Jelgavas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.53

2003.gada 10.jūlijā

Grozījumi Jelgavas pilsētas domes 1999.gada 25.marta saistošajos noteikumos Nr.24 “Jelgavas pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumi”

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas likuma ”Par pašvaldībām” 43.pantu

1.Papildināt saistošos noteikumus ar 1.14.punktu šādā redakcijā:

“1.14. publisku izklaidējoša rakstura pasākumu, izņemot:

a) publisku pasākumu, kuru organizēšanas un norises kārtību nosaka normatīvie akti (sapulce, gājiens vai pikets);

b) pasākumu rīko Jelgavas pilsētas dome vai tās izveidota pašvaldības institūcija;

c) pasākumu, kuru rīko telpās vai norobežotās teritorijās

rīkošana publiskās vietās bez noteiktā kārtībā izsniegtas pašvaldības atļaujas un neievērojot noteikto kārtību (1.pielikums) pasākuma organizatoram vai atbildīgajai personai naudas sods līdz 50 latiem”.

2. Papildināt saistošos noteikumus ar 1.15. punktu šādā redakcijā:

“1.15. par kuģošanas noteikumu (2.pielikums) neievērošanu publiskajos ūdeņos naudas sods līdz 50 latiem.”

Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs A.Rāviņš

 

1.pielikums

Kārtība, kādā tiek rīkoti un notiek publiski izklaidējoša rakstura pasākumi publiskās vietās Jelgavas pilsētā

LIETOTIE TERMINI

Publiska vieta — ceļi (jebkura satiksmei izbūvēta teritorija, kurā ietilpst braucamā daļa, ietve, nomale, sadalošā josla u.tml.), tuneļi, laukumi, gājēju apakšzemes pārejas, dzelzceļa stacijas, autoostas zāles, gaiteņi, peroni, parki, skvēri, citas speciāli iekārtotas brīvdabas atpūtas vietas un neiznomāta, neapbūvēta vai citādi neiekārtota valsts vai pašvaldības zeme, publiskie ūdeņi;

Publiski izklaidējoša rakstura pasākumi — sabiedrībai pieejamas dažādu veidu atklātas akcijas (koncerti, izrādes, izstādes, diskotēkas, atpūtas vakari, dejas, sporta spēles u.c.) publiskā vietā.

I nodaļa

PUBLISKA PASĀKUMA RĪKOŠANAS PIETEIKUMA IESNIEGŠANAS KĀRTĪBA

1. Publiska izklaidējoša rakstura pasākuma (turpmāk tekstā — pasākums) rīkošanai publiskā vietā nepieciešama pašvaldības atļauja. Lai saņemtu atļauju, pasākuma organizatoram Jelgavas pilsētas domē jāiesniedz Jelgavas pilsētas pašvaldības izpilddirektoram adresēts pasākuma rīkošanas pieteikums (veidlapa Nr.1), pievienojot pasākuma organizatora dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālu (fiziskai personai — pase, juridiskai personai — reģistrācijas apliecība un personas, kura iesniedz dokumentus, pase un dokuments, kas apliecina, ka tai ir tiesības pārstāvēt attiecīgo juridisko personu un iesniegt pieteikumu).

2.Jelgavas pilsētas pašvaldības izpilddirektors 3 darba dienu laikā nosūta pasākuma organizatoram saskaņojuma veidlapu (veidlapa Nr.2), kurā norādītas institūcijas, ar kurām jāsaskaņo pasākums, un kādi dokumenti jāiesniedz.

3.Šīs kārtības 1. un 2. punktā noteiktie dokumenti jāiesniedz ne vēlāk kā 30 dienas pirms attiecīgā pasākuma norises.

II nodaļa

PIETEIKUMU IZSKATĪŠANAS UN ATĻAUJAS IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA

4.Pieteikumu izskata Jelgavas pilsētas pašvaldības izpilddirektors 10 dienu laikā.

5.Ja pieteikums iesniegts, neievērojot šīs kārtības 3.punktā noteikto termiņu, izpilddirektors ir tiesīgs to neizskatīt.

6.Izpilddirektors papildus pieteikumam ir tiesīgs pieprasīt pasākuma organizatoram iesniegt ekspertu atzinumu par pasākumā izmantojamo būvju un iekārtu (skatuvju, skatītāju paaugstinājuma konstrukciju, atrakciju iekārtu, peldošu ierīču u.c.) atbilstību drošības prasībām.

7.Pieteikuma izskatīšanā izpilddirektors var pieaicināt policijas un citu institūciju pārstāvjus.

8.Izpilddirektors pārbauda, vai pasākuma organizators ir ievērojis visas pašvaldības saistošajos noteikumos un citos normatīvajos aktos minētās prasības, vai pasākums netraucēs pasākumus, par kuriem pieteikumi ir iesniegti iepriekš, neapdraudēs sabiedrisko drošību vai kārtību, cilvēku dzīvību vai veselību, nav pretrunā ar tikumību, un pieņem lēmumu atļaut vai aizliegt pasākuma rīkošanu, vai atliek pieteikuma izskatīšanu (ne ilgāk par 5 darba dienām) līdz norādīto trūkumu novēršanai.

9.Ja izpilddirektors uzskata, ka pasākums nevar notikt pieteikumā norādītajā laikā vai vietā, viņš var piedāvāt citu laiku vai vietu. Ja organizators piekrīt piedāvātajam laikam vai vietai, viņam izsniedz atļauju (veidlapa Nr.3) pasākuma rīkošanai. Ja organizators nepiekrīt piedāvātajam laikam vai vietai, viņam izsniedz motivētu rakstveida atteikumu pasākuma rīkošanai.

10.Plaša mēroga u.c. pasākumu gadījumos izpilddirektors ir tiesīgs nodot pieteikuma izskatīšanu Jelgavas pilsētas domei lēmuma pieņemšanai.

III nodaļa

SABIEDRISKĀS DROŠĪBAS UN KĀRTĪBAS NOTEIKUMI PASĀKUMA ORGANIZĒŠANAS UN NORISES LAIKĀ

11.Pasākuma vietu organizators izvēlas un iekārto atbilstoši apmeklētāju skaitam, kā arī ievērojot ugunsdrošības, veterināros, drošības tehnikas un citus drošības noteikumus, higiēnas prasības. Organizators ir atbildīgs par šīs kārtības un normatīvo aktu, kas reglamentē sabiedrisko kārtību, ievērošanu pasākuma laikā.

12.Pasākumos pirotehniskos pakalpojumus sniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā licencēti uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības). Ja tiek sniegti vienreizēji pirotehniski pakalpojumi, to izmantošana pieļaujama tikai ar policijas iestādes atļauju.

13.Par pasākumu atbildīgajai personai un par kārtību atbildīgajai personai ir pienākums:

13.1 atrasties pasākuma vietā un laikā, to koordinējot un nodrošinot tā netraucētu un likumīgu norisi;

13.2. veikt nepieciešamos drošības pasākumus, tai skaitā iežogot bīstamās vietas, izlikt brīdinājuma un aizlieguma zīmes, organizēt kontroli, lai pasākumu neapmeklē personas ar šaujamieročiem, spridzekļiem, sprādzienu imitējošiem līdzekļiem, viegli uzliesmojošām un indīgām vielām, priekšmetiem, kas pēc sava rakstura ir paredzēti vai var tikt piemēroti miesas bojājumu nodarīšanai cilvēkiem vai mantas bojāšanai, kā arī nodrošināt neatliekamās palīdzības dienesta klātbūtni;

13.3. izpildīt kārtības uzturētāju rīkojumus, kā arī valsts un pašvaldības amatpersonu norādījumus;

13.4.nodrošināt kārtību pasākuma norises laikā.

14.Pasākumu nedrīkst uzsākt pirms un turpināt pēc atļautā laika.

15.Pasākumu drīkst sākt tikai tad, ja ir ieradusies par pasākumu atbildīgā persona.

16.Par pasākumu atbildīgajai personai ir jābūt klāt pašvaldības atļaujai pasākuma rīkošanai un tā jāuzrāda pēc pašvaldības amatpersonas vai policijas darbinieka pieprasījuma.

Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs A.Rāviņš

 

2.pielikums

Kuģošanas noteikumi

1.Kuģošanas noteikumos lietoto terminu skaidrojums:

kuģis — visi Jelgavas administratīvajā teritorijā lietotie ūdens transportlīdzekļi — transportkuģis, zvejas kuģis, jahtas, motorjahtas, motorlaivas, ūdensmotocikli, ūdensvelosipēdi un airu laivas;

transportkuģis — pasažieru kuģi, kravas kuģi, transportvelkoņi un liellaivas;

tehniskie un palīgkuģi — glābšanas kuģi, ledlauži, ostas velkoņi, remontkuģi un peldošie celtņi;

kuģa vadītājs — persona, kas vada jebkuru kuģi;

kuģošanas ceļš — ceļš kuģošanai, kurš ir iezīmēts ar kuģu navigācijas zīmēm;

priekšroka — tiesības kuģu kustībai iecerētajā virzienā attiecībā pret citiem kuģiem;

diennakts tumšais laiks — laiks no vakara krēslas iestāšanās līdz rīta ausmai;

nepietiekama redzamība — apstākļi, ja migla, lietus, sniegs u.tml. samazina kuģu kustības redzamību tuvāk par 300 m, kā arī mijkrēslis;

ātrgaitas kuģis — kuģis ar kustības ātrumu vairāk kā 35 km/st. (19 mezgli);

mazizmēra kuģis — kuģis, kura garums ir mazāks par 7 m, kā arī visas airu laivas un ūdens motocikli;

kuģis, ejošs pret straumi — ejošs no ietekas uz izteku,

kuģis, ejošs pa straumi — kuģis, kura kustība ir pretēja kuģim, ejošam pret straumi.

2. Noteikumi attiecas uz Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā esošiem publiskajiem ūdeņiem: Lielupi, Driksu, Svēti, Platoni, Iecavu, Vircavu.

3. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā lietojami kuģi, jahtas, motorjahtas, motorlaivas, airu laivas un ūdensmotocikli, ūdensvelosipēdi (turpmāk tekstā “kuģi”), neatkarīgi no to izmēriem, celtspējas, tilpības un dzinēja jaudas.

4. Par kuģu stāvēšanas drošību, kas novērš iespēju tos izmantot nepiederošām personām, kā arī par to ekspluatāciju atbild kuģa īpašnieks.

5. Brauciena laikā uz kuģa ir jābūt:

5.1. kuģa reģistrācijas apliecībai un tehniskās apskates apliecinājumam par kārtējo gadu, kuģa vadīšanas apliecībai;

5.2. kuģa lielumam un cilvēku skaitam atbilstošiem glābšanas līdzekļiem.

6. Mazizmēra kuģiem un buru kuģiem, izņemot gadījumus, kad viņi izpilda noteiktu darbu, aizliegts:

6.1. manevrēt vai apstāties pie ejošiem vai stāvošiem kuģiem, bagarmašīnām, peldošiem krāniem u.tml.;

6.2. apstāties un stāvēt uz enkura kuģa ceļā un pie peldošām kuģa ceļa aprīkojuma zīmēm;

6.3. apstāties un stāvēt tuvāk kā 200 m no pasažieru un kravas piestātnēm;

6.4. iziet kuģa ceļā pie redzamības mazāk kā 0,5 km, bet buru kuģiem — arī naktī.

7. Kuģu stāvvietu bāzu (būvju) robežās, pludmaļu un peldvietu tuvumā, šaurumos, kanālos, zemūdens darbos nodarbināto kuģu tuvumā visu kuģu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 8 km stundā (4,2 mezgli).

8. Jebkurā gadījumā kuģiem jābrauc ar tādu ātrumu, kas nodrošina iespēju savlaicīgi novērst sadursmi, un jādod ceļš transporta kuģiem, izejot ārpus kuģa ceļa.

9. Braucot kuģiem jāturas pēc braukšanas virziena kuģu ceļa labajā pusē, bet pretimbraucošie kuģi izmainās ar kreisajiem bortiem.

Kuģim, kas iet pret straumi, visos gadījumos jādod ceļš pa straumi braucošam kuģim, izņemot gadījumus, ja savstarpēji izmainās divi burukuģi, kas iet ar burām.

10. Apdzīšana izdarāma tikai pietiekami plašos un taisnos ūdensceļa iecirkņos. Apdzīšana tiek izdarīta gar apdzenamā kuģa kreiso bortu. Apdzīšana gar labo bortu atļauta gadījumos, ja apstākļu dēļ nav iespējama apdzīšana gar kreiso bortu. Apdzenamajam kuģim ir jāsamazina gaita un pēc iespējas jānovirzās uz labo pusi.

Transporta kuģus drīkst apdzīt pa kuģu ceļa labo pusi, atstājot apdzenamo kuģi aiz kreisā borta, ja apdzenamais kuģis nenorāda citādu kuģa manevru.

11. Ja divu kuģu ar mehānisko dzinēju braukšanas kursi savstarpēji krustojas, kuģim, no kura pa labi atrodas otrs kuģis, ir jādod tam ceļš.

12.Kuģa ceļa šķērsošanu izdara ne tuvāk par 300 m no transporta kuģa, kas brauc pa straumi no augšas, un ne tuvāk par 200 m no kuģa, kas iet pret straumi.

13. Kuģi drīkst krustot citu kuģu kursu tikai tā, lai netraucētu to kustību.

14. Šaurumos, sastopot transporta kuģus, ja kuģa ceļa platums nav pietiekams brīvai paiešanai garām, kuģa vadītājam jāsamazina braukšanas ātrums līdz minimālajam, jāapstājas vai jābrauc cieši pie krasta, un jāpalaiž garām transporta kuģis.

15. Kuģim ar mehānisko dzinēju jādod ceļš burukuģim (jahtai vai motorjahtai, kas iet ar burām).

16. Kuģa vadīšana ierobežotas redzamības apstākļos:

17. pie redzamības, kas mazāka par 0,5 km, kustība pa iekšējiem ūdensceļiem ir atļauta tikai kuģiem ar darba kārtībā esošām radiolokatoru iekārtām, UĪV radiostacijām un kompasu;

18. ātrgaitas kuģiem ir atļauta kustība tikai ūdens izspiešanas režīmā līdz tuvākai drošas apstāšanās vietai.

19. Aizliegts:

19.1. braukt ar nereģistrētiem kuģiem, kā arī ar kuģiem, kuriem uz borta nav numura un kuru tehniskā gatavība nav pārbaudīta (nav izieta tehniskā apskate);

19.2. braukt miglā vai citos nelabvēlīgos meteoroloģiskos apstākļos;

19.3. braukt ar kuģi vai stāvēt uz enkura tumsā bez signālugunīm;

19.4. radīt citiem kuģiem traucējumus kuģošanai, kā arī cieši tuvoties upju peldošajām navigācijas zīmēm un pietauvoties pie tām;

19.5. iebraukt peldēšanai un pludmalēm, kā arī sporta nodarbībām un citiem pasākumiem atvēlētajos ūdeņos;

19.6. pierīkot buras airu laivām un kuģiem, kas nav pielāgoti šīm vajadzībām;

19.7. no kuģiem piesārņot ūdeni ar atkritumiem un naftas produktiem;

19.8. mazizmēra kuģa kustības laikā pāriet no viena kuģa uz otru un to šūpot;

19.9. vadīt kuģi alkohola, narkotisko vielu vai citu apreibinošu vielu reibumā;

19.10. uzticēt kuģa vadīšanu personām, kurām nav vadītāja tiesību;

19.11. pārsniegt kuģim noteiktās kravnesības un uzņemamo pasažieru skaita normas.

20. Kuģa vadītāja pienākums ir:

20.1. braukšanas un stāvēšanas (ārpus piestātnes) laikā gādāt par kuģa drošību;

20.2. nodrošināt, lai brauciena laikā uz kuģa vienmēr būtu nepieciešamais glābšanas līdzekļu skaits;

20.3. ja uz kuģa ir bērni, nodrošināt, lai viņiem brauciena laikā būtu uzģērbtas glābšanas vestes (jostas), bet, ja ir nelabvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi, nodrošināt, lai glābšanas vestes (jostas) uzģērbtu visi, kas atrodas uz kuģa;

20.4. pastāvīgi novērot apkārtējo situāciju, citu peldošo līdzekļu kustību un izvēlēties peldlīdzekļa ātrumu, lai kuģa radīto viļņu augstums un jauda neizskalotu upes krastus, piestātnes un saudzētu upes biofloru (aizliegts ilgstoši braukt pārejas režīmā);

20.5. avārijas vai nelaimes gadījumā ar cilvēkiem uz ūdens sniegt cietušajiem visu iespējamo palīdzību un par notikušo nekavējoties ziņot attiecīgajiem dienestiem;

20.6. uzrādīt kuģa vadīšanas apliecību un kuģa reģistrācijas dokumentus Valsts policijas, municipālās policijas, glābšanas dienesta darbiniekiem, ja viņi to pieprasa.

21. Bagarmašīnas, veicot darbus kuģa ceļā, izliek šādas signālugunis:

21.1. mastā viena zaļa loka uguns;

21.2. strādājot pie kreisā krasta — divas zaļas loka ugunis klāja pārsedzes augstumā mašīnas priekšgalā un pakaļgalā;

21.3. strādājot pie labā krasta — atbilstoši divas sarkanas ugunis;

21.4. strādājot perpendikulāri kuģa ceļam (izveidojot tranšeju gultnē), iepriekšminētās ugunis izliek mašīnas priekšgalā un pakaļgalā atbilstoši krastam; 21.5. uz peldošā gruntsvada loka ugunis izliek 1,0 m augstumā ik pa 50 m (sarkanas pie labā krasta, baltas — pie kreisā).

22. Peldošie krāni darbā kuģu ceļā vai ārpus tā, bet bagarmašīnas darbā ārpus kuģa ceļa nes signālugunis atbilstoši kuģim, kas stāv uz enkura.

23. Uz ūdenslīdēju kuģiem, izpildot zemūdens darbus naktī, mastā uzvelkamas divas zaļas, visapkārt horizontam redzamas ugunis, viena virs otras uz vertikāles, dienā — viens signālkarogs “A”.

24. Peldošās piestātnes — pontoni, sūkņu stacijas, peldētavas u.tml. līdz 50 m garumam izliek vienu baltu loka uguni. Ja garums pārsniedz 50 m, baltas loka ugunis izliek pēc katriem 50 m.

25. Ātrgaitas kuģu ceļa došana un apdzīšana:

25.1. ātrgaitas kuģi uz zemūdens spārniem satiekoties izmainās tikai ar kreisajiem bortiem, signālu ar signālkarogu pirmais norāda pret straumi ejošais kuģis;

25.2. viens ātrgaitas kuģis apdzen otru gar tā kreiso bortu, apdzenamajam ātrgaitas kuģim jāsamazina ātrums un līdz apdzīšanas beigām jāiet uz korpusa;

25.3. satiekoties ar parasta tipa kuģiem vai tos apdzenot, ceļa došanas vai apdzīšanas kārtību nosaka ātrgaitas kuģis; 25.4. satiekoties vai apdzenot ātrgaitas kuģi, lieto tādus pašus signālus kā parastie kuģi.

Ūdens motocikli pēc savām tehniskajām iespējām atbilst ātrgaitas kuģiem.

26. Braukšana ar ūdensmotocikliem atļauta Lielupē un Driksā, izņemot dabas lieguma teritoriju — tikai pa upes vidu ātrgaitas kuģu izmantošanas un tehnisko ūdenssporta veidu zonā, uzsākot un pabeidzot braukšanu perpendikulāri krastam.

27. Ūdensslēpošana atļauta Lielupē un Driksā — tikai speciāli ierīkotās vietās vai pa upes vidu ātrgaitas kuģu izmantošanas un tehnisko ūdenssporta veidu zonā, uzsākot un pabeidzot braukšanu perpendikulāri krastam.

Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs A.Rāviņš