• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par pieciem gadiem Latvijas mājsaimniecībās. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.04.2001., Nr. 65 https://www.vestnesis.lv/ta/id/7715

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par administratīvi teritoriālā iedalījuma projektiem

Vēl šajā numurā

26.04.2001., Nr. 65

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par pieciem gadiem Latvijas mājsaimniecībās

Ineta Jansone, Centrālās statistikas pārvaldes Mājsaimniecību budžetu statistikas daļas vadītāja vietniece, Oļģerts Krastiņš, Latvijas Statistikas institūta laboratorijas vadītājs, - "Latvijas Vēstnesim"

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir pabeigusi 2000.gada mājsaimniecību budžetu pētījumu rezultātu izstrādes pirmo kārtu. Pētījums tika sagatavots kopā ar Pasaules banku un ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas (UNDP) atbalstu. Šis darbs pabeidz piecu gadu (1996.-2000.) mājsaimniecību budžetu pētījumu ciklu. Kaut arī pētījuma izlases apjoms 1999.gadā finansiālu apsvērumu dēļ tika samazināts uz pusi, saglabāta pētījumu programma, kas nodrošina visā periodā salīdzināmus datus, neraugoties uz to, ka divos pēdējos gados izlases kļūdas ir lielākas. Sākot ar 2001.gadu mājsaimniecību budžetu pētījums notiks pēc nedaudz mainītas programmas. Tādēļ šajā rakstā pēdējos - 2000.gada - rezultātus aplūkojam uz visu piecu gadu izmaiņu fona.

Mājsaimniecību budžetu pētījums nodrošina ļoti plašu un daudzpusīgu informāciju par Latvijas, tās teritoriju, sociālo, demogrāfisko un citu iedzīvotāju grupu labklājību. Tomēr tā galvenais mērķis ir noteikt iedzīvotāju ienākumu, patēriņa izdevumu un pārtikas produktu patēriņa lielumu un struktūru, kā arī mājsaimniecību materiālā stāvokļa pašvērtējumus.

2000. gadā pētījums notika 3847 stratificētas gadījumizlases ceļā izvēlētās mājsaimniecībās, veicot tajās divas intervijas, kuru starplaikā mājsaimniecības reģistrēja savus izdevumus un patēriņu. No izlozētajām mājsaimniecībām, kuru locekļus izdevās atrast pēc norādītajām adresēm, ap 90% piekrita šim darbam, bet 10% atteicās. Kopējais nerespondences līmenis sasniedza 26%. Šī atsaucība visumā atbilst arī citās valstīs novērotajam respondences līmenim.

Mājsaimniecības kļūst mazākas

Vispārinot iegūtos datus, var vērtēt, ka Latvijā ir ap 985 tūkstoši privāto mājsaimniecību. Šajā skaitā neietilpst kolektīvās mājsaimniecības (slimnīcas, pansionāti u.tml.), kur pētījums nenotika. Lielākā daļa mājsaimniecību ir ģimenes. Tomēr mājsaimniecība ir plašāks jēdziens nekā ģimene. Sava mājsaimniecība ar mājokli, mājsaimniecības budžetu u.c. ir arī vieniniekiem, bet ģimenes viņiem nav. Tāpat mājsaimniecību var veidot ar radniecību nesaistītas personas.

Mājsaimniecības lielumu raksturo tajā dzīvojošo personu jeb mājsaimniecības locekļu skaits. Ja arī ne sevišķi strauji, gadu no gada Latvijas mājsaimniecības kļūst mazākas. Tā, piemēram, 1996. gadā vidēji vienā Latvijas mājsaimniecībā bija 2,42 locekļi, bet turpmākajos gados šis skaits sistemātiski samazinājās līdz 2,38 perioda beigās 2000. gadā. Mājsaimniecību samazināšanās diezgan līdzīgos tempos ir notikusi tiklab pilsētās, kā laukos. Vienīgi Rīgā, kur jau perioda sākumā vidēji bija mazākās mājsaimniecības, tās tālāk nav samazinājušās (1.tabulas 1.daļa).

Kā pilsētās, tā laukos visizplatītākās ir vienas - divu personu mājsaimniecības. Pilsētās to īpatsvars 2000.gadā bija 60%, laukos - 59%. Pilsētās biežāk nekā laukos ir sastopamas trīs personu mājsaimniecības, bet lielās - piecu un vairāk personu - mājsaimniecības laukos sastopamas trīsreiz biežāk nekā pilsētās.

Sadalot mājsaimniecības pēc demogrāfiskiem (ģimeņu) tipiem, redzams, ka vislielākā ir vienas personas mājsaimniecību grupa - 33% no visu mājsaimniecību skaita. Protams, katrs trešais iedzīvotājs nedzīvo kā vieninieks; kā vieninieki dzīvo ap 13% valsts iedzīvotāju. Vieninieku mājsaimniecību īpatsvars ir lielāks laukos (36%), un pārsvarā tie ir gados veci cilvēki. Relatīvi vismazāk vieninieku ir Rīgā (31%). Vieninieku skaitam ir tendence pieaugt.

Savukārt lielajās republikas pilsētās izplatītākās ir nepilnās ģimenes, ko parasti veido māte ar bērnu. Viņu īpatsvars Latvijā kopumā ir nedaudz samazinājies (1.tabulas 2.daļa).

2000. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nedaudz palielinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kuru galvenais pelnītājs ir algotā darbā strādājošais, kā arī pensionāru mājsaimniecību īpatsvars. Samazinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kas atrodas apgādībā vai saņem bezdarbnieka pabalstu.

 

Ienākumi ir pieauguši,

tikai ne laukos

Mājsaimniecību ienākumus raksturo rādītājs "rīcībā esošais ienākums". Šo ienākumu veido ieņēmumi naudā un natūrā iegūtās produkcijas un pašpakalpojumu vērtība, pārrēķināta naudā, kas saņemta darba samaksas, citu ienākumu par darbu (pēc nodokļu nomaksāšanas), sociālo pārskaitījumu, tīrā ienākuma (ienākumi, no kuriem atskaitītas izmaksas ražošanas vajadzībām) no uzņēmējdarbības un lauksaimnieciskās ražošanas, ienākumu no īpašuma, mantu pārdošanas u.tml. veidā. Rīcībā esošos ienākumus pārrēķina vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli vai pieauguša patērētāja vienību mēnesī.

1.tabula

Mājsaimniecību raksturojums

1996 1997 1998 1999 2000
Vidējais mājsaimniecības locekļu skaits:
visās mājsaimniecībās 2,42 2,42 2,40 2,37 2,38
pilsētās 2,38 2,37 2,36 2,32 2,33
Rīgā 2,36 2,36 2,35 2,40 2,36
laukos 2,54 2,54 2,50 2,50 2,50
Mājsaimniecību sadalījums pēc
demogrāfiskajiem tipiem, procentos
vienas personas 31,2 31,5 31,8 31,6 32,7
viena pieaugušā un bērniem līdz 16 gadiem 6,6 6,1 4,7 5,0 4,5
laulātā pāra bez bērniem 16,0 16,3 15,9 18,1 17,5
laulātā pāra ar bērniem līdz 16 gadiem 17,8 16,5 18,1 17,6 17,0
cita sastāva 28,4 29,6 29,5 27,7 28,3
KOPĀ 100 100 100 100 100

Perioda sākumā, 1996. gadā, rīcībā esošais ienākums vidēji visās Latvijas mājsaimniecībās bija Ls 51,50 mēnesī, un tas pakāpeniski pieauga līdz Ls 69,19 mēnesī perioda beigās 2000.gadā. Vērtējot rīcībā esošā ienākuma izmaiņas, redzams, ka tas ir audzis tiklab pilsētās, kā laukos, taču visstraujāk Rīgā (2.tabulas sākumdaļa).

Taču šādi dati neraksturo reālo labklājības pieaugumu, jo neņem vērā inflāciju. Patēriņa cenu pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 1997. gadā bija 8,4%, 1998.gadā - 4,7%, 1999.gadā - 2,4% un 2000.gadā - 2,6%. Lai raksturotu reālo ienākumu dinamiku, nominālie ienākumi ir jākoriģē ar inflācijas procentiem. Statistikā samērā bieži par bāzi pieņem rindas pirmā gada (1996.) vērtības latus. Mēs uzskatām, ka uzskatāmāk izdarīt pārrēķinus pēdējā gada (2000.) vērtības latos. Pēdējā gada naudas pirktspēja vēl ir svaigā atmiņā, kamēr stāvoklis pirms pieciem gadiem jau aizmirsies.

Lai mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu pārrēķinātu fiksētas vērtības - 2000.gada vērtības - latos, 1999.gada ienākumu skaitļi jāreizina ar koeficientu 1,026. Piemēram, visām mājsaimniecībām 64,73 x 1,026 = 66,41 (2.tabulas centrālā daļa). Lai pārrēķinātu 1998.gada datus, nominālie ienākumi secīgi jāreizina ar diviem koeficientiem, piemēram, 62,33 x 1,026 x 1,024 = 65,48 utt.

Sastādot mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma dinamikas rindu salīdzināmos 2000.gada vērtības latos (2.tabulas 7.-10.rindas), var secināt, ka arī reālie ienākumi vidēji visās Latvijas mājsaimniecībās ir pieauguši: 2000.gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, - par 4,2%, bet ar 1996.gadu - par 12,7%. Piecu gadu laikā reālie ienākumi visstraujāk pieauguši Rīgā - par 30,7%, vidēji visās pilsētās - par 21,1%, bet laukos samazinājušies par 8,4%. Samazinājums ir noticis 1999.gadā, bet 2000.gadā laucinieku reālais ienākums ir palicis iepriekšējā gada zemajā līmenī.

2000.gadā gan pilsētās, gan laukos ir palielinājusies ienākumu daļa, kas saņemta naudā, bet samazinājusies ienākumu naturālā daļa. Šī tendence ir vērojama salīdzinājumā ar iepriekšējo, tāpat ar senākiem gadiem. Ienākumu natūrā daļa 2000.gadā veidoja 18,3% (1999.gadā - 19,5%) no lauku mājsaimniecību ienākumiem, bet pilsētās - tikai 6,4% (1999.gadā - 7,5%). Tāpat vērojams, ka pieaug algotā darba samaksas loma mājsaimniecību budžetos, bet samazinās ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas. Jāatzīmē, ka 2000.gadā zemnieku mājsaimniecībās lielākais ienākumu avots bija nevis tīrais ienākums no lauksaimnieciskās ražošanas (26%), bet sociālie pārskaitījumi (57%), no kuriem lielāko daļu veido vecuma pensijas.

Salīdzinot dažādu sociālo grupu (pēc galvenā pelnītāja sociālā statusa) ienākumus, redzams, ka pirmajā vietā izvirzās uzņēmēju un citu pašnodarbināto mājsaimniecības. Viņu rīcībā esošais ienākums, rēķinot vidēji uz mājsaimniecības locekli, 2000.gadā bija Ls 92,86. Tālākajās vietās ir algotu darbu strādājošo mājsaimniecības (Ls 73,69), pensionāru mājsaimniecības (Ls 61,29), zemnieku mājsaimniecības (Ls 46,28) un mājsaimniecības bez regulāra ienākumu avota (Ls 44,84).

Ievērību pelna dati par dažādu demogrāfisko grupu ienākumiem. Šajā gadījumā daudz pareizākus secinājumus var iegūt, mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu izsakot uz vienu pieauguša patērētāja vienību. Šajā darbā esam izmantojuši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekvivalences skalu. Pēc šīs skalas pirmais pieaugušais mājsaimniecības loceklis tiek pieņemts par vienu patērētāja vienību, katrs nākamais - par 0,7 vienībām, bet bērni līdz 14 gadu vecumam pielīdzināti 0,5 patērētāju vienībām.

2.tabulas beigu daļā šādi parādīti dažādu demogrāfisko grupu rīcībā esošie ienākumi attiecīgo gadu vērtības latos. Korekciju ar inflācijas koeficientiem lasītājs var izdarīt patstāvīgi, izmantojot iepriekš parādītos koeficientus un metodi. Tikai iegūtie rezultāti šajā gadījumā būs nedaudz nosacīti, jo katrai demogrāfiskai grupai ir specifiska patēriņa izdevumu struktūra un dažādiem izdevumu veidiem atšķirīgi cenu izmaiņu koeficienti.

2.tabulas pēdējā ailē ir redzams, ka 2000.gadā visaugstākos ienākumus starp demogrāfiskām grupām guva precēti pāri bez bērniem un ar bērniem līdz 16 gadiem (ja to nav trīs vai vairāk). Vissliktāk materiāli situētas vientuļās mātes.

Vienas personas mājsaimniecības veido divas ļoti atšķirīgas grupas, kuras vispār nevajadzētu apvienot vienā grupā. Par pensijas vecumu jaunāku vieninieku (parasti jauni cilvēki, kuri savu ģimeni vēl nav izveidojuši) rīcībā esošais ienākums 2000.gadā bija Ls 103,36 mēnesī uz personu kā patērētāja vienību, un tas ir pat vairāk nekā precēto pāru grupās. Turpretī pensijas vecuma vieninieku grupā rīcībā esošais ienākums bija tikai Ls 72,50 mēnesī, un tas nepārsniedz vientuļo māšu ienākumus, kuras parasti pamatoti skaita par vienu no sociāli visneaizsargātākajām grupām. Vērtējot piecu gadu dinamiku, vismazāko ienākumu pieaugumu salīdzināmas vērtības latos ir guvuši pensionāri vieninieki: par 7,6% visā piecgadu periodā jeb ap 2 latiem vidēji gadā.

Turpmāk - vēl

2.tabula

Mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums, Ls

1996 1997 1998 1999 2000
Vidēji uz mājsaimniecības locekli attiecīgo
gadu vērtības latos:
visās mājsaimniecībās 51,50 55,45 62,33 64,73 69,19
pilsētās 53,11 57,80 67,26 70,93 76,69
Rīgā 56,55 62,27 76,39 78,23 88,11
laukos 47,71 49,86 51,40 50,93 52,13
Patēriņa cenu indeksi, salīdzinot ar iepriekšējo
gadu x 1,084 1,047 1,024 1,026
Multiplikatori pārrēķināšanai 2000. gada
vērtības latos 1,1924 1,1000 1,0506 1,0260 -
Vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli
2000. gada vērtības latos:
visās mājsaimniecībās 61,41 61,00 65,49 66,41 69,19
pilsētās 63,33 63,58 70,66 72,77 76,69
Rīgā 67,43 68,50 80,26 80,26 88,11
laukos 56,89 54,85 54,00 52,25 52,13
Vidēji uz viena pieauguša patērētāja vienību
attiecīgo gadu vērtības latos:
visās mājsaimniecībās 65,53 70,47 79,18 81,67 87,08
mājsaimniecībās, kurās ir:
viena persona 62,85 66,68 75,99 81,65 86,24
viens pieaugušais un bērni līdz 16 gadiem 57,53 64,85 66,63 72,14 71,73
laulātais pāris bez bērniem 70,54 77,90 91,19 94,55 91,79
laulātais pāris ar bērniem līdz 16 gadiem 68,68 73,53 83,21 85,50 90,10
cits sastāvs 57,53 68,25 75,20 74,91 83,33

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!