Vienmēr cilvēka dzīvība un cieņa ir augstākā vērtība

Par cieņu un humānismu nehumānā pasaulē

Šogad pirmo reizi notika pirmā Starptautisko humanitāro tiesību (SHT) Baltijas vasaras akadēmija, kuru rīkoja visu triju Baltijas valstu Sarkanā Krusta biedrības un finansiāli nodrošināja Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja. Ir paredzēts šādu akadēmiju rīkot katru gadu kādā no Baltijas valstīm. Šī akadēmija savu mājvietu rada Lietuvā, mazā pilsētiņā Liškjavā, Nemunas upes krastos. Starptautiskās humanitārās tiesības nav kārtējā modes lieta, tās ir radušās jau 19. gadsimtā, un tās ir radītas, lai daudzos karus un bruņotos konfliktus, kas ir aktuāli arī mūsdienās, padarītu pēc iespējas humānākus.

Akadēmijā piedalījās 25 jurisprudences, politikas zinātņu un militāro zinātņu studenti no Baltijas valstu augstskolām. Akadēmijā ļoti gaidīti bija arī žurnālistikas studenti, jo žurnālisti ir tie, kuri starptautiskās humanitārās tiesības varētu popularizēt sabiedrībā un uz žurnālistiem, kas strādā karstajos punktos, ļoti tieši attiecas šīs starptautiskās humanitārās tiesības. Tādēļ ļoti liels bija organizatoru pārsteigums, atklājot, ka uz akadēmiju nebija pieteicies neviens žurnālistikas students. SHT tiek pasniegtas tikai studentiem, kas apgūst militārās zinības, lai gan tās būtu jāzina ikvienam civiliedzīvotājam. Kā atzina kāda Latvijas Universitātes tiesību zinātņu studente, pirmo reizi par SHT viņa ir uzzinājusi, izlasot plakātu, kas aicināja piedalīties vasaras akadēmijā. Studente teica, ka iegūtās zināšanas būs ļoti noderīgas, jo tās ir saistītas gan ar cilvēktiesībām, gan bēgļu tiesībām. Bez tam juristiem, kas gribētu pieteikties darbam Starptautiskajā krimināltiesā, starptautisko humanitāro tiesību pārzināšana ir obligāta.

SHT, kā jebkuras tiesības, ir nemitīgā attīstības un pilnveides procesā. Šobrīd to vājais punkts ir, ka tās galvenokārt darbojas post factum. Trūkst uzraudzības institūcijas, kas varētu nodrošināt, ka šīs tiesības tiek ievērotas, nevis tikai par to pārkāpumu kāds saņem sodu. It kā šo tiesību ievērošanu ir uzņēmušās pašas valstis, pievienojoties Ženēvas konvencijām, taču praksē tas ne vienmēr tiek nodrošināts. Kā atzina SHT pārzinātāji, Starptautiskās krimināltiesas darbība varētu būt spēcīgs stimuls kādā kara darbībā iesaistītām valstīm praksē ievērot šīs tiesības. Taču situāciju sarežģītu dara tas, ka valsts, kas bieži ir iesaistīta bruņotos konfliktos — ASV, nevēlas savus karavīrus padarīt atbildīgus Starptautiskās krimināltiesas priekšā.

Pēc lekciju kursa noklausīšanās katrs students saņēma sertifikātu. Lai saņemtu Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas diplomu, studentiem būs jāuzraksta 20 lappušu plašs darbs par SHT. Gandrīz visi studenti atzina, ka rakstīs šo darbu, jo starptautiskais diploms palīdzēs tālākā darbā vai projektos par starptautiskām humanitārām tiesībām.

Ikvienā valstī Sarkanais Krusts var pastāvēt, tikai pateicoties brīvprātīgo organizācijām. Viena no Lietuvas Sarkanā Krusta brīvprātīgajām darbiniecēm Jurga Didžjokaite pastāstīja, ka pēc profesijas ir juriste un strādā firmā, bet brīvajā laikā konsultē Sarkano Krustu juridiskajos jautājumos. Jautāta, kas ir viņas motivācija ziedot brīvprātīgi savu laiku un zināšanas, J. Didžjokaite atbildēja pārsteidzoši vienkārši, ka viņai dzīvē ir paveicies vairāk nekā citiem un līdz ar to ir iespēja palīdzēt tiem, kas nav tik veiksmīgi. Kā teica Jurga: mums katram ir 24 stundas diennaktī, tikai mēs katrs tās izmantojam atšķirīgi.

Tas, ka akadēmiju organizēja Sarkanais Krusts, nav nejaušība, jo Ženēvas konvencijas tieši šai organizācijai ir piešķīrušas mandātu popularizēt SHT. Tādēļ “LV” sarunājās ar Latvijas Sarkanā Krusta Starptautisko humanitāro tiesību popularizēšanas projekta asistenti Helēnu Stari, gan ar Lietuvas Sarkanā Krusta Starptautisko humanitāro tiesību projekta vadītāju Irenu Grigaļonīti un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas starptautisko humanitāro tiesību pasniedzēju Edgaru Strodu.