Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par topošajiem valsts dokumentiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.08.2003., Nr. 114 https://www.vestnesis.lv/ta/id/78115

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par veselības aprūpes budžetu

Vēl šajā numurā

15.08.2003., Nr. 114

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 14.augusta sanāksmē

Aizsardzības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā koncepcijas projektu “Valsts aizsardzības koncepcija”.

Valsts aizsardzības koncepcijas mērķis ir noteikt aizsardzības sistēmas nostiprināšanas un pilnveidošanas vadlīnijas atbilstoši Latvijas ģeopolitiskajai situācijai un Latvijas saistībām pret kolektīvās drošības Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (NATO), par kuras pilntiesīgu dalībnieci Latvija gatavojas kļūt 2004.gada vidū. Koncepcija nosaka stratēģiskās pamatnostādnes Latvijas valsts aizsardzības uzdevumu izpildei un ir pamats, plānojot Nacionālo bruņoto spēku (NBS) attīstību.

Valsts aizsardzības koncepcija ir izstrādāta, balstoties uz valsts apdraudējuma analīzi, militāro draudu analīzi un starptautiskās drošības attīstības tendenču prognozēm. Apdraudējumu novēršanai tiek veidota valsts aizsardzības politika un stratēģija. Aizsardzības sistēmas principus, mērķus, uzdevumus un tiesiskos mehānismus nosaka LR Satversme, Latvijas Nacionālās drošības un ārpolitikas koncepcija un citi LR normatīvie akti.

Latvijas normatīvie akti un rīcības dokumenti valsts aizsardzības jomā tiek pilnveidoti saskaņā ar aizsardzības koncepcijas pamatnostādnēm.

Latvijas aizsardzības efektīvas un ilglaicīgas nodrošināšanas pamatā ir dalība NATO un ES kolektīvās aizsardzības sistēmā, profesionāli militāri sagatavoti bruņotie spēki, augstas gatavības rezerves spēks – Zemessardze un atbalsts sabiedrībai.

NBS tiek pilnveidoti, lai nodrošinātu militārās spējas un gatavību nodrošināt Latvijas valsts aizsardzību un piedalīties starptautiskajās operācijās.

Latvijas valsts aizsardzības sistēma tiek attīstīta atbilstoši Latvijas ģeopolitiskajai un vēsturiskajai situācijai, pieejamiem fiziskajiem un finanšu resursiem, kolektīvās drošības ietvaros izmantojamām militārajām spējām, kas nosaka Latvijas NBS struktūru, NBS personāla profesionalizēšanu, apmācību sistēmas pilnveidošanu, bruņojuma un infrastruktūras modernizēšanu, informācijas drošību un resursu efektīvu izlietošanu. Sabiedrības izpratne un atbalsts Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un to darbības principiem ir būtisks.

Koncepcijas projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības un Satiksmes ministrijā, kā arī Valsts kancelejā. Saskaņojumi jāsniedz līdz 25.augustam.

 

 

Ekonomikas ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Par Latvijas būvnormatīvu LBN 303-03 “Būvuzraudzības noteikumi””.

Latvijas būvnormatīvs LBN 303-03 “Būvuzraudzības noteikumi” aizvietos tāda paša nosaukuma būvnormatīvu, ko Ministru kabinets izdeva kā 1997.gada 6.maija noteikumus Nr.168.

Būvnormatīva pārstrāde nepieciešama sakarā ar grozījumiem Būvniecības likumā un sagatavotajiem grozījumiem Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi”, ar kuriem tiek mainītas dažu būvniecības dalībnieku, to skaitā valsts institūciju funkcijas un loma būvniecības procesa administrēšanā, kā arī būvniecības pasūtītāja atbildība par būvniecības procesa norisi.

Būvnormatīva mērķis ir būvuzrauga personā nodrošināt būves pasūtīja tiesību un interešu pārstāvību būvdarbu veikšanas procesā attiecībās ar būvuzņēmēju, būvniecību kontrolējošām institūcijām un citiem būvniecības dalībniekiem.

Būvnormatīvs nosaka būvuzrauga galvenos pienākumus, tiesības un atbildību, kā arī būtiskākos noteikumus, kas jāievēro, pieaicinot būvuzraugu un slēdzot līgumu par būvuzraudzību.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Iekšlietu, Vides, Satiksmes un Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā un Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

 

 

Ekonomikas ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem””.

Likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem” noteikts, ka īpašuma tiesību atjaunošanu un kompensācijas sertifikātu piešķiršanu var pieprasīt tiesas ceļā neierobežotu laiku, bet kompensācijas sertifikātus piešķirt bez laika ierobežojuma. Ar Ministru kabineta 2003.gada 4.augusta rīkojumu Nr.486 “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas valsts stratēģiju (pamatnostādnēm)” noteikts, ka pieteikumu un prasību iesniegšanas beigu termiņš tiesā un citās valsts institūcijās kompensācijas un citu sertifikātu piešķiršanai ir 2003.gada 31.decembris.

Lai izbeigtu īpašuma kompensācijas sertifikātu piešķiršanu, grozījumi likumprojektā paredz noteikt, ka ar 2004.gada 1.janvāri izbeidzas termiņš prasību iesniegšanai tiesā un lēmumu pieņemšanai par kompensācijas sertifikātu piešķiršanu, ja īpašnieks nepārņem savā valdījumā mantu, uz kuru tam atjaunotas vai atzītas īpašuma tiesības.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu un Vides ministrijā, kā arī Valsts kancelejā.

 

 

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli”.

Latvijā vieglos automobiļus un motociklus apliek ar akcīzes nodokli saskaņā ar spēkā esošo 1999.gada 9.decembra likumu “Par akcīzes nodokli”. Vieglie automobiļi un motocikli nav tipiskas akcīzes preces (patēriņa preces), jo tie ir ilglaicīgi lietojami. Uz vieglajiem automobiļiem un motocikliem praktiski nevar attiecināt akcīzes nodokļa vispārējos principus, īpaši pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.

Nodoklis automobiļiem un motocikliem Eiropas Savienībā pagaidām nav harmonizēts, un katra Eiropas Savienības dalībvalsts to administrē pēc saviem principiem. Starp Eiropas Savienības dalībvalstīm uz robežām nav muitas procedūras, tāpēc transportlīdzekļiem nevar piemērot akcīzes nodokli uz robežas, kā tas ir šobrīd. Eiropas Savienības dalībvalstīs vieglajiem automobiļiem un motocikliem piemēro transportlīdzekļu nodokli (Car tax), pirmo reizi reģistrējot transportlīdzekli attiecīgajā valstī. Ņemot to vērā, Finanšu ministrija izstrādāja likumprojektu, kas regulēs šāda nodokļa piemērošanu.

Likumprojekts regulēs nodokļa piemērošanu Latvijas Republikā reģistrējamajiem vieglajiem automobiļiem un motocikliem, kas ievesti no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm vai no ārvalstīm, kas nav ES dalībvalsts. Praktiski tiek piemērots tāds pats nodoklis kā šobrīd spēkā esošais akcīzes nodoklis. Nodokļa princips netiek mainīts. Nodokli aprēķina pēc automobiļu un motociklu vecuma. Tiek mainīta tā iekasēšanas kārtība, lai pielāgotos Eiropas Savienības vienotā tirgus principiem.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides un Zemkopības ministrijā, Ministru prezidenta biedra birojā, īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Eiropas integrācijas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē un Valsts kancelejā.

 

 

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”.

2003.gada 1.janvārī stājās spēkā Valsts pārvaldes iekārtas likums, kas reglamentē Ministru kabinetam padotās valsts pārvaldes institucionālo sistēmu un valsts pārvaldes darbības pamatnoteikumus.

Sagatavotais likumprojekts paredz, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests turpmāk būs Iekšlietu ministrijas pakļautībā esoša iestāde. Pakļautība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības dot rīkojumu zemākai iestādei vai amatpersonai, kā arī atcelt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmumu.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu un Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā un Valsts kancelejā.

 

 

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”.

2003.gada 1.janvārī stājās spēkā Valsts pārvaldes iekārtas likums, kas reglamentē Ministru kabinetam padotās valsts pārvaldes institucionālo sistēmu un valsts pārvaldes darbības pamatnoteikumus.

Sagatavotais likumprojekts paredz, ka Drošības policija turpmāk būs Iekšlietu ministrijas pakļautībā esoša iestāde. Pakļautība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības dot rīkojumu zemākai iestādei vai amatpersonai, kā arī atcelt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmumu.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu un Aizsardzības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā un Valsts kancelejā.

 

 

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”.

Krimināllikums šobrīd paredz atbildību par: aukstā ieroča neatļautu izgatavošanu, nēsāšanu, pārsūtīšanu vai realizēšanu; šaujamieroča vai munīcijas realizēšanas noteikumu pārkāpšanu; šaujamieroča, munīcijas, sprāgstošas vielas vai spridzināmās ietaises izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, nēsāšanu, pārsūtīšanu vai realizēšanu bez attiecīgas atļaujas; gāzes pistoles (revolvera) vai tai paredzētu, ar kairinošas iedarbības vielām pildītu patronu izgatavošanu, iegādāšanos, nēsāšanu vai realizēšanu bez attiecīgas atļaujas; gāzes pistoles (revolvera) vai tai paredzētu, ar kairinošas iedarbības vielām pildītu patronu realizēšanas noteikumu pārkāpšanu; šaujamieroča vai munīcijas nevērīgu glabāšanu, nēsāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu, pārkāpjot noteikumus, ja ar to citai personai radīta iespēja iegūt šo ieroci vai munīciju; šaujamieroču lietošanas nosacījumu vai kārtības pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kam atļauts iegādāties, glabāt vai nēsāt šaujamieročus, un ja pārkāpšana izraisījusi smagas sekas.

Ieroču aprites likums neparedz Valsts policijas atļaujas gāzes pistoļu (revolveru) iegādei, glabāšanai un nēsāšanai. Likums reglamentē ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu apriti. Atsevišķas darbības jomas ar minētajiem priekšmetiem pirms Ieroču aprites likuma netika reglamentētas normatīvajos aktos vai tika reglamentētas daļēji. Ņemot vērā Ieroču aprites likuma prasības, ir nepieciešams pārskatīt gan kriminālatbildību, gan administratīvo atbildību par attiecīgajiem pārkāpumiem.

Sagatavotajā likumprojektā vairs netiek paredzēta atbildība par aukstā ieroča neatļautu izgatavošanu, nēsāšanu, pārsūtīšanu vai realizēšanu (par auksto ieroču nēsāšanas un izmantošanas kārtības pārkāpšanu tiks paredzēta administratīvā atbildība). Tiek paredzēta kriminālatbildība arī par sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu realizēšanas noteikumu pārkāpšanu, kā arī par to nevērīgu glabāšanu un pārvadāšanu, kā arī tiek paredzēta kriminālatbildība par gāzes pistoles (revolvera) vai tai paredzētu, ar kairinošas iedarbības vielām pildītu patronu izgatavošanu bez attiecīgas atļaujas vai par gāzes pistoles (revolvera) lietošanas nosacījumu pārkāpšanu.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu un Vides ministrijā, Ģenerālprokuratūrā un Valsts kancelejā.

 

 

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz atbildību par šaujamieroču un munīcijas iegādes, reģistrācijas, glabāšanas, pārvadāšanas, pārnēsāšanas, nēsāšanas, lietošanas, ievešanas Latvijas Republikā un izvešanas no Latvijas Republikas noteikumu pārkāpšanu, ko izdarījušas fiziskās personas, kurām ir attiecīgas atļaujas, un par šaujamieroču un speciālo līdzekļu iegādes, reģistrācijas, glabāšanas, pārvadāšanas, pārnēsāšanas, nēsāšanas, ievešanas Latvijas Republikā un izvešanas no Latvijas Republikas noteikumu pārkāpšanu, kā arī par šaujamieroču un speciālo līdzekļu izmantošanu neparedzētiem mērķiem, ko izdarījuši to uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), iestāžu un organizāciju darbinieki, kurām ir attiecīgas atļaujas.

Ieroču aprites likums nosaka, ka lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādei un glabāšanai nepieciešama Valsts policijas atļauja, bet gāzes pistoļu (revolveru) iegādei un nēsāšanai atļauja vairs nav nepieciešama, bet ir paredzēta to glabāšanas, nēsāšanas un lietošanas kārtība. Ieroču aprites likums reglamentē arī pirotehnisko izstrādājumu aprites kārtību, par kuras pārkāpšanu nepieciešams paredzēt atbildību. Nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību par lielas enerģijas pneimatiskā ieroča aprites noteikumu pārkāpšanu, kā arī administratīvo atbildību par gāzes pistoles (revolvera) glabāšanas un nēsāšanas kārtības pārkāpšanu. Šobrīd nav paredzēta administratīvā atbildība arī par auksto ieroču, mazas enerģijas pneimatisko ieroču, kā arī pirotehnikas aprites noteikumu pārkāpšanu, kā arī par šaujamieroča un gāzes pistoles (revolvera) lietošanas nosacījumu un kārtības pārkāpšanu, ja to lietošanas vai izmantošanas gadījumā neiestājas sekas, par ko paredzēta kriminālatbildība.

Sagatavotajā likumprojektā tiek paredzēta atbildība par auksto ieroču nēsāšanas un izmantošanas kārtības pārkāpšanu, lielas enerģijas pneimatisko ieroču aprites noteikumu pārkāpšanu, auksto ieroču nēsāšanas un izmantošanas, mazas enerģijas pneimatisko ieroču izmantošanas kārtības pārkāpšanu, pirotehnisko izstrādājumu iegādāšanās un izmantošanas kārtības pārkāpšanu, šaujamieroču un gāzes pistoļu (revolveru) lietošanas nosacījumu un kārtības pārkāpšanu, kā arī par ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai pirotehnisko izstrādājumu aprites kārtības pārkāpšanu komercdarbībā.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Satiksmes un Vides ministrijā, Ģenerālprokuratūrā Valsts kancelejā.

 

 

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Civilās aizsardzības likums”.

Civilās aizsardzības likuma projekts nosaka civilās aizsardzības sistēmas organizāciju, darbību, struktūru, vadību, uzdevumus, finansēšanu, kā arī apmācību civilās aizsardzības jautājumos.

Likumprojektā noteikti valsts iestāžu, pašvaldību, komercsabiedrību un individuālo komersantu galvenie uzdevumi civilās aizsardzības jomā. Likumprojektā sakārtota katastrofu pārvaldīšanas kārtība valstī. Noteikta ārkārtējās situācijas izsludināšanas un atcelšanas kārtība. Likumprojekts lielu daļu svarīgu jautājumu tiesisko regulējumu deleģē Ministru kabinetam.

Likumprojekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, Ministru prezidenta biedra birojā, īpašu uzdevumu ministru sekretariātos, Eiropas integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē un Valsts kancelejā. Saskaņojumi jāsniedz līdz 25.augustam.

 

 

Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 15.februāra noteikumos Nr.73 “Pedagogu darba samaksas noteikumi””.

Spēkā esošie noteikumi reglamentē pedagogu zemākās darba algas likmes lielumu.

Sagatavotais noteikumu projekts nosaka pedagogu zemākās mēneša algas likmes izmaiņas saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 3.septembra sēdē akceptēto “Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku”, kas nosaka pakāpenisku pedagogu darba samaksas paaugstināšanu.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu un Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē un Valsts kancelejā.

 

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par normatīvo aktu sistematizāciju”.

Sagatavotais noteikumu projekts nosaka normatīvo aktu sistematizācijas mērķi, uzdevumus un kārtību, kādā veicama normatīvo aktu sistematizācija. Normatīvo aktu sistematizācija nepieciešama, lai noteiktā kārtībā varētu sakārtot un kodificēt gan pašus aktus, gan sniegt visu nepieciešamo informāciju par normatīvajiem aktiem, kas izdoti Latvijas Republikā, sākot no 1990.gada 4.maija, un, lai veicinātu Latvijas Republikas Satversmei atbilstošu un savstarpēji saskaņotu jaunu normatīvo aktu izstrādi.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Satiksmes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu un Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Eiropas integrācijas birojā un Valsts kancelejā.

 

 

Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Veterināro zāļu marķēšanas, ievešanas, izvešanas un izplatīšanas noteikumi”.

Vispārīgās prasības veterinārajām zālēm ir noteiktas Farmācijas likumā. Lai ieviestu Eiropas Savienības prasības, Farmācijas likums paredz, ka Ministru kabinets nosaka zāļu ražošanas, marķēšanas, reģistrēšanas, kontroles, izplatīšanas, ievešanas un izvešanas kārtību. Sakarā ar to, ka nav reglamentētas prasības, kas attiecas uz veterināro zāļu marķēšanu, ievešanu, izvešanu un izplatīšanu, ir nepieciešams pieņemt Ministru kabineta noteikumus, kas sakārtotu šos jautājumus.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Veselības un Vides ministrijā, Eiropas integrācijas birojā un Valsts kancelejā.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!