Par pēcreferenduma krīzi Polijā

Austrumos nekā jauna? Tā jau ir problēma. Piemēram, Polijā valda apmierināts noskaņojums. ES paplašināšana ir pabeigta, vecās dalībvalstis ir pieņēmušas politisku lēmumu (lai arī vēl neratificētu), Polijā referendums ir norisinājies negaidīti gludi. Tagad ir vienīgi pacietīgi jāgaida līdz maijā ES būs par desmit dalībvalstīm vairāk.

Šāda paļāvība rada lielas briesmas veiksmīgai līdzdalībai ES. Poļiem noteikti ir vajadzīgs kaut kas tāds, kas izraisītu radošu nemieru. Jau tagad gadu pēc integrācijas ES var prognozēt smagas paģiras, ja politiķi, valsts pārvalde un sabiedrība dedzīgi neķersies pie darba, lai valsti pilnībā sagatavotu līdzdalībai ES. Polija jau mēnešiem ir bloķēta, un darbs pie reformām ir apstājies, jo Zemnieku partija, protestējot pret subsīdiju samazināšanu lauksaimniekiem, ir atstājusi valdību. Mazākuma kabinetu vada premjers Lešeks Millers, un jaunu koalīcijas partneri atrast ir grūti.

Arī administratīvajā un personāliju ziņā Polija nav sagatavota līdzdalībai ES. Tas ir iemesls, kāpēc Polija var kļūt par neto maksātāju. Principā gan valsts var pretendēt uz miljardiem lielu palīdzību no Briseles, taču to saņemt varēs tikai tad, ja laikus iesniegs attiecīgus pieprasījumus un projektiem garantēs nacionālo līdzfinansējumu. Tomēr Varšavai dalības iemaksas Briselei būs jāpārskaita jebkurā gadījumā, neatkarīgi no tā, vai tā saņems atpakaļ tai ieplānotos līdzekļus. Valsts pārvalde nav pietiekami rīcībspējīga. Un tāpēc var gadīties, ka nabadzīgā Polija gadu pēc iestāšanās ES kļūs par neto maksātāju – tāpat kā bagātā Vācija. Tas pie Vislas izraisītu lielu sarūgtinājumu pret ES.

Ar to būs jācīnās visām jaunajām dalībvalstīm: tām trūkst personāla un pieredzes, kā būtu jārīkojas ES. Ar ES naudas pieprasīšanu pietiekami grūti klājas pat dažām Vācijas pašvaldībām. Polijas pašvaldībai tā sākumā varētu būt kas līdzīgs grāmatai ar septiņiem zīmogiem.

Un kā ar ienesīgajiem posteņiem Briselē, uz ko Polijā pretendēt varēs tikai zināms kontingents? Arī par to vietējie ir norūpējušies divu iemeslu dēļ: pirmkārt, vai būs pietiekami daudz kandidātu, kuri spēs izpildīt noteikumus, kādus ES izvirza šiem posteņiem? Otrkārt, vai katrs uz Briseli pārcēlies polis vai poliete aiz sevis neatstās tukšumu, kas vēl vairāk apgrūtinās ES administratīvo prasību izpildi, kā arī naudas saņemšanu atpakaļ?

Te lieti varētu noderēt Rietumu palīdzība valsts pārvaldes jautājumos un ierēdņu apmācība. Vēl ir laiks šādiem īpašiem kursiem. Tāpat būtu arī laiks ķerties pie neīstenotajām reformām. Taču poļi neizjūt nepieciešamību to darīt. Par to liecina arī nupat notikušais valdošās Sociālistiskās partijas kongress. Tā bija pēdējā izdevība izdarīt spiedienu uz premjeru Milleru vai arī atņemt viņam varu. Viņš tika saudzēts mēnešiem ilgi, lai valdības krīzes dēļ neapdraudētu referendumu. Viņš sevi izglāba, bet kas tagad glābs Poliju?

Pēc “TAGESSPIEGEL”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas un “LV” redakcijas apkopotā

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti.

Pārpublikācijas šeit, “Latvijas Vēstnesī”, – saīsinājumā.