Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ar pašu spēkiem veidot savu valsti un nosargāt to. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.08.2003., Nr. 115 https://www.vestnesis.lv/ta/id/78220

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Baltijas valstu ūdenslīdēju mācību centru Liepājā

Vēl šajā numurā

20.08.2003., Nr. 115

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ar pašu spēkiem veidot savu valsti un nosargāt to

Piektdien, 15.augustā, Ministru prezidents Einars Repše iepazinās ar Nacionālo bruņoto spēku vienībām

R12.JPG (20799 bytes) R08.JPG (22678 bytes)
R11.JPG (21180 bytes) R02.JPG (16761 bytes)
15.augustā Liepājā: aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, NBS Nodrošinājuma centra komandieris jūras kapteinis Aleksandrs Vaļums, Jūras spēku komandieris jūras kapteinis Ilmārs Lešinskis, Ministru prezidents Einars Repše, NBS komandieris kontradmirālis Gaidis Andrejs Zeibots; Ministru prezidents, apmeklējot Ūdenslīdēju mācību centru; Einars Repše un Ilmārs Lešinskis, kāpjot uz patruļkuģa klāja
Foto: Uldis Pāže

Ar helikopteru uz Liepāju

Piektdienas rītā Ministru prezidents Einars Repše, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris kontradmirālis Gaidis Andrejs Zeibots ar helikopteru izlidoja uz Liepāju, lai apmeklētu Latvijas Jūras spēku (JS) komandpunktu, JS kara kuģu flotili, Baltijas valstu ūdenslīdēju centru un noklausītos JS komandiera jūras kapteiņa Ilmāra Lešinska ziņojumu par JS uzdevumiem un attīstības plāniem. Pirms lidojuma, zinot, ka premjerministrs ir licencēts pilots, Einaram Repšem tika uzdāvināts Gaisa spēku pilota kombinezons, kuru viņš arī nekavējoties lika lietā, lidojuma laikā pārņemot MI-8 vadības sviras, tāpat kā nesenajā austrumu robežas apmeklējuma laikā.

Jūras spēku komandieris jūras kapteinis Ilmārs Lešinskis pēc Ministru prezidenta Einara Repšes vizītes dalījās iespaidos:

“Ministru prezidents pēc Jūras spēku komandpunkta un Baltijas ūdenslīdēju skolas apmeklējuma kāpa uz kuģa, lai izietu jūrā. E. Repše bija apmierināts ar jūrnieku darbu, uzskatīja, ka ir pareizi, ka Jūras spēki apvieno krasta apsardzes un kara flotes funkcijas, ka pienācis laiks domāt par jaunu kuģu būvēšanu. Ministru prezidents arī atbalstīja mūsu ieceri būvēt baseinu, kurā apmācīt jūrniekus peldēt un izdzīvot jūrā. Par pilsētas iecerēm un sadarbību ar Jūras spēkiem stāstīja Liepājas pilsētas domes pārstāvji. Domāju, šī vizīte palīdzēs Jūras spēkiem tālākajā attīstībā.”

Atceļā no Liepājas pēcpusdienā helikopters nosēdās Mobilo strēlnieku mācību centrā Ādažos, kur parādes laukumā Einars Repše uzrunāja Sauszemes spēku 1. kājnieku bataljona karavīrus.

Valdības vadītājs uzsvēra, ka bruņoto spēku galvenais uzdevums ir vienmēr būt gataviem nodrošināt mieru un kārtību pašu zemē, kā arī kaut ar nelieliem, toties labi sagatavotiem un motivētiem, kaujas spējīgiem spēkiem dot ieguldījumu kopējā drošības sistēmā. Mūsdienu apstākļos armijai ir iespējams nepārtraukti celt savu kvalifikāciju un profesionālismu, lai kalpotu mūsu valstij un tautai svarīgiem mērķiem, kā glābšanas darbiem, atmīnēšanai, dažādu nevēlamu situāciju novēršanai un iespējamo teroristu bloķēšanas operācijām u.tml. Kā sacīja E. Repše, apmeklējot Liepājā Baltijas ūdenslīdēju skolu, viņš pārliecinājies, ka iemaņas, ko tur iegūst kursanti, ir nepieciešamas ne tikai potenciālu militāru konfliktu gadījumos, bet arī ikdienā, tai skaitā daudzo mīnu likvidēšanā, kuras joprojām guļ Baltijas jūras dibenā kopš Pirmā un Otrā pasaules kara laikiem, regulāri nonākot kuģu ceļos un zvejnieku tīklos, kā arī lai atmīnētu nogrimušos kuģus ar sprāgstvielu kravām, kuras eksplodējot var nodarīt milzīgu postu. Pirms mūsu ierašanās Liepājā iepriekšējā naktī mūsu jūrnieki glāba cilvēkus jūrā. Ministru prezidents beidza uzrunu ar vārdiem:

R09.JPG (17469 bytes) R10.JPG (18919 bytes)
R07.JPG (20380 bytes)

Piektdien, 15.augustā, Ministru prezidentu Liepājā sagaidot – Jūras spēku karakuģu flotile; Jūras spēku komandieris jūras kapteinis Ilmārs Lešinskis un Ministru prezidents Einars Repše uz patruļkuģa; Baltijas valstu ūdenslīdēju mācību centra komandiera p.i. kapteiņleitnants Jurijs Timofejevs, Einars Repše un Liepājas mērs Uldis Sesks Ūdenslīdēju mācību centrā

 

“Lūk, tie ir tie darbi, kurus varam veikt, apvienojot mācības, militārās tehnikas apgūšanu un izmēģināšanu ar ikdienā vajadzīgām lietām. Novēlu jums katram savā vienībā celt savas kaujas spējas, militārās zināšanas un visu to labāko jūsu turpmākajā dienestā.”

 

Atmīnēšanas roboti un zemūdens inženieri

Pēc Mobilo strēlnieku mācību centra (MSMC) garnizona parādes marša Einars Repše iepazinās ar karavīru bruņojumu un ekipējumu, skrupulozi interesējoties par to sastāvdaļu nozīmi, kvalitāti, izmaksām, kā arī par ieroču tehniskajiem rādītājiem – šaušanas tālumu, precizitāti, caursišanas spējām, pielietošanas ātrumu u.tml. Izsmeļošas atbildes sniedza MSMC jaunākie virsnieki, vēl nesenie Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadeti, no kuriem vairāki papildinājušies ārzemēs, kā artilērijas speciālists Gustavs Zatlers. Virsleitnants G. Zatlers, ziņojot par lāzeru tēmēšanas sistēmas darbību, varēja droši sacīt, ka tādas ierīces joprojām ir Rietumeiropas armiju bruņojumā, jo viņš nesen vēl mācījies Francijā.

Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis smaidot piebilda, ka no lielgabaliem viņš arī ko saprotot, jo padomju armijā bijis artilērijas diviziona virsleitnants. Ministrs atcerējās, ka savulaik krietni dabūjis noņemties ar dažādiem meteoroloģisko apstākļu ietekmes aprēķiniem uz šāviņa lidojuma precizitāti, ko tad veica ar busoli, bet tagad ar datoru un lāzerstariem. Pie mūsu bruņoto spēku dižākajiem stobriem, kuru praktiskam lietojumam Ādažu poligons nedaudz par šauru, neizpalika bez artilēristu nostāstiem, par kuriem ko iebilst būtu vienīgi Minhauzenam. Viens zināja notikumu, kā artilēristi sagriezuši stobru pret zvaigznēm un gandrīz noslaucījuši no zemes virsas kādreizējā Igaunijas kompartijas līdera Ivana Kebina vasarnīcu, otrs – kā šāviņš (labi, ka mācību) nokritis pie ģenerāļa kājām utt. Tad sekoja premjerministra loģisks jautājums mūsu diviziona virsniekam: “Kā jūs nodrošināt, lai kāds obligātā militārā dienesta jauniesauktais nesagriež stobru debesīs?” Atbilde, ka drošības sistēma bloķē noteikta leņķa pārsniegšanu, visus nomierināja.

R03.JPG (25966 bytes) R04.JPG (21961 bytes)

Ministru prezidents, dodoties inspekcijā ar Gaisa spēku helikopteru

Ministru prezidents un aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, ierodoties Ādažu Mobilo strēlnieku mācību centrā

Apskates turpinājumā E. Repše iepazinās ar militāro mediķu pārvietojamo hospitāli, kuru var uzcelt 45 minūšu laikā, kā arī ar Mācību vadības pavēlniecības spēkiem, kuru pakļautībā ietilpst nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas skola. Tajā E. Repše uzkavējās ilgi. Viņu ļoti interesēja tās dārgā, bet atmīnētāju drošībai nepieciešamā tehnika, kā ūdens lielgabali, robots, ar kuru rīkoties valdības vadītājs iepraktizējās īsā laikā, mīnu meklētājs, kuru izmanto arī Irākā, tas nolasa magnētisko lauku ļoti piesārņotā apvidū un starp daudzām šķembām atrod bumbu vai mīnu, un cits aprīkojums.

Mācību vadības pavēlniecības spēku komandieris jūras kapteinis Andrejs Mežmalis ir jaunizveidotās struktūras līdzautors. A. Mežmalis dienējis ASV Jūras spēku desanta vienībās, iznīcinātājos, kā zemūdeņu iznīcinātāja kuģa kapteinis, pēc tam štāba priekšnieks, vadījis divu raķešu programmu – pretgaisa un prettanku — tapšanu. Pēc ministra Ģ.V. Kristovska uzaicinājuma ASV kara flotes virsnieks ar milzīgu militāro pieredzi nācis palīgā veidot Latvijas aizsardzības spēkus. Jaunajā struktūrvienībā ietilpst visi mācību centri, instruktoru skola, valodu skola, ūdenslīdēju skola. Bet Mobilais strēlnieku mācību centrs tiks nodots Sauszemes spēku pakļautībā, lai veidotu kājnieku brigādi, tāpat NBS pārveides plānos ir izveidot inženieru tehnisko skolu, kurā ietilps nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas skola, aizsardzība pret masu iznīcināšanas ieročiem, kara inženieru skola un artilērijas divizions, lai visas tehniskās mācības notiktu zem viena jumta un taupītu līdzekļus. Nacionālā aizsardzības akadēmija paliek tiešā NBS komandiera pakļautībā, bet mācību plānu ziņā iesaistīta kopējā sistēmā. Inženieru tehniskajā skolā varēs mācīties karavīri no Baltijas un NATO valstīm. A. Mežmalis uzsvēra, ka ūdenslīdēji nav tikai peldētāji skafandros, bet drīzāk zemūdens inženieri, jo

R06.JPG (25763 bytes) R05.JPG (25192 bytes)

Strēlnieku vienību parādi pieņemot: Sauszemes spēku komandieris pulkvedis Juris Kiukucāns, NBS komandieris kontradmirālis Gaidis Andrejs Zeibots, Ministru prezidents Einars Repše un aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis

Juris Kiukucāns un Einars Repše

Foto: Uldis Pāže —“Latvijas Vēstnesim”

cīņa ar mīnām jūrā prasa reizē ļoti specifiskas un plašas zināšanas un prasmes. Vēl milzum daudz nesprāgušu lādiņu guļ sauszemē, tāpēc pieredzējušais virsnieks uzskata, ka šādā skolā sagatavotie profesionāļi ātrāk paveiks to, pie kā jau sen vajadzēja intensīvi strādāt. Skolas celtniecība notiek par mūsu valsts līdzekļiem, bet ar ekipējumu un aprīkojumu daudz palīdz Norvēģija, cerīgi raugāmies arī uz ASV. Speciālisti, kas strādā atmīnēšanā, saņem piemaksas, bet tās salīdzinājumā ar risku ir mazas.

E. Repše apskatīja arī Ādažu garnizona karavīru kazarmas, remontējamās ēkas, runāja ar karavīriem par dienesta apstākļiem.

 

Roku rokā — militārie uzdevumi un civilās vajadzības

Ministru prezidents vizītes noslēgumā tikās ar NBS komandieriem un runāja par bruņoto spēku attīstības plāniem. Pēc tam E. Repše sniedza paziņojumu preses pārstāvjiem:

“Apmeklējot Mobilo strēlnieku mācību centru šeit un Jūras spēkus un Baltijas ūdenslīdēju skolu Liepājā, man šodien faktiski pirmā tikšanās bija ar Gaisa spēkiem, jo turp un atpakaļ no Liepājas mēs lidojām ar Gaisa spēku helikopteru, tā ka es šodien esmu viesojies Latvijas bruņotajos spēkos, kopā ņemot. Katrā vietā ir gan līdzīgi, gan atšķirīgi iespaidi, bet viens ir universāls – mūsu bruņotie spēki ir gatavi ikdienā veikt

RR02.JPG (24048 bytes)
Foto: Andris Kļaviņš
Juris Kiukucāns un Einars Repše, apskatot karavīru ekipējumu

tos uzdevumus, ko mums uzliek nepieciešamība nodrošināt mieru un stabilitāti pasaulē, gan arī uzdevumus Latvijā, kas saistīti ar civilās labklājības nodrošināšanu. Piemēram, Gaisa un Jūras spēki piedalās glābšanas darbos, vēl pagājušajā naktī tie glāba cilvēku jūrā.

Nesprāgušās munīcijas neitralizētāji, kas ir šeit, 1. kājnieku bataljonā, un arī citās bruņoto spēku apakšvienībās, nodarbojas ar teroristu liktajām mīnām, ar nesprāgušas munīcijas neitralizēšanu, jo dažreiz pat zem šosejām atrodam nesprāgušas aviobumbas. Cekulē cilvēki no nesprāgušiem lādiņiem dauza nost krāsaino metālu, un tas nozīmē, ka sapieriem ir jāveic milzīgs darbs, lai to visu savāktu, iznīcinātu un glābtu cilvēkus. Jūrā ir mīnas, kuras regulāri iekļūst zvejnieku tīklos, un tad ir jāpalīdz zvejniekam no tās atbrīvoties un jāattīra Baltijas jūras akvatorijs.

Glābšanas darbi, atmīnēšana, palīdzība dažādās iespējamās nelaimēs vai dabas katastrofas gadījumos, lūk, ko bruņotie spēki var darīt un arī dara ikdienā mūsu dzīves nodrošināšanai pat apstākļos, kad ir miers un nav nekādu bruņotu konfliktu. Domāju, ir ļoti labi, ka vīri un dāmas, kas ir bruņoto spēku sastāvā, nepavada laiku tikai mācībās, bet arī dara darbu, ko iemācījušies, protams, nemaz nerunājot par tiem, kas ir miera uzturēšanas misijās ārzemēs jau specifiskos kaujas uzdevumos. Latvija var būt lepna par viņu sagatavotības līmeni un to, kā viņi veic savus uzdevumus.

Bet no saimnieciskā viedokļa ir svarīgi, ka mēs spējam apvienot militāro nepieciešamību ar ikdienas praktisko civilo ļaužu vajadzībām. Armija var trenēties, vīri var lidot mācību uzdevumos ar helikopteriem, braukt ar mašīnām un kuģiem, bet, tikko ir izsaukums uz kādu munīcijas neitralizēšanu vai cilvēka glābšanu, šī tehnika ir gatava doties palīgā. Mums ir ļoti spēcīgas bruņoto spēku vienības, kuru karavīri ir labi sagatavoti un turpina celt savu profesionalitāti ik dienas, un es viņiem novēlu visu labāko viņu dienestā.”

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!