Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Puse Latvijas - zeme, otra puse - jūra. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.08.2003., Nr. 113 https://www.vestnesis.lv/ta/id/78023

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Piektdiena, 15.08.2003.

Laidiena Nr. 114, OP 2003/114

Vēl šajā numurā

13.08.2003., Nr. 113

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Puse Latvijas — zeme, otra puse — jūra

Diena, Latvijas Kara flotes pirmo admirāļu un jūrnieku atcerei

J2.JPG (20429 bytes)
Jūras spēku komandieris Ilmārs Lešinskis pieņem jūrnieku parādi Liepājas ostā

Ar atceres brīžiem un ziedu nolikšanu pie pieminekļiem pirmajiem Latvijas Kara flotes komandieriem Grobiņā, Liepājā un Rīgā Latvijas Jūras spēki atzīmēja savas pastāvēšanas 84. gadadienu.

1919. gada 10. augustā Latvijas armijā tika nodibināta Jūras nodaļa. Šo datumu tagad pieņemts uzskatīt par Latvijas Kara flotes dibināšanas dienu. Mūsu flotes patriarha komandkapteiņa Hugo Legzdiņa grāmatā “Ronis – mana būdiņa un pils” gan ir publicēts fotomateriāls, kurā Valsts prezidents Gustavs Zemgals sasveicinās uz “Virsaiša” klāja ar komandkapteini Teodoru Spādi Latvijas Kara flotes desmit gadu svinībās 1931.gadā, tātad par Latvijas Kara flotes dibināšanas gadu Latvijas pirmās brīvvalsts laikā uzskatīja 1921.gadu, kad svinībās Liepājā piedalījās karakuģi no Anglijas, Francijas, Vācijas, Zviedrijas, Somijas un citām valstīm. Savukārt tas nekavēja 1939. gadā Latvijas kara flotei svinēt divdesmito jubileju.

Daudz ūdeņu aiztecēja zem kuģu ķīļiem, līdz Latvijas Kara flote kļuva par militāru spēku un izveidojās par latviešu zēnu apbrīnas un līdzdarbošanās sapni. Galvenokārt tas attiecināms uz tiem jūras piekrastes zvejnieku dēliem, kuri, kā Legzdiņš saka: “Bezmaz vai laivā bija dzimuši”. Bet uz Krišjāņa Valdemāra iedibinātajām jūrskolām tiecās arī tie no Igates, no Cesvaines, kuri pasaulē bija nākuši tiem laikiem tālu no jūras. Un tā jau ir, ka puse Latvijas – zeme, otra puse – jūra. Un par jūras lietām šodien jāiestājas tāpat, kā par mūsu valodu, jo pusgadsimtu latvieti centās atradināt gan savā mēlē runāt, gan jūrā braukt.

Grobiņā necilā vietā atrodas piemineklis vācu grāfam Arčibaldam Pēterim Teofīlam Keizerlingam (1882 – 1951), admirālim, kuram lieli nopelni Latvijas Kara flotes izveidošanā. Dzimis Grobiņas pagasta Augustes muižā muižnieku ģimenē, pēc jūras kadetu korpusa pabeigšanas dienējis Krievijas flotē, piedalījies Krievijas un Japānas karā. 1919. gadā A. Keizerlings kapteiņa pakāpē iestājās Latvijas armijā. Pēc gada viņš tika iecelts par Galvenā štāba sevišķu uzdevumu virsnieku jūras lietās. A.Keizerlingam lieli nopelni flotes speciālistu un instruktoru sagatavošanā. 1920.gadā viņa organizētajos kursos sagatavoja flotes motoristus, elektrotehniķus, radiotelegrāfistus, kurinātājus. 1924.gadā nodibināja Jūras krastu aizsardzības eskadru. 1925.gadā Liepājā sāka darbu flotes instruktoru skola. Valdībā tika apspriesti grandiozi kuģu un zemūdeņu būves plāni, no kuriem realizēja jaunajai valstij iespaidīgu daudzu miljonu vērtu programmu, ieskaitot abas modernās zemūdenes “Ronis “ un “Spīdola”. Uz ārzemēm sūtīja mācīties jaunos jūras virsniekus. Jūras kapteinis A.Keizerlings būvēja bāzes jaunajai flotei, Liepājas Kara ostas darbnīcās sāka ražot mīnas, izbūvēja speciālu peldošu staciju torpēdu šaušanas mācībām, kaut arī torpēdas bija ļoti dārgi ieroči. 1927. gadā Latvijas Krasta aizsardzības eskadrā ietilpa flotes flagmanis “Virsaitis”, mīnu traleri “Imanta”, “Viesturs”, divas zemūdenes, bāzes kuģis “ Varonis” un ātrlaivas. To varēja atbalstīt Jūras aviācijas divizions. 1927.gada 18. novembrī, Latvijas un arī A.Keizerlinga dzimšanas dienā, grāfu paaugstināja admirāļa pakāpē. 1931.gada 19. septembrī A.Keizerlingu četrdesmit deviņu gadu vecumā pensionēja. Iemesli diezgan mīklaini – vieni kā iemeslu min viņa vācu izcelsmi, citi — ka Valsts prezidenta atvaļinājuma laikā viņa vietas izpildītājs Dr. Pauls Kalniņš “ piešuvis” A.Keizerlingam atbildību par kara jūrnieku spirta kontrabandu Kuivistē. To, ka A.Keizerlings cienīts flotē, liecina viņa vērienīgā izvadīšana pensijā, kā arī fakts, ka flotes virsnieki admirāli no “Virsaiša” krastā nonesa uz rokām. Vēlāk A. Keizerlings bija Rīgas jahtkluba komodors. 1939.gadā viņš izceļoja uz Vāciju, kur Frankfurtē pie Mainas 1951.gadā mira.

Teodors Spāde (1891. – 1970) tika iecelts par Latvijas Kara flotes komandieri A. Keizerlinga vietā 1931.gada 28. septembrī. Ventspils zvejnieka dēls bija ieguvis teicamu izglītību — inženiera mehāniķa diplomu Rīgas Politehniskajā institūtā, beidzis Francijas Jūras kara akadēmiju, ar bagātu militārā virsnieka pieredzi Melnās un Baltijas jūras flotē. T.Spāde bijis Sevastopoles komandants, strādājis Melnās un Azovas jūras štābā, bijis dažādu kaujas kuģu komandieris, bijis arī turku gūstā. Atgriezies Latvijā, kur no 1926.gada dienēja Latvijas Kara flotē. Viņš bija liela auguma, stingrs un taisnīgs, liels flotes patriots, kas atšķirībā no A.Keizerlinga nostiprināja flotē latvisko garu, atvaļinot vairākus vācu, krievu un zviedru izcelsmes virsniekus. Tuvākajos gados flote lielas pārmaiņas tonnāžas un bruņojuma ziņā nepiedzīvoja. 1938. gadā Krastu aizsardzības eskadru pārdēvēja par Latvijas Kara floti, un 15. jūlijā Latvijas kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis tai pasniedza karogu ar devīzi – “ Mūs vieno Latvijas svētais vārds”. T.Spādi paaugstināja par admirāli. Drīz jau sekoja Latvijai un tās flotei traģiskie Otrā pasaules kara notikumi. T. Spādi 1941.gadā 14.jūnijā apcietināja un aizveda uz Sibīrijas nāves nometnēm. Viņš miris 1970.gada 25. jūlijā Kazahijā, Temirtavā. Pirmā latviešu tautības admirāļa Teodora Spādes pārbedīšana Rīgas Meža kapos 1990.gada 29. aprīlī pulcēja ap 3000 pavadītāju. Pārbedīšanu vadīja mācītājs Juris Rubenis. Skanēja vīru kora “Tēvzeme” dziesmas un spēlēja pūtēju orķestris “Rīga”.

8. augustā Grobiņā pie pieminekļa admirālim Arčibaldam Keizerlingam notika piemiņas svētbrīdis, ko vadīja Kara kuģu flotiles kapelāns Viesturs Kalniņš. Klātesošos uzrunāja Jūras spēku komandieris jūras kapteinis Ilmārs Lešinskis, atgādinot admirāļa nopelnus Latvijas kara flotes veidošanā, jūras spēku virsnieku un instruktoru audzināšanā un materiālās bāzes sakārtošanā pašos valsts pirmsākumos. Kopā ar Jūras spēku komandieri ziedus pie pieminekļa Arčibaldam Keizerlingam nolika Kara kuģu flotiles komandieris komandkapteinis Aleksandrs Pavlovičs, Krasta apsardzes kuģu flotiles komandiera pienākumu izpildītājs kapteinis leitnants Māris Polencs, Krasta apsardzes bataljona komandieris majors Raivis Priednieks, Jūras spēku štāba apgādes daļas priekšnieks Ansis Adrickis un Grobiņas pašvaldības vadītājs Jānis Neimanis.

Pēc dažām stundām Jūras spēku komandieris jūras kapteinis Ilmārs Lešinskis Liepājā Vecās ostas krastmalā svinīgā ceremonijā pasniedza apbalvojumus jūrniekiem. Savā uzrunā Jūras spēku komandieris sacīja:

“Mēs 10. augustā svinēsim 84.gadadienu kopš Latvijas Kara flotes dibināšanas. Šajā datumā 1919.gadā tika nodibināta Jūras flotes pārvalde Latvijas armijas galvenajā štābā. To mēs uzskatām par Kara flotes dzimšanas dienu. Lielākā daļa no jums, kas šeit stāvat ierindā, dien uz mūsu karakuģiem, tāpēc jūs esat tās flotes un tās tradīciju mantinieki. Savā attīstības laikā Latvijas Kara flote izgāja vairākus posmus, sākot no dibināšanas, izaugsmes un beidzot ar traģisko bojāejas posmu. Līdz ar brīvvalsts atjaunošanu mēs sākām atjaunot mūsu Jūras spēkus, un mēs sākām no paša sākuma.

Tagad mūsu galvenais uzdevums ir iekļaušanās NATO spēkos. No mūsu kuģiem “Namejs” būs pirmais, kas tiks iekļauts NATO pastāvīgās gatavības spēku sastāvā. Tas prasīs no mums visiem lielu darbu un pūles, bet pēc tam būs tādā pašā veidā jāsagatavo nākamais kuģis un nākamais…, bet mūsu profesionālisms, izglītība un motivācija ir tie stūrakmeņi, uz kā balstās mūsu panākumi. Bez šaubām, mums jādomā par resursu ierobežojumiem, un vīzijas par jūras spēku nākotni kļūs reālas tikai tad, ja tām adekvāti būs finanšu līdzekļi. Apsveicu jūs visus – jūrniekus, speciālistus, darbiniekus un visus klātesošos šajos svētkos! Lai mums visiem labi veicas!”

Sekoja labāko jūrnieku un darbinieku apbalvošana.

Tad svinīgā ceremonijā par Krasta apsardzes kuģa KA–14 “Astra” krustmāti iecēla Latvijas Invalīdu integrācijas veicināšanas asociācijas direktori Vitu Kotāni. Tagad visiem Jūras spēku kuģiem ir sava krustmāte, piemēram “Kristapam” — Vera Gribača, “Namejam” – Lidija Gavrilova. Šī tradīcija aizsākusies Latvijas Kara flotē, kad sabiedrībā pazīstamas dāmas uzņēmušās tādu kā kuģu jūrnieku aprūpes darbu vai saiknes veidošanu ar pasauli ārpus kuģa borta. KA–14 būvēts 1996. gadā Somijā. Tā tonnāža ir 43t, garums — 23 m, platums — 5m, iegrime — 1m, ātrums — 29 mezgli, trīs dzinēji, katrs ar 620 ZS.

Ceremonijas laikā tika nolasīta zemūdenes “Ronis” komandiera komandkapteiņa Hugo Legzdiņa apsveikuma telegramma:

“Latvijas Jūras spēkiem un komandierim jūras kapteinim Ilmāram Lešinskim! Simbolisks sveiciens Kara flotes 84. jubilejā no zemūdenes “Ronis “ kara jūrniekiem. Komandkapteinis Hugo Legzdiņš, bijušais zemūdenes “Ronis” komandieris.”

Jūrniekus sveica Liepājas ostas kapteinis, tālbraucēju jūras kapteinis Eduards Raits, atgādinot, ka ir lieli kuģi un mazi kuģi (“Astra” ir pastarīte, mazākais, bet ne lēnākais jūras spēku kuģis — A.K.), bet jūrā iet vienmēr ir bīstami, tāpēc kuģus var uzticēt tikai profesionāli apmācītiem un drosmīgiem vīriem.

10. augustā Rīgā, Meža kapos, pie pieminekļa admirālim Teodoram Spādem norisinājās piemiņas brīdis un ziedu nolikšana. Pēc nelielas Jūras spēku komandiera jūras kapteiņa Ilmāra Lešinska uzrunas, kurā komandieris pieminēja admirāļa nopelnus un traģisko likteni, savijot teikto ar domu, ka jūrniekiem kopā ar sauszemes spēkiem jāveido mūsu valsts drošības bastions. Vainagus nolika Jūras spēku komandieris, kā arī citu Jūras spēku un Krasta apsardzes vienību jūrnieki. Stāvēja goda sardze, spēlēja Jūras spēku orķestris.

Kas mums, latviešiem, ir jūra, kā tās vilinošā tāle nobur jūrnieku, piesaista visam mūžam, stāsta kapteinis burāšanas vecmeistars Laimonis Millers:

“Es sevī viņu izjūtu un pārdzīvoju. Es sakūstu ar jūru, viss atdodos, izgaistu jūrā. Ir kaut kas netverams un kopējs starp mani un jūru – it kā viena dvēsele, kas sarado un sasaista mūs vienā esībā. Es varu tikai baudīt savas brīnišķīgās izjūtas, kuras rada jūra, bet saprast tās nevaru. Skaistums un brīvība…, un atkal es stāvu mūžīgās varenības priekšā!”

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!