Par Eiropas ārpolitikas principu maiņu

Šī atziņa ir četrus mēnešus veca. Eiropas valstu un valdību vadītāji 17. februāra sanāksmē Irākas krīzes ietekmē nonāca līdz principiālam secinājumam: cīņā pret draudīgo starptautiskā terorisma, ļaunprātīgu valstu un ABC ieroču apvienojumu kā “pēdējais līdzeklis” ir pieļaujama spēka pielietošana. Tātad nepieciešamības gadījumā ir iespējams karš. Vismaz Vācijas kancleram tas toreiz nozīmēja tabu pārkāpšanu. Tāpēc Gerhards Šrēders teica, ka Briseles lēmums esot tikai “principiāla atziņa”, kas “tieši neietekmē Vācijas politiku”.

Nu tā vairs nav. 15 ES valstu lēmums, arī ar Berlīnes piekrišanu, ir nepārprotams dokuments par “ES stratēģijas pamatprincipiem pret masveida iznīcināšanas ieroču izplatīšanu”. Zem dokumenta, kas ir iereģistrēts ar Nr. 10352/03 un kurš nosaka, kā Eiropa turpmāk izturēsies pret valstīm, kuru īpašumā nedrīkst būt atomieroči, kā arī ķīmiskie un bioloģiskie ieroči - un kuras neatlaidīgi izvairās no starptautiskās kontroles, ir lasāms arī Gerharda Šrēdera vārds. Turpmāk šādiem režīmiem draud “piespiedu pasākumi”- un arī Vecā pasaule ir gatava nekavējoties “lietot spēku”.

Tas izklausās ļoti amerikāniski un tā, it kā kontinenta mēģinājumu mācīties no Irākas krīzes pieredzes būtu ietekmējis Donalds Ramsfelds. Tomēr, kad ar jauno ES principu un ar to saistīto pasākumu plānu iepazīstas tuvāk, šāds iespaids zūd. Pretēji Vašingtonai, eiropieši arī turpmāk balstīsies uz Apvienotajām Nācijām. Viņi pie “pēdējē līdzekļa” ķersies tikai gadījumos, kad to atļauj ANO harta. Turklāt tās pašas sevi, kā arī ASV, aicina rādīt labu paraugu un beidzot ratificēt starptautisko konvenciju pret ABC ieročiem.

ES galvenokārt paļaujas uz garo mierīgu pasākumu sarakstu, ar kuriem pamudināt aizdomās turētās valstis piekāpties. Tām valstīm, kuras sadarbosies un pakļausies ANO ieroču inspektoru prasībām, ir paredzētas eksporta priekšrocības, attīstības palīdzība un pat moderno tehnoloģiju nodošana. Savukārt tām, kuras krāpsies, draudēs diplomātiskā izolācija, tirdzniecības pārtraukšana, kuģu kravu pārbaude atklātā jūrā - vai pat spēka piemērošana.

Tātad Eiropa ir gatava izmantot visu līdzekļu spektru - no cukurkliņģera līdz pātagai. Šī koncepcija jau piedzīvo pirmo pārbaudījumu. Brisele prasa no Irānas, lai tā “nekavējoties” valstī ielaistu Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras kontrolierus. Tikai tā Irāna varēs kliedēt aizdomas, ka tā slepeni izgatavo bumbu. Pretējā gadījumā ES grib pārtraukt sarunas par tirdzniecības atvieglojumiem. Ja mullas piekāpsies, tad tā būs arī eiropiešu uzvara - un Šrēderam nevajadzēs atkal taisnoties.

Pēc “SÜDDEUTSCHE ZEITUNG”