Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par ES kā drošības garantu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.08.2003., Nr. 117 https://www.vestnesis.lv/ta/id/78358

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par jauno demokrātiju negribēto izvēli

Vēl šajā numurā

27.08.2003., Nr. 117

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par ES kā drošības garantu

Kriminologs Andrejs Vilks:

ES nav tieša un vienota modeļa cīņai pret noziedzības nelabvēlīgajām kriminogēnajām tendencēm, tomēr ES visas dalībvalstis ir vienojušās par sadarbību imigrācijas jomā, kā arī par ciešāku policijas struktūru darbības koordināciju.

ES dalībvalstu ietekmi uz noziedzību apliecina fakts, ka šajās valstīs vidēji 80% iedzīvotāju (Lielbritānijā – 75%, Portugālē – 83%, Vācijā – 77%, Zviedrijā – 93%), saskaņā ar aptaujām, jūtas droši no potenciālajiem noziedzības apdraudējumiem. Šo drošību lielā mērā vieš policijas augstās reaģēšanas spējas, profesionāla attieksme un orientācija uz cilvēku drošības garantēšanu. Interesanti, ka ES dalībvalstīs reģistrēto noziegumu skaits uz 100 000 cilvēku ir vidēji 3–4 reizes augstāks nekā Latvijā. Šos datus var skaidrot ar policijas augsto uzticības reitingu ES dalībvalstīs iedzīvotāju vidū. Ja cilvēkiem ir pārliecība, ka policija reāli var palīdzēt, tad viņi arī vēršas policijā, lai reģistrētu pat it kā visnenozīmīgākos noziegumus.

Policijas darbs ES ir saistīts ar profesionālu attieksmi, bet tā tiek nostiprināta ar labu izglītību un tehnisko nodrošinājumu.

Kopumā Austrumeiropas valstu policisti, to skaitā arī Latvijas, nevar lepoties ar mūsdienīgu tehniku, atbilstošām algām un lieliskiem darba apstākļiem. Nenoliedzami, demokratizācijas procesi un izmaiņas pasaules politiskajā kartē, jaunās tehnoloģijas un migrācija atstāj iespaidu arī uz Latviju. Latvijas noziedzīgās pasaules darbošanās arī ārpus valsts robežām ir guvusi plašu rezonansi, kas norāda uz noziedzības plašajiem un aktīvajiem sakariem, starptautisko raksturu.

Uzņēmēju darbība un drošība ir saistīta ar redzamo un neredzamo pusi, kurā ikviens uzņēmējs var tikt apdraudēts. Tiesībsargājošās institūcijas ne vienmēr zina par šo neredzamo pusi, līdz ar to rodas grūtības novērst pret uzņēmējiem vērstos draudus. Taisnība, organizētā noziedzība šodienas apstākļos ir mainījusies, tā vairs nav tik brutāla un agresīva, kā bija 1990. gadu sākumā. Viena no svarīgākajām problēmām ir ēnu ekonomika un korupcija.

Būtiska problēma patlaban ir tā, ka Valsts policijas darbiniekiem ir zems atalgojums, trūkst profesionālu kadru, pašas valsts institūcijas nepietiekami efektīvi apkaro korupciju savās rindās un netiek mēģināts novērst augsto ēnu ekonomikas izplatību valstī. Diemžēl ierobežotais budžets kā problēma saglabāsies, jo pati Latvijas pievienošanās ES nepalielinās policistu algas.

Kaut arī reģistrēto noziegumu skaits Latvijā ir ievērojami zemāks nekā ES valstīs, iedzīvotāji noziedzību uzskata par vienu no trīs nopietnākajām problēmām valstī. Ja noziedzība ir būtiska problēma, tad tas liecina par policijas nepietiekamo reputāciju un efektivitātes trūkumu. Cilvēki nevar paļauties uz valsti. Latvijas interesēs ir panākt, lai cilvēki uzticētos tiesību sargājošajām iestādēm, kā tas ir ES dalībvalstīs.

Sarunās ar ES oficiālajā nostājā ir pausti līdzšinējie Latvijas sasniegumi ES likumu ieviešanā un saskaņošanā, kā arī plānotie pasākumi vīzu politikā, ārējās robežās, fizisko personu datu aizsardzībā, migrācijā, patvēruma sniegšanā, organizētās noziedzības, terorisma un korupcijas apkarošanā, policijas sadarbībā un citās ar tieslietām un iekšlietām saistītās jomās.

Latvijai, pievienojoties ES, visā pilnībā vajadzēs pieņemt Amsterdamas līguma 2. pantā noteiktos mērķus – veidot ES kā brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā ir nodrošināta brīva personu pārvietošanās, vienlaikus paredzot atbilstošus pasākumus ārējo robežu kontroles, patvēruma, migrācijas, kā arī noziedzības novēršanas jomā. Latvija būs atbildīga par robežkontroli ar trešajām valstīm, vienlaikus garantējot ne tikai savas valsts, bet arī citu ES dalībvalstu drošību. Citiem vārdiem sakot, Eiropa par pienākumu izvirza Latvijai to, ko vēlas mūsu sabiedrība, proti, drošu robežu un tiesisku aizsardzību no noziedzības. Lai Latvija varētu īstenot savus uzdevumus ES, tai nāksies ieguldīt lielu darbu, paaugstinot policijas efektivitāti, mainot vērtību orientāciju un profesionālo attieksmi.

Lai arī reģistrēto noziegumu skaits varētu palikt pašreizējā līmenī, tomēr noziedzība palielināsies arī tad, ja Latvija paliks ārpus ES. Latvija atradīsies Krievijas organizēto struktūru un ēnu ekonomikas zonā. Ievērojami var palielināties latentās noziedzības līmenis, tomēr tiesiskā aizsardzība tajā pašā laikā būtiski neuzlabosies.

“NEATKARĪGĀ RĪTA AVĪZE”; pēc A. Vilka raksta “ES var   palīdzēt garantēt drošību Latvijā”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!