"Turpinām izskatīt būtiskus likumprojektus"

Andris Šķēle, Latvijas Ministru prezidents, — 2. februārī Latvijas sabiedrībai

Ar Ministru prezidentu Andri Šķēli Latvijas radio programmā "Labrīt" 2. februārī pulksten 7.14 sarunājās radio žurnālisti Ingvilda Strautmane un Andris Siksnis

— Studijā ir Ministru prezidents Andris Šķēle. Labrīt!

A.Šķēle: — Labrīt!

— Jautāsim, protams, par valdības stabilitāti, par privatizāciju un vairāk par Privatizācijas aģentūras nākotni, arī par Pasaules bankas aizdevumu Latvijai un citām aktualitātēm — turpmākajās desmit minūtēs.

— Šorīt pārskatot avīzes, var redzēt, ka ir ļoti daudz rakstīts par valdību, par valdības koalīciju, par partiju dažādām nesaskaņām. Ļoti daudz tiek lietoti formulējumi "pēc neoficiālas informācijas...", "kuluāros runā...". Tad varbūt mēs varam ļoti oficiāli jums jautāt: kas šobrīd notiek valdības koalīcijā?

A.Šķēle: — Man jāsaka, ka valdības koalīcijā tiešām norit, manā uztverē, visnotaļ normāls darbs. Valdībā — un arī vakardien bija valdības sēde — mēs turpinām izskatīt ļoti būtiskus, gadiem kavētus likumprojektus. Man šķiet, ka valdības darbs arī diezgan saskaņots, jo pat ļoti būtiski un strīdīgi jautājumi tiek atrisināti vienas sēdes laikā, nav jāatliek. Tā ka es domāju, ka vairāk kaut kas notiek varbūt ārpus, ka īsti varbūt nepatīk tas, ka katru otrdienu valdība cītīgi vienos sāk darbu un septiņos beidz savu valdības sēdi, izskata visu programmu, neviens jautājums nepaliek neizskatīts, pieņem papildu lēmumus. Es domāju, ka drīzāk ap, nevis valdībā.

— Varbūt tieši tādu lielāku un pastiprinātāku interesi izraisīja jūsu aizsāktās tikšanās ar dažādām Saeimā pārstāvētajām partijām, un varbūt tas bija pamats, kāpēc notiek spekulācijas. Kāds tieši ir jūsu grafiks šīm tikšanās reizēm, un ko jums ir nācies noskaidrot šajās reizēs?

A.Šķēle: — Jā, tā ir taisnība, jo mans viedoklis jau arī agrāk bija tāds, ka mums tik mazā valstī un tik precīzi strukturētā Saeimā, kā ir šobrīd, kur ir pozīcija un opozīcija, nevajadzētu tomēr dzīvot pēc tāda principa, ka ar opozīciju vispār nenotiek nekādi kontakti un mēs vienā vai otrā jautājumā nemēģinām papildus paskaidrot pozīciju, kāpēc valdība vienu vai otru jautājumu grib redzēt tieši tā virzāmies. Man ir bijusi, protams, tikšanās ar vienu no lielākajām opozīcijas partijām, tā ir tā sauktā Jurkāna kunga vadītā partija; īsi pirms Jaunās partijas kongresa es saņēmu uzaicinājumu apmeklēt kongresu, man bija tikšanās ar partijas vadītāju Raimondu Paulu.

Es apsveicu, ka viņš ir atkārtoti ievēlēts. Man vēl ir palikusi līdz galam nenorunāta tikšanās, es jūtu zināmu vajadzību arī aprunāties ar sociāldemokrātu frakciju, bet šajās dienās vienkārši Sociāldemokrātu partijai un visai Saeimai ir sēras — ir aizgājis viens mūsu cienījams deputāts, un šis droši vien nav tas īstais laiks.

— Bet sakiet, lūdzu, vai šajās sarunās jūs runājat arī par kādām citādas koalīcijas iespējām jeb tās ir kārtējās sarunas?

A.Šķēle: — Nē, tas nebūtu vietā, un nebūtu arī pamats šobrīd spriest par kaut kādām citām koalīcijām — tad man būtu vispirmām kārtām jārunā ar koalīcijas partneriem, ka ir kaut kas galīgi neapmierinošs. Šobrīd nav pamata par to runāt, kaut arī, kā jūs sakāt, presē ir visādas spekulācijas. Nav pamata man par to runāt, un tiek runāts vispār par politiskiem jautājumiem, vispārējām tādas ilgtermiņa attīstības lietām. Un arī, protams, pieskaramies vienam otram varbūt tuvākas dienas jautājumam, bet ne tādā kontekstā.

— Viena konkrēta tikšanās notika gan jau iepriekš, tā teikt, anonsēti, un tā bija "Romas" viesnīcā, kur jūs tikāties ar valdības koalīcijas partneriem. Sarunu temats bija privatizācija un privatizācijas nākotne. Sakiet, kāda ir jūsu un partijas tagadējā nostādne, pēc tādām varbūt negaidītām izmaiņām?

A.Šķēle: — Jā, tā situācija izveidojas tiešām ļoti dīvaina, jo bija skaidrs un precīzs paziņojums, ka Nagļa kungs, "Latvijas ceļa" pārstāvis, atstāj valdes priekšsēdētāja amatu Privatizācijas aģentūrā, par ko ekonomikas ministrs tad arī veic publiskus paziņojumus un gatavojas izvirzīt un piedāvāt Ministru kabinetā citu kandidatūru. Bet šopirmdien Nagļa kungs ir iesniedzis lūgumu pagarināt ar viņu šo darba līgumu, un, protams, tā ir jauna situācija, tādēļ es biju lūdzis koalīcijas partnerus sanākt kopā, aprunāties taisni par šo jautājumu, vienoties par procedūru, jo mēs gribam, lai ministra atbildīgs lēmums tiktu atbalstīts, gūtu atbalstu valdībā un mēs varētu bez jebkādiem pārrāvumiem virzīties tālāk, jo mums privatizācijas jomā šogad ir faktiski jāpieņem pēdējie nozīmīgākie lēmumi.

— Cik atceros, nepilnas divas nedēļas tagad ir laiks Makarova kungam, lai precizētu viedokli šajā jautājumā.

A.Šķēle: — Tieši tā.

— Ko jūs precīzi sagaidāt — kādus nosacījumus vai kādas viņa versijas?

A.Šķēle: — Ministrs piedāvās savu redzējumu, kāds varētu būt Privatizācijas aģentūras tālākais pārveides process, jo, valdību sastādot, mēs rēķinājāmies ar ļoti ātru privatizācijas tempu, kas — diemžēl jāatzīst — nebija gluži tāds, un 1.jūlijā plānotais Privatizācijas aģentūras un Attīstības aģentūras apvienošanas jautājums līdz ar to šobrīd šķiet nedaudz sasteigts. Varbūt ministram ir kādi argumenti, lai turētos pie iepriekšējās versijas. Ja nav, tad ir jāpiedāvā kaut kas cits. Ja mēs paliekam pie tā, ka līdz 1.jūlijam strādā tikai Privatizācijas aģentūra, tad, protams, šķiet neloģiski, ka jāmeklē kāds cits ģenerāldirektors, tad šajos trīs mēnešos, es domāju, jāļauj pabeigt šo procesu arī esošajam "Latvijas ceļa" pārstāvim Nagļa kungam. Savukārt, ja mēs izvēlamies un valdība izvēlēsies kādu citu scenāriju, tad, es domāju, ir viss pamats ļoti nopietni apsvērt iespējas arī citam kandidātam.

— Vai tieši tāpēc šīs, teiksim, otrās versijas kontekstā tiek runāts pastiprināti par politiski neitrālas personas atrašanos šajā amatā?

A.Šķēle: — Nu, tādu variantu ir piedāvājis ekonomikas ministrs, bet, tā kā valdība sastāv no trijām partijām, ir svarīgi, lai vēl kaut viena no koalīcijas partnerēm — partija — atbalstītu Makarova kunga priekšlikumu, tādēļ Makarova kungs ir, teiksim, tādā nopietnā konsultāciju un pārdomu brīdī, kā labāk atrisināt, bet es domāju, ka viņš ir atbildīgs ministrs, ļoti spējīgs prognozēt notikumu gaitu un nav šobrīd pamata domāt, ka mēs kaut kā varētu iesprūst šī jautājuma dēļ.

— Sakiet, vai Tautas partijai vēl arvien ir savs kandidāts šim amatam?

A.Šķēle: — Jā, Tautas partijai ir savs kandidāts, un, tiklīdz būs vienošanās par procedūru, Tautas partija gribētu visnotaļ nopietni runāt par to.

— Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors. Šobrīd izskatās, ka tas ir ļoti nopietns un ļoti ietekmīgs amats, ja pat visām lielajām partijām ir savi viedokļi šajā jautājumā — Nagļa kungs šajā amatā. Vai tas īstenībā ir iemesls vai cēlonis šādām nesaskaņām?

A.Šķēle: — Tās nav nesaskaņas, es vēlreiz atkārtoju — tās nav nesaskaņas, tā ir katras partijas dabiska vēlme redzēt savu pārstāvi privatizācijas procesa vadīšanā. Šeit ar nesaskaņām nav nekādas problēmas. Nagļa kungs konkrēti pārstāv viena politiskā spēka valdi. Nu, varbūt tas ir kaut kāds iemesls, kāpēc arī Makarova kungs ir ļoti, ļoti rezervēts.

— Par vēl vienu šo pēdējo dienu aktualitāti — Pasaules bankas aizdevumu Latvijai, par ko ar vēl precizējamām lietām vienojās Roberta Zīles vadītā delegācija. Un šīs precizējamās lietas, es saprotu, ir saistītas ar konkrētu valdības rīcību. Kas ir jāizdara valdībai, lai šie četrdesmit miljoni pirmie nonāktu Latvijā?

A.Šķēle: — Šāda tipa aizdevums faktiski tiek gatavots pirmo reizi šajā reģionā. Tādā veidā Latvija zināmā mērā ir pionieris, mēs paredzam trīs gadu garumā zināmu apņemšanos, kādus strukturālus pārkārtojumus Latvija veiks; tie ir jautājumi, kas saistās ar valsts pārvaldes lietām. Un tādēļ arī vakardien mēs skatījām būtisku likumu par aģentūrām, lietām, kas saistīts ar to pašu privatizācijas pabeigšanu, kas saistīts ar pašvaldību reformu, ar finansu publisko sakārtošanu. Tās ir lietas, kuras mēs apņemamies ne tikai viena gada garumā, tādā īstermiņā paveikt, bet trīs gadu ciklā. Un sarunas Zīles kungam, izskatās, ir bijušas visnotaļ veiksmīgas. Mēs arī esam bijuši, ja tā var teikt, pirmo reizi jau modernāki, nav bijis jābrauc ļoti lielam baram ministru; ir lietotas videokonferences, tādā veidā speciālisti ir varējuši no Latvijas šeit sarunāties tieši ar Vašingtonas cilvēkiem. Un tas viss liecina, ka mēs spējam strādāt ar tik nopietnām institūcijām un gūstam no tām visnotaļ arī atbalstu.

— Jā, un šodien jūs tiksities ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pārstāvi.

A.Šķēle: — Jā, kā zināt, šā gada maijā ir paredzēts viens no visnozīmīgākajiem šā gada notikumiem Latvijā — Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas gada kopsapulce, vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku, ministru prezidenti, banku prezidenti, dažādu finansu institūciju vadītāji ieradīsies Latvijā nopietnam darbam. Un, protams, šī ir kārtējā, ja tā var teikt, inspektūras vizīte —apskatīties, vai šis nozīmīgais forums, kāds Latvijā vēl nekad nav bijis rīkots, tiek pienācīgi sagatavots, un es būšu viena no tām amatpersonām, kas tiksies šodien un pārrunās tos jautājumus, kas palikuši neatbildēti no atbildīgā ministra puses.

— Un varbūt mums vēl sarunas noslēgumā vajadzētu noskaidrot, nu, vietēja rakstura spekulāciju: vai tā ir spekulācija vai nav — Šlesera kunga it kā izteikums par jūsu piedāvājumiem?

A.Šķēle: — Es neesmu ar Šlesera kungu šobrīd ticies, bet, redzot tik lielas spekulācijas avīzēs, varbūt ir jātiekas kādā lielākā pārstāvniecībā, Tautas partijai un Jaunajai partijai jāaprunājas, bet šobrīd tas viss ir piedēvēts. Man vienīgā tikšanās ir bijusi ar Raimondu Paulu, un es saku paldies par to tikšanos un izklāstu, un man ir prieks, ka Raimonds Pauls ir vēlreiz apstiprināts par priekšsēdētāju.

— Paldies jums par šo interviju. Un lai veicas jums un visai valdībai!

A.Šķēle: — Paldies!

Pēc ieraksta "LV" diktofonā