Vēlreiz par Latvijas Centrālo padomi

Godājamā “Latvijas Vēstneša” redakcija,

būdams Latviešu pretestības kustības dalībnieku apvienības (LPKDA) priekšsēdētājs, vēlos izteikt vienu vēsturisku precizējumu. Un, tā kā šis paskaidrojums attiecas uz Latvijas Valsts prezidentes Dr. Vairas Vīķes-Freibergas teikto, tad uzskatu par savu pienākumu to darīt zināmu arī viņas kancelejai. Turklāt man ir visdziļākā pārliecība, ka šis pārpratums nav cienījamās Valsts prezidentes personīgi radīts.

Esmu nosūtījis šo informāciju, atstājot attiecīgo redaktoru ziņā, ko viņi ar to dara, arī laikrakstiem “Latvija Amerikā”, “Laikam”, “Austrālijas Latvietim” un vēl dažus eksemplārus ievietošanai Latvijas laikrakstos, ja tie to vēlas vai grib izmantot citur.

Tātad šis mans paskaidrojums attiecas uz Latvijas Valsts prezidentes Dr. Vairas Vīķes-Freibergas teikto viņas uzrunā vēsturnieku komisijas konferencē Latvijas Universitātes Lielajā aulā 2003. gada 12. jūnijā, kas ar prezidentes preses dienesta parakstu publicēts laikrakstā “Latvija Amerikā” 2003. gada 21. jūnijā, 6. lappusē (arī “Latvijas Vēstnesī”, Nr. 89 (2854), 13.06.2003., 9. lpp. — “LV” red.).

Prezidente, cita starpā, ir teikusi, ka “1943. gadā tika izveidota Latvijas Centrālā padome, protams, pilnīgi slepeni, kam bija svarīga loma pretestības kustības koordinācijā, bet ko Gestapo atmaskoja un iznīcināja”.

Šajā sakarā paskaidroju: apgalvojums par to, ka Latvijas Centrālajai padomei (LCP) bija svarīga loma pretestības kustības koordinācijā diemžēl neatbilst patiesībai. Latvijas Centrālā padome nekad nav bijusi kāda latviešu pretestības kustības koordinētāja Latvijā, par kādu “svarīgu lomu” nemaz nerunājot. Tāpat diemžēl patiesībai gluži neatbilst arī apgalvojums, ka Gestapo būtu Latvijas Centrālo padomi iznīcinājusi.

Tiem, kuriem Latviešu pretestības kustības dalībnieku apvienība — LPKDA — nav zināma, varu paskaidrot, ka tā ir dibināta Detmoldā, Vācijā, 1946. gada 16. jūlijā ar Britu militārās pārvaldes atļauju. Pirmā rezolūcija, ko pieņēma LPKDA dibināšanas sanāksmē, atzina: “Par latviešu bij. pretestības kustības dalībnieku uzskatāms ikviens, kurš Latvijas teritorijas okupācijas laikā cīnījies pret okupācijas varu par Latvijas valsts neatkarību un tautas brīvību rietumu demokrātiju izpratnē.”

Četrdesmito gadu otrajā pusē Vācijā nodibinājās Latviešu Nacionālā padome (LNP), kas tolaik bija plašākais latviešu politiskais iestādījums pasaulē, kurā, starp citiem, iegāja arī LCP un LPKDA. Viens no LPKDA pārstāvjiem Arnolds Endziņš bija LNP prezidija sekretārs. LPKDA vadībai notika arī sarunas ar Latvijas CP pārstāvjiem (A.Klīvi un V.Bastjāni) par apvienošanos, bet tās diemžēl beidzās nesekmīgi.

Arturs Neparts,  LPKDA priekšsēdētājs

2003. gada 1. jūlijā Mičiganā

Latviešu pretestības kustības dalībnieku apvienība (LPKDA) 500, West Maple Road, Milford, Michigan 48381-3812, USA