• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ekonomikas ministrijas 2003. gada 30. jūnija informācija "Par Latvijas maksājumu bilanci 2003. gada 1. ceturksnī". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.07.2003., Nr. 100 https://www.vestnesis.lv/ta/id/76916

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par enerģiju, ko var dot mūsu lauki

Vēl šajā numurā

04.07.2003., Nr. 100

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ekonomikas ministrija

Veids: informācija

Pieņemts: 30.06.2003.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Bankas informācija

2003.gada 30.jūnijā

Par Latvijas maksājumu bilanci 2003. gada 1. ceturksnī

Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 1. ceturksnī sasniedza 74 miljonus latu jeb 5,7% no iekšzemes kopprodukta (2002. gada 1. ceturksnī — 35,9 milj. latu jeb 3,1%). Tekošā konta negatīvais saldo salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga, galvenokārt palielinoties preču negatīvajam saldo. Lai gan tautsaimniecības izaugsme galvenajās partnervalstīs bija lēna, preču eksports pieauga par 17,5%, apliecinot Latvijas eksporta konkurētspējas noturību. Preču importa kāpumu (21,5%) veicināja kapitālpreču un starppatēriņa preču ieveduma pieaugums. Pakalpojumu pozitīvais saldo būtiski nemainījās, ienākumu saldo kļuva negatīvs, un kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo ievērojami palielinājās. Tiešās investīcijas sedza 92,5% no tekošā konta deficīta.

Latvijas preču eksportā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu visvairāk pieauga eksportā dominējošās preces — koksne un tās izstrādājumi, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi, metāli un to izstrādājumi (attiecīgi par 18,6 milj. latu, 10,8 milj. latu un 15,5 milj. latu). Palielinājās preču ar augstāku pievienoto vērtību eksports. Preču eksporta pieaugumu vairāk ietekmēja fiziskā apjoma kāpums nekā cenu palielināšanās.

Galvenās eksporta partnervalstis bija Vācija, Lielbritānija, Zviedrija, Lietuva un Dānija. Latvijas eksports uz Eiropas Savienības valstīm 1. ceturksnī pieauga par 22,2%, šo valstu īpatsvaram eksporta kopapjomā palielinoties līdz 62,6% (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā — 60,7%).

Augošais iekšzemes pieprasījums un straujais eksporta kāpums noteica preču importa pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Turpinājās mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu, metālu un to izstrādājumu un transportlīdzekļu importa kāpums, bet līdz ar pasaules naftas cenu pieaugumu visvairāk (par 40,4 milj. latu) 1. ceturksnī palielinājās minerālo produktu ievedums. Būtiski auga dabasgāzes, dīzeļdegvielas un elektroenerģijas imports.

Lai gan 1. ceturksnī Latvijas naftas tranzīta nozares attīstībai bija nelabvēlīgi apstākļi, pakalpojumu pozitīvais saldo (93,6 milj. latu) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu gandrīz nemainījās (samazinājums — 1,7 milj. latu). Veiksmīgi attīstoties citām pārvadājumu pakalpojumu nozarēm, palielinājās pārvadājumu pakalpojumu pozitīvais saldo. Saruka citu pakalpojumu pozitīvais saldo, un pieauga braucienu pakalpojumu negatīvais saldo.

Pārvadājumu pakalpojumu pozitīvais saldo (97,7 milj. latu) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 3,6 miljoniem latu, ko, lai gan naftas tranzīta apjoms samazinājās, noteica augstāks sniegto jūras transporta, dzelzceļa transporta un autotransporta kravu pārvadājumu pakalpojumu apjoms. Braucienu pakalpojumu negatīvais saldo (17,1 miljons latu) palielinājās par 1,7 miljoniem latu, bet citu pakalpojumu pozitīvais saldo (13 milj. latu) kritās par 3,6 miljoniem latu, jo no nerezidentiem saņemto citu pakalpojumu apjoms pieauga straujāk nekā tiem sniegto citu pakalpojumu apjoms.

Pieaugot nerezidentu tiešo investīciju ieguldījumu ienākumiem, ienākumu saldo 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pasliktinājās par 7,3 miljoniem latu un kļuva negatīvs (0,7 milj. latu), taču lielākā nerezidentu tiešo investīciju līdzdalības ienākumu daļa (86,5%) tika reinvestēta uzņēmumos (ārvalstu tiešo investīciju veidā). Pieauga arī rezidentu ārvalstīs gūtie ienākumi: ārvalstīs nodarbināto atlīdzība palielinājās par 2,1 miljonu latu, bet rezidentu ieguldījumu ienākumi — par 3,7 miljoniem latu.

Kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo (54 milj. latu) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 21,7 miljoniem latu, un šo kāpumu galvenokārt noteica privātpersonu saņemto kārtējo pārvedumu palielinājums.

Kapitāla un finanšu konta pozitīvais saldo 1. ceturksnī bija 60,6 miljoni latu. Kapitāls Latvijā ieplūda tiešo investīciju veidā, bet pārējo finanšu konta posteņu saldo bija negatīvs (izņēmums — rezerves aktīvi).

Tiešo investīciju pozitīvais saldo (68,5 milj. latu) bija samērā augsts un līdzvērtīgs iepriekšējā gada 1. ceturkšņa līmenim. Latvijā veikto tiešo investīciju apjoms sasniedza 72,6 miljonus latu, no tiem 46,7 milj. latu jeb 64,3% tika ieguldīti uzņēmumu pašu kapitālā un reinvestētās peļņas veidā.

Portfeļieguldījumu saldo bija negatīvs (38,9 milj. latu), un to galvenokārt noteica parāda vērtspapīros veiktie Latvijas banku ieguldījumi.

Arī citu ieguldījumu saldo 1. ceturksnī bija negatīvs (54,3 milj. latu). Citu ieguldījumu aktīvu pieaugumu (par 27,4 milj. latu) galvenokārt noteica lielāki uzņēmumu izsniegtie tirdzniecības kredīti, bet citu ieguldījumu pasīvi, samazinoties visu sektoru saistībām, saruka par 26,9 miljoniem latu.

Rezerves aktīvi, Latvijas Bankai galvenokārt izpildot mijmaiņas darījumu saistības, 1. ceturksnī saruka par 89,3 miljoniem latu.

 

Tekošā konta deficīts

(% no IKP)

BANKA COPY.GIF (65310 bytes)

 

Latvijas maksājumu bilance

(tūkst. latu)

 

2002

2003

 

–––––––––––––––––––––––––––––––

––––––––

 

I

II

III

IV

I

TEKOŠAIS KONTS

-35948

-107277

-109634

-150262

-73968

Preces

-170130

-215409

-219908

-282985

-220857

Kredīts (eksports)

348183

403748

418077

418224

409052

Debets (imports)

-518313

-619157

-637985

-701210

-629909

Pakalpojumi

95335

95547

71170

75304

93625

Kredīts (eksports)

185148

204199

197615

186279

204408

Debets (imports)

-89813

-108652

-126445

-110975

-110783

Ienākumi

6536

-21800

-11562

15038

-731

Kredīts

43219

42367

42529

50087

48999

Debets

-36682

-64167

-54091

-35049

-49730

Kārtējie pārvedumi

32311

34386

50666

42382

53995

Kredīts

64510

71187

95173

99826

96414

Debets

-32199

-36800

-44507

-57444

-42419

KAPITĀLA KONTS

3676

2492

2221

2602

1232

Kredīts

4382

3412

3878

3527

1914

Debets

-706

-920

-1657

-926

-681

FINANŠU KONTS

45723

91868

126560

168138

59414

Tiešās investīcijas

68689

81242

60849

29660

68451

Ārvalstīs

359

-2821

364

-3249

-4184

Latvijā

68331

84063

60486

32908

72635

Portfeļieguldījumi

-30708

-64387

-19968

-28238

-38914

Aktīvi (ieguldījumi ārvalstu vērtspapīros)

-30457

-64446

-14500

-27919

-41850

Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri

-13136

879

1061

9472

675

Parāda vērtspapīri

-17321

-65325

-15561

-37390

-42525

Obligācijas un parādzīmes

-26602

-75851

-25953

-37839

-41647

Naudas tirgus instrumenti

9282

10527

10392

448

-878

Pasīvi (ārvalstu ieguldījumi Latvijas vērtspapīros)

-251

59

-5468

-319

2936

Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri

20451

8129

-13745

-74

979

Parāda vērtspapīri

-20702

-8070

8278

-245

1958

Obligācijas un parādzīmes

-19937

-8037

8278

-246

2241

Naudas tirgus instrumenti

-766

-33

0

1

-284

Atvasinātie finanšu instrumenti

-447

5017

2065

1346

-5090

Aktīvi

-2607

-6559

6739

-2122

-1946

Monetārās iestādes

799

-4689

4372

-2207

-1908

Valdība

0

0

0

0

0

Bankas

-2767

-1870

2367

93

-463

Citi sektori

-639

0

0

-8

425

Pasīvi

2160

11576

-4674

3468

-3144

Monetārās iestādes

-1338

3139

-3270

2328

-2973

Valdība

0

0

0

0

0

Bankas

2269

8437

-2169

1027

-157

Citi sektori

1229

0

765

113

-14

Citi ieguldījumi

-346

37649

125787

163099

-54332

Aktīvi (Latvijas aizdevumi ārvalstīm u.tml.)

-111902

-17666

-4458

-164938

-27402

Monetārās iestādes

8

110

45

-283

61

Valdība

1854

1208

902

-12

-724

Bankas

-87935

-34665

8645

-181492

-2777

Citi sektori

-25829

15681

-14051

16848

-23963

Pasīvi (ārvalstu aizdevumi Latvijai u.tml.)

111556

55315

130245

328038

-26930

Monetārās iestādes

4878

-5594

-4200

-1941

-1663

Valdība

-944

-1271

121

186

-10348

Bankas

120540

50039

122228

308314

-5408

Citi sektori

-12919

12141

12096

21479

-9511

REZERVES AKTĪVI

8535

32347

-42173

2271

89298

NOVIRZE

-13451

12917

-19147

-20478

13322

Latvijas Bankas preses sekretārs E.Vējiņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!