Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts kontrolei - 80 gadu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.08.2003., Nr. 115 https://www.vestnesis.lv/ta/id/78227

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Piektdiena, 22.08.2003.

Laidiena Nr. 116, OP 2003/116

Vēl šajā numurā

20.08.2003., Nr. 115

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts kontrolei – 80 gadu

Šā gada 22.augustā Latvijas Republikas Valsts kontroles (VK) darbinieki svinīgā sarīkojumā Latviešu biedrības namā atzīmēs 80.gadskārtu, kopš pieņemts pirmais VK darbību reglamentējošais likums, un 10 gadus, kopš VK atsākusi darbību pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā.

1922.gadā pieņemtās Latvijas Republikas Satversmes 87.pants noteic, ka VK ir neatkarīga koleģiāla iestāde. Pirmais VK likums — likums “Par Valsts kontroli” — tika pieņemts 1923.gada 2.augustā un spēkā stājās 16.augustā. Likuma pamatā par Valsts kontroli likti divi svarīgi principi: Valsts kontroles neatkarības princips un tiesu princips lietu apspriešanā un izlemšanā. 1931.gadā tika pieņemts likums “Valsts kontroles revīzijas reglaments”, kas noteica revīzijas veikšanas kārtību, amatpersonu pienākumus un tiesības revīzijas gaitā, kā arī revidējamo institūciju tiesības un pienākumus.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Saeima 1993.gada 28.oktobrī lēma par pirmā VK likuma atjaunošanu, pieņemot likumu “Par 1923.gada 2.augusta likuma “Par Valsts kontroli” atjaunošanu”.

VK darbība saskaņā ar likumu “Par Valsts kontroli” noritēja līdz 2002.gada 12.jūnijam, kad spēkā stājās jaunais Valsts kontroles likums. No 2003.gada 12.maija VK revīzijas un darbības kārtību nosaka saskaņā ar Valsts kontroles likuma 5.pantu pieņemtais Valsts kontroles nolikums.

Jubilejas sakarā valsts kontrolieris Raits Černajs atzīst: “Valsts kontrole ir viena no retajām institūcijām, kura, pateicoties Latvijas likumdevēju prasmei un gudrībai tālajos pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, spēj strādāt un darboties pēc tām teorētiskajām un praktiskajām atziņām, kas ir izturējušas laika pārbaudi un ir Valsts kontroles likuma pamats arī mūsdienās.

No grāmatvedības un kases rēķinus revidējošas iestādes līdz starptautiski atzītai augstākās revīzijas (audita) iestādei – tas ir noietais ceļš, uz ko atskatāmies mūsdienās. Valsts kontrolē strādā cilvēki ar rūpi par Latvijas valsts stiprumu. Gribas cerēt, ka nav tālu tas laiks, kad Valsts kontroli neuzskatīs par soģi, bet gan par padomdevēju, kas palīdz.”

VK ir viena no Latvijas konstitucionālajām valsts iestādēm, tā pakļauta vienīgi likumam. VK vieta un loma Latvijas valstī dod tai iespēju labvēlīgi ietekmēt valsts pārvaldes uzlabošanās procesu un atbildības paaugstināšanos kontrolē pār sabiedriskajiem norēķiniem. VK vēlas radīt valstī efektīvu sabiedrisko līdzekļu izlietošanas kontroles sistēmu un nodrošināt tās darbību atbilstīgi INTOSAI (International Organization of the Supreme Audit Institutions) revīzijas standartiem un Eiropas Savienības vadlīnijām. Par vienu no galvenajiem pēdējā laika panākumiem šā uzdevuma īstenošanā uzskatāma Publisko izdevumu un revīzijas komisijas izveide Saeimā, kurai VK iesniedz uz revīziju galarezultātu balstītus ziņojumus un priekšlikumus likumu grozījumiem.

Aizvadītajos darba gados (līdz 2002.31.12.) VK revidenti ir veikuši 2430 revīzijas.

Indira Ozola, valsts kontroliera padomniece

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!