Par e-pārvaldes koncepciju

Līdz ar "Latvijas e-pārvaldes koncepcijas" izskatīšanu ministriju valsts sekretāru sanāksmē un tās publicēšanu internetā un oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (skat. 2001.gada 25.aprīļa "LV" nr.64, 3.–6.lpp.) , izvēršas šī stratēģiskā dokumenta saskaņošana ar attiecīgajām valsts institūcijām un tā publiska apspriešana.

Lai iepazīstinātu ar valsts pārvaldes modernizācijas mērķiem, uzdevumiem un iecerētajiem risinājumiem, vakar, 25. aprīlī, Tieslietu ministrijā uz preses konferenci tika aicināti plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

Tieslietu ministre, e-pārvaldes darba grupas vadītāja Ingrīda Labucka sāka ar atskatu dokumenta tapšanas vēsturē. Par e-pārvaldes koncepcijas izstrādes pirmsākumu uzskatāms 2000. gada 12. decembris, kad Ministru kabinetā tika nolemts šo pienākumu uzticēt Tieslietu ministrijai. Šā gada 9. janvārī tika izveidota darba grupa, kurā strādāja vairāku ministriju, Valsts kancelejas un valsts institūciju speciālisti.

Sākot darbu, tika izpētīta Eiropas valstu un ASV pieredze e-pārvaldes ieviešanā. Tika apkopota informācija par stratēģijām un koncepcijām, kas saistībā ar valsts pārvaldes jautājumiem patlaban vispār tiek izstrādātas Latvijā. Galvenais jautājums bija, vai e-pārvalde būs informācijas tehnoloģiju iespēju maksimāla izmantošana pašreizējās valsts pārvaldes ietvaros, vai tā tiks saistīta ar valsts pārvaldes reformu.

Darba grupa izšķīrās par otro variantu – valsts pārvaldes modernizācija jāsaista ar tās reformu kopumā.

Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs, e-pārvaldes darba grupas vadītājas vietnieks Māris Gulbis ieskicēja e-pārvaldes struktūras aprises, akcentējot, ka ir svarīgi nodrošināt informācijas apriti no valsts institūcijām uz klientiem un otrādi, kā arī iepazīstināja ar e-pārvaldes izveidē svarīgajiem uzdevumiem. Ir izvirzīti trīsdesmit pieci uzdevumi, kas sagrupēti deviņās jomās. Viena no galvenajām, runātājaprāt, ir valsts pārvaldes struktūras un procesu pilnveidošana. Ir jāveic valsts piedāvāto pakalpojumu inventarizācija un jāorientējas uz klientu pieprasītāko pakalpojumu straujāku kvalitātes uzlabošanu. Tāpat svarīgs uzdevums ir valsts pārvaldē strādājošo iesaistīšana e-pārvaldes izveidē. Lai palielinātu ierēdņu motivāciju aktīvi iesaistīties valsts pārvaldes modernizācijas procesos, jāmeklē iespēja veidot īpašas mācību programmas valsts institūcijās strādājošajiem.

Iepazīstinot ar e-pārvaldes projekta iespējamo organizatorisko struktūru, izskanēja darba grupas uzskats, ka lietderīgi būtu izveidot e-ministra amatu. Protams, gadu pirms vēlēšanām to būs grūti izdarīt, tādēļ darba grupas priekšlikums ir e-ministra funkcijas pagaidām nodot tieslietu vai kādam citam no esošajiem ministriem. E-ministra pakļautībā tad strādātu E-projektu koordinācijas padome, kurai savukārt būtu pakļauta centrālā e-projektu vadības vienība, kas sistematizētu un pārraudzītu visu centralizēto, ministriju un to iestāžu, kā arī pašvaldību e-projektu darbību.

Savukārt ar e-pārvaldes koncepcijas galvenajām atziņām iepazīstināja darba grupas pieaicinātais eksperts, "Arthur Andersen" konsultants Ivars Solovjovs. Viņa atziņā, informācijas tehnoloģiju un interneta attīstība radikāli maina valsts un pilsoņu attiecības. Tas valsts pārvaldes modelis, ko esam pazinuši līdz šim, savu laiku ir nodzīvojis, jo industrializācijas laikmetu ir nomainījis informācijas laikmets. Šobrīd valsts kā institūts atrodas kardinālu izmaiņu priekšā. Tehnoloģijas ļauj palielināt valsts pārvaldes efektivitāti un samazināt izmaksas. Taču bez tiešās tehnoloģiju ietekmes ir arī citi faktori, kas izmaiņas padara kardinālas. Pirmkārt, vienlaikus ar e-biznesu sadzīvē ienāk jauni klientu apkalpošanas modeļi, kurus lietderīgi piemērot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā. Otrkārt, informācijas pieejamības rezultātā cilvēks kļūst daudz gudrāks un aktīvāks, jo varas izkliede sabiedrībā ir tieši proporcionāla informācijas izkliedei. Treškārt, globalizācijas ietekmētas, mūsdienās mainās nacionālas valsts funkcijas.

Lai kardinālās pārmaiņas notiktu, ir vajadzīga politiskā griba. Turklāt ir jāizveido jaunas organizatoriskās struktūras. Jau tika minēta e-ministra amata nepieciešamība, jo šis ministrs uzņemtos politisku atbildību par e-jautājumu īstenošanu. Darba grupa atbalsta Latvijas Ministru prezidentam iesniegtajā Robina Mauntfīlda ziņojumā "Par Latvijas valsts administrācijas reformu" izteikto priekšlikumu būtiski paplašināt arī Valsts kancelejas funkcijas, lai šī institūcija būtu ne tikai sekretariāts, bet vispār valsts pārvaldes vadības stratēģiskais centrs.

Otra svarīgākā darba grupas atziņa ir: tieši tas, ka valsts pārvalde nespēj tikt līdzi tehnoloģiju straujajām izmaiņām, bremzē Latvijas tālāku attīstību kopumā.

Runājot par e-pārvaldi, bieži vien priekšplānā tiek izvirzīti informācijas tehnoloģiju jautājumi, bet piemirsts, ka e-pārvalde galvenokārt ir valsts pārvaldes iekšējās darbības principu un kultūras pārveides komplekss modernizācijas jautājums. Tāpēc vienlaikus ar "Latvijas e-pārvaldes koncepciju" tiek izstrādāta "Valsts pārvaldes reformas stratēģija", kurā iztirzāts tikai valsts pārvaldes organizatoriskais aspekts. Abu dokumentu izstrādes darba grupas ir tikušās un saskaņojušas radniecīgos jautājumus. E-pārvaldes darba grupa uzskata, ka būtu vēlams šos stratēģiskos dokumentus valdībā izskatīt vienlaikus.

Lai nodrošinātu Latvijas konkurētspēju nākotnē un novērstu valsts un iedzīvotāju savstarpējo atsvešinātību, valdībai kā prioritārs uzdevums acīmredzot jāīsteno e-pārvaldes izveides jeb valsts pārvaldes modernizācijas programma. Pirmais solis ir stratēģijas akceptēšana valdībā. Atbildot uz jautājumu par iespējamiem koncepcijas apstiprināšanas termiņiem, darba grupas locekļi domā, ka līdz jūnijam ilgs dokumenta publiska apspriešana, tās laikā tiks izskatīti saņemtie priekšlikumi, veikti nepieciešamie labojumi un papildinājumi un pēc tam projektu varētu iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.

Preses konferencē izskanēja atziņa, ka e-pārvaldes izveide ir īstenojama tikai ar sabiedrības aktīvu atbalstu. Svarīgi, lai diskusija par to, kādu vēlamies redzēt savas valsts pārvaldi, izskanētu visā sabiedrībā, jo tikai un vienīgi valsts iedzīvotāju vajadzības, intereses un to labāka īstenošana ir valsts pārvaldes modernizācijas pamats un virsuzdevums.

Bet tieslietu ministres padomnieks informācijas tehnoloģiju jautājumos, e-pārvaldes koncepcijas izstrādes darba grupas loceklis Ints Kalniņš vēlreiz atgādināja, ka dokumenta pilns teksts ir publicēts Uzņēmumu reģistra un "Latvijas Vēstneša" interneta mājaslapās. Turklāt ar koncepciju iespējams iepazīties drukas versijā laikraksta "Latvijas Vēstnesis" 25. aprīļa numurā.

Valsts pārvaldes reformas, tāpat kā "Pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projekta", apspriešanā noteikti jāiesaista visa sabiedrība, jo tie nav jautājumi, par kuriem lēmumu varētu pieņemt valsts ierēdņi vien. Līdz ar to, ņemot vērā, ka tie abi ir ilgtermiņa projekti, par noteicošo izvirzīts nevis izstrādes ātruma, bet gan kvalitātes faktors. Un sabiedrība tiek aicināta kopīgi meklēt un atrast sev un valstij vislabāko risinājumu nepieciešamajām pārmaiņām.

Marika Līdaka, "LV" iekšlietu redaktore