarīgi ir apzināties, ka mēs jau strādājam šajā jomā.

Dzirdēts, ka kopējā Eiropā attiecībā uz izglītību mums būšot vaļā visi ceļi, visi logi un visas durvis. Faktiski tas tā ir jau tagad. Daudzu Eiropas valstu augstskolās jau studē vairāk nekā 500 mūsu studentu.

Kas tad mainīsies? Uzreiz jāteic - tās izmaiņas, kas notiks izglītības sistēmā, lielā mērā būs saistītas ar citām jomām. Piemēram, brīvā cilvēku kustība ietekmēs gan mūsu studējošo jaunatni, gan zinātniekus, mazāk, protams, skolu jaunatni.

Izglītība ir tā joma, kur procesi notiek ārkārtīgi lēni. Ja šodien kaut ko izdarām nepareizi, tad sekas būs redzamas tikai pēc četriem, pat astoņiem gadiem. Ja kaut ko izdarām ļoti pareizi, arī tad sekas jūtamas tikai pēc ilgāka laika. No malas skatoties, ir grūti izsekot tām pārmaiņām, kas Latvijas izglītībā ir notikušas. Bet šīs pārmaiņas ir ļoti būtiskas.

Eiropas Savienība veicinās nelabvēlīgu procesu - ārzemēs izstudējušie Latvijas jaunieši neatgriezīsies, arī daļa mūsu augstskolu beigušo savu darba karjeru veidos Vācijā, Anglijā, Norvēģijā, Francijā un citur, kur algas lielākas un dzīves līmenis nesalīdzināmi augstāks. Kas paliks šeit, Latvijā?

Studijas ārzemēs - tas nav viennozīmīgs process. Jā, mēs varam runāt par smadzeņu aizplūšanu. Tur nav ko slēpt, pēc iestāšanās Eiropas Savienībā smadzeņu aizplūšana pastiprināsies. Tas ir pilnīgi skaidrs. Bet paskatīsimies no otras puses! Lielais Ķīnas mūris savulaik pasargāja Ķīnu no mongoļu sirotājiem un ļāva uzplaukt savdabīgai kultūrai. Bet šodien Ķīnas mūris ap Latviju nepasargās mūs, tieši otrādi - radīs saziedējuša karūsu dīķa efektu. Smadzenes no Latvijas aizplūda, aizplūst un aizplūdīs. Mums ir nevis jākavē šis process, bet gan, pirmkārt, jākompensē ar citiem procesiem, otrkārt, jācenšas gūt no tā labumu. Kā kompensēt? Latvijā ir nedaudz naftas, ir kokmateriāli, kas šobrīd ir mūsu galvenā eksportprece. Bet pati galvenā mūsu bagātība - mūsu intelekts, mūsu izglītība, mūsu smadzenes. Līdz ar to manā izpratnē augstākās izglītības jomā nav labāka biznesa kā apmācīt citu valstu jauniešus. Ārzemju studenti Latvijā - tas ir gan naudas pieplūdums, gan pieredzes pieplūdums, gan profesūras pieplūdums. Šāda aktivizācija ļaus paaugstināt kopējo kvalitāti. Jauniešu aizplūšanu uz ārzemēm var kompensēt vienīgi mūsu izglītības sistēmas augstāka kvalitāte.

Milzīga nozīme ir tiem latviešu zinātniekiem, kas strādā ārzemēs, kas strādā Eiropas universitātēs. Jo vairāk viņu tur būs, jo ciešāka būs mūsu sadarbība un spēcīgāka tā finansējuma straume, kas nāks zinātnes programmās. Un tas mums ļaus nodarboties ar pasaulē modernām un pieprasītām lietām, kam ir finansiāls atbalsts un kas dod lielu pievienoto vērtību.

Mums nekādā veidā nav jābūvē žogi un nav jāizvairās no pasaules - jo vairāk jauniešu studēs gan ārzemēs, gan pašu mājās, jo vairāk labuma gūs Latvija.

Ir vēl kāds ļoti būtisks jautājums - naudas jautājums. Mēs zinām, kāda ir mūsu izglītības infrastruktūra, mēs zinām, cik mums pietrūkst sporta zāļu, mēs zinām, cik mums skolās ir neciešami apstākļi, kas neatbilst higiēnas normām vai tamlīdzīgi. Mēs varam aprēķināt tās milzīgās naudas summas, kas nepieciešamas, lai šīs lietas sakārtotu. Summas, protams, rakstāmas ar sešām un pat septiņām nullēm. Padomju okupācijas laikā izglītībai trūka investīciju - tagad, neatkarības gados, nācās intensīvi īstenot valsts investīciju programmu un ņemt Pasaules bankas aizdevumus, kā arī izmantot dažādus fondus. Bet tā ir, ja tā var sacīt, ļoti dārga nauda. Par visiem mūsu aizņēmumiem nāksies maksāt mūsu bērniem. Diemžēl citas izejas nav - tas, ko izglītībai varam atlicināt no valsts budžeta, ir ļoti nepietiekami.

Ļoti būtiski ir tas, cik sekmīgi Latvija iesaistīsies darbā ar Eiropas struktūrfondiem. Es ļoti ceru, ka turpmāk mums netraucēs bezjēdzīgi ieilgušais process novadu veidošanā. Ceru, ka šajā rudenī valdība pieņems sabiedrības vairākumu apmierinošu lēmumu. Es ceru, ka novadu pašvaldības mums būs pietiekami lielas un spēcīgas, kas spēs veikt izvirzītos uzdevumus izglītībā. Galvenais no tiem - optimizēt izglītības iestāžu tīklu. Tam ir nepieciešams ārkārtīgi daudz naudas. Izglītības un zinātnes ministrija Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzekļus maksimāli virzīs tiem projektiem, kuri veicinās novadu izglītības iestāžu optimizēšanu un attīstību. Pašlaik mūsu izglītības sistēma diemžēl ir dārga un neefektīva. Mēs nevaram teikt, ka no katra investētā lata gūstam maksimālo atdevi.

Mums ir nepieciešams spēcīgs sākotnējais uzrāviens. Eiropas struktūrfondi ir pietiekami labs mehānisms - mūsu valsts investēs zināmu naudas summu, pēc tam 75 procentus no Eiropas saņemsim atpakaļ. Jo ātrāka būs aprite, jo labāki būs mūsu projekti, jo vairāk varēsim izdarīt. Pašvaldībām ar 25 procentu līdzfinansējumu daudz kas būs pa spēkam. Tās būs reālas investīcijas, kas diezgan ātri atmaksāsies.

Pašlaik Latvija ar Eiropu sadarbojas trīs galvenajās programmās. Pirmā ir “Socrates” programma - starptautiska programma, kuras ietvaros ikvienam studentam ir iespēja vismaz kādu brīdi izbaudīt studijas citā zemē, ja vien viņa mācību iestāde ir pievienojusies šai programmai un noslēgusi sadarbības līgumus ar Eiropas Savienības augstskolām. Šī programma palīdz arī apgūt Eiropas valodas un informācijas tehnoloģijas, īsi sakot, tas ir eiropeiskums izglītībā. Otra ir Leonardo da Vinči programma. Tā aptver bezdarbnieku pārkvalificēšanu, izglītības attīstību un profesionālo orientāciju. Trešā programma ir “Jaunatne Eiropai” - eiropeiska izglītība, jaunatnes izglītība, informācijas tehnoloģijas. Mūsu dalība šajās programmās jau tagad ir diezgan aktīva, bet ar nākamā gada maiju kļūs vēl rosīgāka. Mūsu līdzdalības maksājums Eiropas programmās ir fiksēts procents no Latvijas iekšzemes kopprodukta - tas Latvijai ir ļoti izdevīgi, jo mūsu kopprodukts, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir salīdzinoši mazs, līdz ar to arī līdzdalības maksājums ir mazs, bet tas labums, ko mēs gūstam, ir atkarīgs no mūsu darba kvalitātes.

Tātad, runājot par Eiropas Savienību, lielā mērā mūsu pašu rokās ir jautājums - vai nu lemsim mēs, vai arī par mums lems. 20. septembris ir ļoti atbildīgs brīdis. Protams, pēc iestāšanās tūlīt, jau 22. septembrī, nesāksies nekāda leiputrija, bet ar laiku mēs ļoti sajutīsim pārmaiņas.

“KAS NOTIEK?”;  pēc M. Seiles intervijas “Bagātais dara, kā grib, nabagais - kā var?” “LAUKU AVĪZE”;  pēc A. Grīnberga “LA” diskusijas atstāsta “Ķīnas mūris Latviju nepasargās”

Pēc “LV” redakcijas apkopotā

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti.

Pārpublikācijas šeit, “Latvijas Vēstnesī”, – saīsinājumā.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!