Mums ir neizmantots sadarbības potenciāls

Renivata Zulkarnaina, Indonēzijas pagaidu pilnvarotā lietvede, — “LV”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— Kādā noskaņā pasaules ceturtā lielākā valsts — Indonēzija — aizvadīja šāgada valsts svētkus?

— Pats svarīgākais ir tas, ka politiskā situācija Indonēzijā kļūst stabilāka un attīstās demokrātijas virzienā, kas ir ļoti būtisks elements reformu ieviešanai mūsu valstī. Atbilstoši reģionu autonomijas nostiprināšanai būtiski palielinājusies reģionālo valdību loma.

Būtiski samazinājušies šķelšanās draudi, kas pēdējos gados iespaidoja nācijas un valsts dzīvi, kā arī sociāli politiskās spriedzes uzliesmojumi sakarā ar dažādu sociālo slāņu konfliktiem. Gūts progress ekonomikā. Šogad mēs paredzam 3,66 procentus lielu nacionālā kopprodukta pieaugumu salīdzinājumā ar 3,44 procentiem 2001. gadā. Tiek kontrolēta inflācija. Vienlaikus palielinājušies iedzīvotāju ienākumi — caurmērā no 673 ASV dolāriem uz katru cilvēku 2001. gadā līdz 811 dolāriem pērn. Šis pieaugums liecina gan par mūsu ekonomikas uzlabošanos, gan arī par nacionālās valūtas nostiprināšanos iepretim ASV dolāram.

— Jaunākie notikumi Indonēzijā, kā arī citās valstīs atkal aktualizējuši starptautisko cīņu pret terorismu. Kāda ir Indonēzijas valdības oficiālā nostāja šajā jautājumā? Kā zināms, Indonēzijas Republikas prezidente Megavati Sukarnoputri bija pirmā musulmaņu valsts vadītāja, kas apmeklēja ASV un tikās ar prezidentu Džordžu Bušu pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem Ņujorkā un Vašingtonā.

— Indonēzijas valdība kategoriski nosoda terora aktus kā drausmīgu, rupju, necilvēcīgu noziegumu pret cilvēcību.

Sakarā ar vairākiem terora aktiem Indonēzijā, ieskaitot 2003. gada 15. augusta sprādzienu Džakartā viesnīcā “Mariott”, Indonēzijas valdība nākusi klajā ar vairākām iniciatīvām, atbalstot globālo cīņu pret terorismu. Ļoti nozīmīgs notikums ir Humbali, cilvēka, kurš tiek turēts aizdomās kā viena no visietekmīgākajām personām teroristu organizāciju tīklā, kurā ietilpst arī “Al Qaeda”, arests. Cerams, ka šis arests ļaus atklāt teroristu tīklu, kas organizējis sprādzienus daudzās pasaules vietās, ieskaitot sprādzienu Bali salā 2002. gada 12.oktobrī un neseno sprādzienu Džakartā. Valsts mērogā mūsu iestādes arestējušas un saukušas pie atbildības vairākus Bali sprādzienu sagatavotājus. Mūsu drošības dienestu speciālisti dara visu iespējamo, lai jo rūpīgi izpētītu nesenos terora aktus, un ir gatavi plašai sadarbībai ar starptautisko sabiedrību eventuālu terora aktu novēršanai nākotnē. Valsts mērogā Indonēzijas valdība izsludinājusi nesaudzīgu cīņu pret terorismu un naudas atmazgāšanu. Indonēzijai ir arī aktīva loma, sekmējot reģionālo sadarbību cīņā pret terorismu ASEAN un APEC ietvaros.

— Kā jūs raugāties uz Indonēzijas un Latvijas divpusējo attiecību attīstību?

— Starp mūsu valstīm ir veselīgas un stabilas attiecības. Mums ir laba sadarbība starptautiskā un arī divpusējo attiecību jomā. Es gan domāju, ka mūsu ekonomiskās un tirdzniecības attiecības varētu būt intensīvākas. Tirdzniecības apjoms starp abām valstīm joprojām ir mazs, taču ik gadu tas palielinājies. Es uzskatu, ka ekonomisko attiecību potenciāls starp mūsu valstīm ir liels. Indonēzija ar vairāk nekā 200 miljoniem iedzīvotāju ir liels potenciālais tirgus Latvijas ražojumiem, un Latvijas ekonomikas straujais pieaugums pavērs jaunas iespējas Indonēzijas preču eksportam uz Latviju. Mūsu ekonomiskajai sadarbībai vēl ir daudz neizpētītu iespēju, un tas ir tuvākās nākotnes uzdevums. Vajadzētu īstenot arī tirdzniecības un investīciju atbalsta pasākumus, kas ļautu abu valstu uzņēmējiem labāk iepazīt potenciālās sadarbības iespējas. Taču, lai to īstenotu, abu pušu valdībām un privātajam sektoram jāveltī vairāk pūļu šai jomai.

— Jūs jau samērā ilgi, kopš deviņdesmito gadu beigām, strādājat Indonēzijas vēstniecībā, ne pirmo reizi to vadāt. Kādas ir jūsu galvenās atziņas, pārstāvot Indonēzijas intereses Latvijā?

— Mani dziļi iespaidojušas būtiskās pārmaiņas Latvijā. Jau no pirmajiem trauslajiem soļiem tūdaļ pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas jūsu valsts ir vadīta, stingri ievērojot demokrātijas principus un tādējādi iemantojot dziļu savu kaimiņvalstu un starptautiskās sabiedrības cieņu. Man ir arī labi sadarbības partneri Latvijas Ārlietu ministrijā un citās ministrijās, kā arī darījumu aprindās un plašsaziņas līdzekļos, kas allaž bijuši ļoti izpalīdzīgi. Es vēlos nodot jūsu lasītājiem un visai Latvijas tautai vislabākos laimes, panākumu un labākas nākotnes vēlējumus. Izmantojot šo izdevību, es vēlos arī apsveikt Latvijas tautu ar izvēli par augsti kompetentās prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas otro prezidentūras laiku.

Jānis Ūdris,  “LV” ārlietu redaktors