Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2003. gada 8. jūlija noteikumi Nr. 383 "Noteikumi par būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu piešķiršanu, reģistrēšanu un anulēšanu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.07.2003., Nr. 106 https://www.vestnesis.lv/ta/id/77339

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.384

Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumos Nr.610 "Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm"

Vēl šajā numurā

18.07.2003., Nr. 106

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 383

Pieņemts: 08.07.2003.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Ministru kabineta noteikumi Nr.383

Rīgā 2003.gada 8.jūlijā (prot. Nr.39, 16.§)

Noteikumi par būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu piešķiršanu, reģistrēšanu un anulēšanu

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 8.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā fiziskajām personām piešķir, reģistrē un anulē būvprakses un arhitekta prakses sertifikātus.

2. Persona var pretendēt uz būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātu vienā vai vairākās šo noteikumu pielikumā minētajās sertificēšanas jomās, ja tā ir ieguvusi izglītību arhitektūras vai attiecīgā inženierzinātnes specialitātē un atbilst šo noteikumu pielikumā minētajām prasībām attiecībā uz prakses ilgumu.

 

II. Būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu piešķiršana un anulēšana

3. Būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātus piešķir, sertifikātu derīguma termiņu pagarina vai sertifikātus anulē Ministru kabineta pilnvarotas (pēc Ekonomikas ministrijas priekšlikuma) kompetentas sertificēšanas institūcijas. Sertificēšanas institūciju kompetenci novērtē likumā “Par atbilstības novērtēšanu” noteiktajā kārtībā un saskaņā ar standartu LVS EN ISO/IEC 17024:2003 “Atbilstības novērtēšana — vispārīgās prasības personu sertificēšanas institūcijām”.

4. Sertificēšanas institūcija:

4.1. ir atbildīga par sertificēšanas funkciju veikšanu;

4.2. pēc Ekonomikas ministrijas pieprasījuma sniedz ziņas jautājumos, kas attiecas uz sertificēšanu;

4.3. iesniedz Ekonomikas ministrijā publiskos gada pārskatus un regulārus pārskatus par sertificēšanas darbību;

4.4. veic sertificēto speciālistu profesionālās darbības uzraudzību.

5. Būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu piešķir uz pieciem gadiem.

6. Lai saņemtu būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātu, persona iesniedz sertificēšanas institūcijā:

6.1. iesniegumu par sertifikāta piešķiršanu;

6.2. izglītību apliecinošus dokumentus;

6.3. apliecinātu to darbu sarakstu, kuru izpildē attiecīgā persona piedalījusies. Sarakstā norāda darba devēju, pasūtītāju, objektu un tā atrašanās vietu, darbu izpildes laiku un personas līdzdalības pakāpi. Sarakstu apliecina darba devējs un sertificēts par attiecīgo darbu izpildi atbildīgais speciālists.

7. Lai pagarinātu būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāta derīguma termiņu, sertificētā persona iesniedz attiecīgajā sertificēšanas institūcijā:

7.1. iesniegumu par sertifikāta derīguma termiņa pagarināšanu;

7.2. izglītību apliecinošus dokumentus, ja sertificētā persona ir ieguvusi papildu izglītību prakses laikā;

7.3. darba devēja apliecinātu to darbu sarakstu, kuru izpildē sertificētā persona piedalījusies. Sarakstā norāda darba devēju, pasūtītāju, objektu un tā atrašanās vietu, darbu izpildes laiku un personas līdzdalības pakāpi;

7.4. saņemto pretenziju sarakstu (ja pretenzijas ir saņemtas).

8. Sertificēšanas institūcija 30 dienu laikā pēc šo noteikumu 6. vai 7.punktā minēto dokumentu saņemšanas tos izskata sēdē un pieņem attiecīgu lēmumu.

9. Sertificēšanas institūcija nodrošina attiecīgo sēžu protokolēšanu, ar sertifikāciju saistītās lietvedības kārtošanu un dokumentācijas uzglabāšanu.

10. Personai, kurai piešķirts būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts, pirms tā saņemšanas jāsamaksā sertifikāta reģistrācijas valsts nodeva — pieci lati — un maksa par sertifikācijas pakalpojumiem. Maksu par sertifikācijas pakalpojumiem pēc saskaņošanas ar Finanšu ministriju nosaka sertificēšanas institūcija.

11. Būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātā norāda šādu informāciju:

11.1. sertificēšanas institūcijas pilns nosaukums;

11.2. sertificētās personas vārds, uzvārds un personas kods;

11.3. sertificētās jomas;

11.4. sertifikāta piešķiršanas datums;

11.5. sertifikāta pārreģistrācijas datums;

11.6. sertifikāta derīguma termiņš;

11.7. sertifikāta reģistra numurs, kas sastāv no Ekonomikas ministrijas noteiktā sertificēšanas institūcijas divciparu koda un sertifikāta numura, ko nosaka attiecīgā sertificēšanas institūcija.

12. Sertifikātu apstiprina ar sertificēšanas institūcijas atbildīgās personas parakstu un sertificēšanas institūcijas zīmogu.

13. Sertificēšanas institūcija var pieņemt lēmumu par būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāta anulēšanu, ja sertificētā persona pārkāpusi ar būvniecību saistītos likumus vai citus normatīvos aktus.

14. Rakstisku motivētu lēmumu par atteikumu piešķirt būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātu vai pagarināt sertifikāta derīguma termiņu, kā arī par sertifikāta anulēšanu izsniedz vai nosūta attiecīgajai personai ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas.

 

III. Būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu reģistrs

15. Desmit dienu laikā pēc būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāta piešķiršanas vai pagarināšanas dienas sertificēšanas institūcija reģistrē sertifikātu Ekonomikas ministrijas izveidotajā būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu reģistrā.

16. Pēc šo noteikumu 11.punktā minētās informācijas iekļaušanas būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu reģistrā Ekonomikas ministrija nodrošina tās publisku pieejamību.

 

IV. Apstrīdēšanas kārtība

17. Persona, kuras tiesiskās intereses ierobežo sertifikācijas institūcijas lēmums par būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāta piešķiršanu, sertifikāta derīguma termiņa pagarināšanu vai sertifikāta anulēšanu, attiecīgo lēmumu var apstrīdēt, iesniedzot sūdzību sertificēšanas institūcijā viena mēneša laikā no dienas, kad minētā persona ir saņēmusi attiecīgo lēmumu. Lēmumu par apstrīdēto sertifikācijas institūcijas lēmumu pieņem Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs.

 

V. Noslēguma jautājums

18. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998.gada 31.augusta noteikumus Nr.328 “Noteikumi par būvprakses sertifikātiem” (Latvijas Vēstnesis, 1998, 252.nr.).

Ministru prezidents E.Repše

Ekonomikas ministrs J.Lujāns

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 19.jūliju.

 

Pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 8.jūlija noteikumiem Nr.383

Sertificēšanas jomas un prakses ilgums, kas nepieciešams, lai varētu saņemt arhitekta prakses vai būvprakses sertifikātu

 

Nr.

p.k.

 

Sertificēšanas joma

Prakses

ilgums (gadi)1

A2

A1

V

1

2

3

4

5

1.

Arhitekta prakse

3

2.

Būvprakse:

2.1.

inženierizpēte — ģeotehniskā inženierizpēte2

3

5

5

2.2.

projektēšana:

2.2.1.

ēku3 konstrukciju projektēšana

3

5

5

2.2.2.

ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu4 projektēšana

3

5

5

2.2.3.

siltumapgādes un ventilācijas sistēmu5 projektēšana

3

5

5

2.2.4.

aukstumapgādes sistēmu projektēšana

3

5

5

2.2.5.

lietotāju gāzes apgādes sistēmu6 projektēšana

3

5

5

2.2.6.

maģistrālo naftas un gāzes apgādes sistēmu7 projektēšana

3

5

2.2.7.

elektroietaišu projektēšana

2

3

5

2.2.8.

telekomunikāciju sistēmu un tīklu projektēšana

3

5

5

2.2.9.

meliorācijas sistēmu8 projektēšana

3

5

5

2.2.10.

jūras hidrotehnisko būvju9 projektēšana

3

5

5

2.2.11.

upju hidrotehnisko būvju10 projektēšana

3

5

5

2.2.12.

dzelzceļa sliežu ceļu11 projektēšana

3

5

5

2.3.

projektēšana, būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība:

2.3.1.

ceļu projektēšana, būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība

3

5

5

2.3.2.

tiltu projektēšana, būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība

3

5

5

2.4.

būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība:

2.4.1.

ēku būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība12

3

3

5

2.4.2.

restaurācijas darbu vadīšana un būvuzraudzība

3

3

5

2.4.3.

ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība

3

3

5

2.4.4.

siltumapgādes un ventilācijas sistēmu būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība

3

3

5

2.4.5.

aukstumapgādes sistēmu būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība

3

3

5

2.4.6.

lietotāju gāzes apgādes sistēmu būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība

3

3

5

2.4.7.

maģistrālo naftas un gāzes apgādes sistēmu būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība

3

3

2.4.8.

elektroietaišu izbūves darbu vadīšana un būvuzraudzība

2

3

5

2.4.9.

telekomunikāciju sistēmu un tīklu būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība

3

3

5

2.4.10.

meliorācijas sistēmu būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība

3

3

5

2.4.11.

jūras hidrotehnisko būvju būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība

3

3

5

2.4.12.

upju hidrotehnisko būvju būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība

3

3

5

2.4.13.

dzelzceļa sliežu ceļu būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība

3

3

5

Piezīmes.

1 A2 — otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība; A1 — pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība vai otrā līmeņa augstākā izglītība citā inženierzinātņu specialitātē; V —profesionālā vidējā izglītība.

2 Ģeotehniskā inženierizpēte — ģeotehniskā inženierizpēte un ģeotehniskā uzraudzība.

3 Ēkas — būves, kas klasificējamas kā ēkas atbilstoši Būvju klasifikācijai CC, kā arī torņi un dūmeņi.

4 Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas — ūdensapgādes, kanalizācijas un attīrīšanas sistēmas un iekārtas, arī ugunsdzēsības sistēmas.

5 Siltumapgādes un ventilācijas sistēmas — siltumapgādes avoti, siltumtrases, ēku apkures, ventilācijas, pretdūmu aizsardzības un gaisa kondicionēšanas sistēmas.

6 Lietotāju gāzes apgādes sistēmas — gāzes transportēšanas un glabāšanas sistēmas ar spiedienu līdz 16 bāriem.

7 Maģistrālās naftas un gāzes apgādes sistēmas — naftas transportēšanas un glabāšanas sistēmas un gāzes transportēšanas un glabāšanas sistēmas ar spiedienu, augstāku par 16 bāriem.

8 Meliorācijas sistēmas — būvju un ierīču komplekss meliorējamās zemes ūdens režīma regulēšanai, kā arī kūdras karjeri.

9 Jūras hidrotehniskās būves — hidrotehniskās būves (moli, viļņlauži, piestātnes, krasta nostiprinājumi, kanāli, navigācijas ierīces, dambji, aizsprosti, slūžas, sūkņu stacijas) ostās, kuģu būves un remonta uzņēmumos, jūrās, kuģojamās ūdenstecēs un ūdenstilpēs, kā arī elektrostaciju hidrotehniskās būves kuģojamās ūdenstecēs un ūdenstilpēs.

10 Upju hidrotehniskās būves — hidrotehniskās būves, arī hidroelektrostaciju hidrotehniskās būves nekuģojamās ūdenstecēs un ūdenstilpēs, zivsaimniecības būves (dīķi, baseini).

11 Dzelzceļa sliežu ceļi — dzelzceļa virsbūve ritošā sastāva kustības un staciju teritorijā.

12 Ēku būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība — attiecīgās ēkas tehniskajā projektā paredzēto darbu vadīšana un būvuzraudzība.

Ekonomikas ministrs J.Lujāns

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!