• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Īrijas atbalstu ES fondu piesaistē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.07.2003., Nr. 97 https://www.vestnesis.lv/ta/id/76785

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par tabakas akcīzes nodokli un markām

Vēl šajā numurā

01.07.2003., Nr. 97

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Īrijas atbalstu ES fondu piesaistē

Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis atgriezies no darba vizītes Īrijā, kuras laikā panāktas praktiskas vienošanās par Latvijas un Īrijas divpusējo sadarbību galvenokārt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu piesaistē. Latvijas pusi šajā vizītē pārstāvēja finanšu un ekonomikas ministri, Ministru prezidenta biedrs, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks un Latvijas Attīstības aģentūras vadītājs.

Galvenais tikšanās mērķis, ko arī izdevies sasniegt, bija iepazīt Īrijas veiksmīgās ES struktūrfondu izmantošanas pieredzei un, kā liecina vizītes rezultāti, tās praktisko pielietošanu Latvijā. Līdz ar to bijušas vairākas tikšanās ar augstām Īrijas amatpersonām – premjerministra vietnieci, finanšu ministru, Eiropas lietu valsts ministru, Īrijas Attīstības aģentūras un Īrijas Finanšu pakalpojumu centra vadītājiem. Īrija nereti tiek minēta kā paraugs Latvijai, jo abas valstis daudzējādā ziņā ir līdzīgas un Īrija pēdējos divdesmit gados ir panākusi sevišķi strauju ekonomisko uzplaukumu, tāpēc tās pieredze Latvijai ir sevišķi noderīga.

Īrijas straujo ekonomisko attīstību noteikuši vairāki faktori, tostarp veiksmīgā ES fondu līdzekļu piesaiste, labvēlīgas uzņēmējdarbības vides veicināšana, samazinot nodokļu slogu, kā arī ievērojamās investīcijas izglītībā. Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis atzīst, ka priekšnoteikumi ES struktūrfondu piesaistei Īrijā tomēr bijuši labvēlīgāki nekā Latvijai šobrīd. Laikā, kad Īrija iestājās ES, t.i., 1973. gadā, prasības bija vienkāršākas, finansiālās palīdzības saņēmēju bija daudz mazāk nekā šobrīd. No otras puses, svarīgs priekšnoteikums bija Īrija valdības, uzņēmēju un citu ieinteresēto pušu vienotība ceļā uz mērķi – valsts ekonomisko attīstību, maksimāli piesaistot ES fondu līdzekļus un attīstot uzņēmējdarbības vidi.

Vizītes praktiskie rezultāti saistīti tieši ar Īrijas speciālistu zināšanām projektu izstrādē, kas bijis svarīgākais priekšnoteikums ES fondu līdzekļu veiksmīgā piesaistē. Abu valstu finanšu ministri panākuši vienošanos, ka Īrijas eksperti nodos savas zināšanas un pieredzi Latvijas speciālistiem struktūrfondu ieviešanā un tiks izskatītas iespējas šiem mērķiem izmantot līdzekļus, ko Īrija atvēl divpusējai sadarbībai ar jaunajām ES dalībvalstīm.

Abu valstu finanšu ministri pārrunājuši arī tiešo nodokļu harmonizēšanu un vienprātīgi pauduši viedokli, ka ES dalībvalstīm būtu pašām jānosaka savu tiešo nodokļu politika, nepiekrītot šo nodokļu harmonizācijai ES ietvaros.

Īrijas premjerministra vietniece paudusi gandarījumu par to, ka ES pievienosies mazās valstis, ļaujot veidot tā saucamo mazo valstu bloku, kas neapšaubāmi veicinās to interešu ievērošanu.

Finanšu ministrijas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!