ATSAUCĒ IETVERT:
Par nelegālajiem patvēruma meklētājiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.09.2003., Nr. 121 https://www.vestnesis.lv/ta/id/78684
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Par nelegālajiem patvēruma meklētājiem
Katru mēnesi pazūd 1000 personu, kuras Zviedrijā pieprasījušas uzturēšanās atļauju – trīs reizes vairāk nekā pirms diviem gadiem. Izskaidrojums, protams, ir tāds, ka pēdējos gados ievērojami pieaudzis patvēruma piešķiršanas lietu skaits, tāpēc aizvien vairāk ir tādu personu, kas saņēmušas atteikumu un nav apmierinātas ar iestāžu negatīvo atbildi. Vēl vairāk aug to indivīdu skaits, kas gluži vienkārši aizbēg un pazūd.
Rezu ģimene (uzvārds mainīts) no Irānas ir viena no tām, kas nolēmusi slēpties no izraidīšanas, jo baidās, ka tēvs politisko uzskatu dēļ dzimtenē tiks ieslodzīts cietumā. Nepilnus 14 gadus vecais dēls Ali, kurš zviedru valodu apguvis labāk nekā persiešu, stāsta: “Līdztekus bailēm par tēva likteni, arī man Irānā nav nākotnes. Es pat neprotu rakstīt dzimtajā valodā, kas turklāt ir daudz grūtāk. Ja tavs tēvs ir politiķis, tad nedrīksti mācīties universitātē, un liegts ir daudz kas cits.”
No visām 1000 personām, ar kurām Migrācijas lietu pārvalde katru mēnesi zaudē sakarus, protams, ir arī tādi, kuri nav tikpat nobijušies atgriezties dzimtenē. Viņi varbūt to arī dara vai arī mēģina meklēt patvērumu kaut kur citur.
Hanss Rūsenkvists, kurš Valsts policijas pārvaldē strādā ar ārzemnieku lietām, uzskata, ka lielākā daļa statistikā ietverto ir tādi kā Rezu ģimene.
“Es domāju, ka vairums no viņiem uzturas Zviedrijā. Šādai attīstībai turpinoties, gada beigās mums droši vien būs 7000 – 8000 meklējamo.”
Pēc ZVIEDRIJAS RADIO