Par valsts pensiju politikas īstenošanu

Šodien, 3. jūlijā, valsts sekretāru sanāksmē tiks izsludināta koncepcija “Par nepieciešamo rīcību trūkumu novēršanai valsts pensiju politikas īstenošanā”. Koncepcijas projektā ir izvērtētas būtiskākās valsts pensiju politikas problēmas, piedāvājot risinājuma variantus trūkumu novēršanai un priekšlikumus par iespējamajiem finansēšanas avotiem piedāvāto pasākumu īstenošanai.

Koncepcija paredz divas pieejas – mazo pensiju (līdz 60 latiem) paaugstināšanu un pensiju pārrēķināšanu, palielinot pensionāra darba stāža ietekmi uz pensijas apmēru.

Darba grupa izstrādājusi sešus variantus: palielināt sociālā nodrošinājuma pabalstu no 30 uz 35 latiem, tādējādi palielinot garantētās minimālās pensijas, kas mazākas par 60 latiem; noteikt piemaksas pie pensijas, lai pensija kopā ar piemaksu nebūtu mazāka par 48 – 60 latiem; paaugstināt mazās pensijas līdz iztikas minimumam vairāku gadu laikā; pārrēķināt pensijas, kas tika piešķirtas līdz 1997.gada 1.janvārim (līdz likuma “Par valsts pensijām” spēkā stāšanās brīdim) pēc šajā likumā noteiktās formulas; pārrēķināt pensijas pēc pārejas laika formulas; pārrēķināt pensijas, pensiju kapitāla aprēķina formulā izmantojot vidējo iemaksu valstī laikā no 1996. līdz 1999. gadam.

Koncepcijas īstenošanai piedāvātie finansējuma avoti ir valsts pamatbudžets, valsts sociālās apdrošināšanas pensiju speciālais budžets, kā arī līdzekļi no bezdarbnieku pabalsta apjoma/perioda samazināšanas un atteikšanās no nodokļu atvieglojumiem strādājošajiem pensionāriem.

Aprīlī ar Ministru prezidenta Einara Repšes rīkojumu tika izveidota darba grupa pensiju politikas izvērtēšanai un priekšlikumu izstrādei. Valsts pensiju politikas pārskatīšanas mērķis ir nodrošināt sociāli taisnīgu un darba mūža ieguldījumam atbilstošu pensiju sistēmu, nodrošināt sistēmas attīstībai nepieciešamo finanšu ilgtermiņa stabilitāti, kā arī piedāvāt alternatīvus priekšlikumus kompensējošiem pasākumiem sociālās palīdzības nodrošināšanai. Darba grupā strādāja pārstāvji no valsts sektora un sabiedriskajām organizācijām, tostarp Valsts kancelejas, Labklājības ministrijas, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāta, Saeimas, iedzīvotāju apvienības “Rīdzinieki”, Latvijas Pensionāru federācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības u.c.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments