Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2003. gada 19. jūnija likums "Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.07.2003., Nr. 97 https://www.vestnesis.lv/ta/id/76772

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts prezidenta rīkojums

Par ombuda (valsts tiesībsarga) institūciju

Vēl šajā numurā

01.07.2003., Nr. 97

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 19.06.2003.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmi

1.pants. 2003.gada 4.martā Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes sapulces pieņemtā Latvijas Mākslas akadēmijas Satversme ar šo likumu tiek apstiprināta.

 

2.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināma Latvijas Mākslas akadēmijas Satversme.

Likums Saeimā pieņemts 2003.gada 19.jūnijā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2003.gada 1.jūlijā

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2003.gada 2.jūliju.

 

APSTIPRINĀTS

Latvijas Mākslas akadēmijas

Satversmes sapulcē

2003.gada 4.martā

LATVIJAS MĀKSLAS AKADĒMIJAS

SATVERSME

Preambula

Latvijas Mākslas akadēmija ir dibināta de iure 1919.gada 20.augustā ar Ministru Kabineta lēmumu. Oficiālā atklāšana notika 1921.gada 12.oktobrī. Latvijas Mākslas akadēmijas (turpmāk — Akadēmija) pirmā Satversme tika pieņemta 1924.gada 7.februārī Latvijas Republikas Saeimā un to izsludināja Valsts Prezidents Jānis Čakste.

Laika posmā no 1940.gada līdz 1942.gadam Akadēmija ir saukusies par Valsts Mākslas akadēmiju, no 1944.gada līdz 1973.gadam — par Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmiju un no 1973.gada līdz 1988.gadam — par Teodora Zaļkalna Valsts Mākslas akadēmiju.

Ar LPSR Ministru Padomes lēmumu 1988.gadā Akadēmijai tika atjaunots vēsturiskais nosaukums — Latvijas Mākslas akadēmija.

1992.gada 18.jūnijā Akadēmijas Satversme (otrā) tika apstiprināta Latvijas Republikas Augstākajā Padomē.

1999.gada 20.janvārī Akadēmijas Satversme, pēc saskaņošanas ar Augstskolu likumu, tika apstiprināta Latvijas Republikas Ministru Kabinetā (rīkojums Nr.21).

 

I. Vispārīgie noteikumi

1. Akadēmija ir Latvijas valsts dibināta mākslas augstākās izglītības, zinātniskās pētniecības, jaunrades un kultūras iestāde.

2. Akadēmijas mērķis ir tāda studiju procesa nodrošināšana, kas rada priekšnoteikumus jaunrades izteiksmes attīstībai vizuāli — plastiskajās mākslās, kā arī pamatus un ievirzi vizuāli plastisko mākslu, dizaina un mākslas zinātņu nozaru attīstībai kopumā.

3. Akadēmija ir autonoma augstskola ar tiesībām patstāvīgi izstrādāt savu Satversmi un noteikt: studiju saturu un formas, pētniecības darba virzienus un to saturu, atbilstoši spēkā esošiem normatīvajiem aktiem.

4. Akadēmijas Satversme garantē normatīvajos aktos noteikto Akadēmijas akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko, pētniecisko un mākslinieciskās jaunrades brīvību.

5. Akadēmijai ir tiesības noteikt savu pārvaldes, organizatorisko un saimniecisko struktūru un veidot personālsastāvu.

6. Akadēmija ir juridiska persona; tai ir savs zīmogs ar Latvijas Republikas mazā ģerboņa attēlu un savs karogs.

Akadēmijas karoga apraksts:

Averss: zaļā laukā pelēkas lentes un liesmu motīva apņemts zils vairogs ar diagonāli novietotu baļķi (šķērsjoslu) baltā krāsā. Vairogā — augstskolas nosaukuma abreviatūra “LMA”. Zem vairoga — ozollapas un valsts karoga krāsas lente, kā arī pilns augstskolas nosaukums “Latvijas Mākslas akadēmija”.

Reverss: zaļā laukā dzelteniem burtiem izšūts teksts latīņu valodā “Nulla dies sine linea” (Nevienu dienu bez līnijas).

7. Akadēmijai ir tiesības piešķirt profesionālās kvalifikācijas, profesionālos grādus, akadēmiskos grādus un zinātniskos grādus tiem studējošajiem, kuri ir sekmīgi nokārtojuši attiecīgās studiju programmas.

8. Akadēmijai ir tiesības patstāvīgi sadarboties ar ārvalstu izglītības iestādēm, mākslas iestādēm un citām juridiskām un fiziskām personām.

9. Akadēmijas nosaukums svešvalodās ir:

angļu valodā : Art Academy of Latvia;

vācu valodā : Kunstakademie Lettlands;

franču valodā : L’Academie des beaux arts de la Lettonie;

10. Akadēmijas adrese: Kalpaka bulvāris 13, Rīga, LV-1867, Latvija.

 

II. Akadēmijas vadības institūcijas

11. Akadēmijas augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija, un lēmējinstitūcija ir Satversmes sapulce, kura nosaka Akadēmijas stratēģiju studiju, mākslinieciskās jaunrades, zinātniskās pētniecības un saimnieciskās attīstības virzienos.

12. Satversmes sapulci ievēlē no profesoriem un pārējā akadēmiskā personāla, studējošajiem un vispārējā personāla uz diviem gadiem. Satversmes sapulcē ir ne mazāk kā 60% akadēmiskā personāla un ne mazāk kā 15% studējošo pārstāvju. Satversmes locekli var atsaukt tā personāla pārstāvju grupa, kura viņu ievēlējusi. Satversmes sapulci var sasaukt rektors vai Senāts ne retāk kā reizi gadā.

13. Satversmes sapulci vada priekšsēdētājs, kuru Satversmes sapulces locekļi ievēlē aizklāti balsojot. Satversmes sapulce, aizklāti balsojot, ievēlē arī Satversmes sapulces priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru. Ievēlēšanas kārtību un darbību nosaka Satversmes sapulces nolikums, kuru Satversmes sapulce pieņem savam pilnvaru laikam.

14. Satversmes sapulce:

14.1. pieņem un izdara grozījumus Akadēmijas Satversmē;

14.2. ievēl un atceļ Akadēmijas rektoru;

14.3. noklausās rektora pārskatu;

14.4. apstiprina Senāta, Revīzijas komisijas un Šķīrējtiesas nolikumu;

14.5. ievēlē Senātu un atceļ tā locekļus;

14.6. ievēlē Revīzijas komisiju un Šķīrējtiesu un atceļ to locekļus;

14.7. apstiprina administratīvās komisijas nolikumu;

14.8. veic citas Satversmē paredzētās funkcijas.

15. Akadēmijas Senāts ir Akadēmijas personāla koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija, kas izstrādā un apstiprina kārtību un noteikumus visām Akadēmijas darbības sfērām — mākslinieciskās jaunrades darbam, zinātniskās pētniecības darbam, saimnieciskajai darbībai u.c. un vada Akadēmijas studiju procesu.

16. Akadēmijas Senātu veido:

16.1. profesori un asociētie profesori — ne mazāk par 50 procentiem;

16.2. studējošie, kurus ievēlē Akadēmijas studējošo pašpārvalde — ne mazāk par 15 procentiem.

17. Senāta ievēlēšanas kārtību, darbības principus un kompetenci nosaka Satversmes sapulces apstiprināts nolikums.

18. Senāts:

18.1. izskata un apstiprina studiju programmas;

18.2. apstiprina visus Akadēmijas nolikumus, dibina, reorganizē un likvidē Akadēmijas struktūrvienības;

18.3. apstiprina kārtību un noteikumus, kas regulē visas Akadēmijas darbības sfēras;

18.4. izveido komisijas un padomes atsevišķu jautājumu risināšanai;

18.5. veic citas Satversmes sapulces noteiktās funkcijas.

19. Senatorus atbilstoši nolikumam un ar Satversmes sapulces balsojumu apstiprina uz trīs gadiem.

20. Senāts pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu no senatoru kopskaita.

21. Akadēmijā ir Padomnieku konvents, kurš konsultē Senātu un rektoru Akadēmijas attīstības stratēģijas jautājumos, un tam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Satversmes sapulcē un Senātā.

22. Akadēmijas Padomnieku konventu dibina atbilstoši Akadēmijas Senāta iniciatīvai uz termiņu, kas nepārsniedz trīs gadus. Padomnieku konventu vada priekšsēdētājs.

23. Padomnieku konventa nolikumu apstiprina Senāts.

24. Rektors īsteno Akadēmijas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Akadēmiju.

25. Akadēmijā par rektoru ievēlē profesoru. Rektoru ievēl Akadēmijas Satversmes sapulce uz pieciem gadiem, turklāt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas, atbilstoši Akadēmijas Senāta pieņemtajam nolikumam par rektora vēlēšanām un kompetencei.

26. Akadēmijas Satversmes sapulces ievēlēto rektoru apstiprina Ministru kabinets.

27. Rektors veicina augstskolas personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību ievērošanu. Rektors atbild par:

27.1. Akadēmijas darbības atbilstību likumiem, citiem normatīvajiem aktiem un Akadēmijas Satversmei;

27.2. Akadēmijā iegūstamās izglītības, veikto zinātnisko pētījumu un īstenotās mākslinieciskās jaunrades kvalitāti;

27.3. Akadēmijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu, kā arī Akadēmijas mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantojumu, atbild par Akadēmijas finansiālo darbību.

28. Rektora atcelšanu var ierosināt Senāts. Rektora atcelšanai ir nepieciešamas vismaz 50% balsu no Akadēmijas Satversmes sapulces balsu kopskaita.

29. Administratīvā personāla — prorektoru, dekānu un administratīvo struktūrvienību vadītāju — kandidatūras izvirza rektors.

30. Administratīvo personālu apstiprina ar Senāta balsojumu. Katras administratīvās struktūrvienības darbību regulē Senāta apstiprināts nolikums.

31. Prorektoru pilnvaru laiks ir atbilstošs rektora pilnvaru laikam. Prorektori veic Akadēmijas tiešo vadību rektora prombūtnes laikā atbilstoši rektora rīkojumam.

32. Akadēmijas Satversmes sapulce uz diviem gadiem, aizklāti balsojot, ievēlē Revīzijas komisiju. Revīzijas komisijas sastāvā nedrīkst būt administratīvā personāla pārstāvji. Revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt Akadēmijas finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un Akadēmijas Satversmei.

33. Revīzijas komisiju vada tās priekšsēdētājs, kurš atskaitās Senātam par komisijas darbu ne retāk kā reizi studiju gadā. Revīzijas komisijas lēmumus var pārsūdzēt Senātā.

34. Akadēmijā ir Šķīrējtiesa, kuru, aizklāti balsojot, ievēlē Akadēmijas Satversmes sapulce uz diviem gadiem no akadēmiskā personālsastāva atbilstoši Augstskolu likumam.

35. Šķīrējtiesa izskata:

35.1. studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem un pārkāpumiem;

35.2. strīdus starp Akadēmijas amatpersonām, kā arī starp struktūrvienībām, kas atrodas pakļautības attiecībās.

36. Šķīrējtiesas lēmumus, kurus apstiprina Senāts, izpilda Akadēmijas administrācija. Šķīrējtiesas lēmumus var pārsūdzēt Satversmes sapulcē.

37. Šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei.

38. Pēc darba devēja iniciatīvas viņus no darba var atbrīvot tikai ar Satversmes sapulces piekrišanu.

39. Administratīvā komisija ir konsultatīva, koleģiāla Akadēmijas institūcija, kura ir izveidota operatīvai un regulārai Akadēmijas vadīšanas jautājumu apspriešanai.

40. Akadēmijas Administratīvā komisija tiek izveidota ar Senāta lēmumu un tās pilnvaru termiņš atbilst Senāta pilnvaru termiņam.

41. Administratīvo komisiju vada rektors, un tajā ietilpst:

41.1. prorektori;

41.2. dekāni un prodekāni;

41.3. studiju daļas vadītāja / vadītājs;

41.4. finansu direktore / direktors;

41.5. personāldaļas vadītāja / vadītājs.

42. Akadēmijas Studiju padome ir konsultatīva Akadēmijas institūcija, kura ir izveidota studiju programmu satura un studiju procesa apspriešanai un tās ierosinātie lēmumi tiek izskatīti Senātā.

43. Akadēmijas Studiju padome tiek izveidota ar Senāta lēmumu un tās pilnvaru termiņš atbilst Senāta pilnvaru termiņam.

44. Akadēmijas studiju padomi vada tās priekšsēdētājs, un tajā ietilpst visu Akadēmijas studiju un pētniecības nozaru un apakšnozaru vadītāji, ar pētniecības darbu saistīto struktūrvienību vadītāji un ne mazāk kā 15% studējošo pārstāvju.

 

III. Akadēmijas struktūrvienības, koledžas, iestādes un uzņēmumi

45. Akadēmijas struktūru veido:

45.1. katedra;

45.2. meistardarbnīca (profesora grupa);

45.3. darbnīca (profesora grupa);

45.4. fakultāte;

45.5. nodaļa;

45.6. zinātniskā laboratorija;

45.7. institūts;

45.8. filiāle.

46. Akadēmijas struktūrvienību izveidošanas, reorganizācijas un likvidācijas nosacījumus, darbības veidus un uzdevumus nosaka Senāta apstiprināti struktūrvienību nolikumi.

47. Akadēmijas katedra ir struktūrvienība, kura pārstāv apstiprināta studiju virziena noteiktu specializāciju un apvieno specializācijas studiju kursu īstenošanā iesaistīto Akadēmijas akadēmisko personālu.

48. Katedras galvenais uzdevums ir veidot Akadēmijas mērķiem un līmenim atbilstošas studiju programmas, nodrošināt to realizāciju un kontrolēt to kompetencē ietilpstošo specializācijas studiju attīstību studiju programmas un visa Akadēmijas studiju procesa laikā.

49. Katedru vada katedras vadītājs, kurš ir atbildīgs Senātam un rektoram par savas specializācijas programmas vai par sava studiju virziena programmas:

49.1. Atbilstību Akadēmijas studiju programmām;

49.2. Saskaņotību ar katedras mācībspēku individuālajām programmām.

50. Katedras vadītājs ir atbildīgs par katedras rīcībā un materiālajā atbildībā esošā inventāra izmantošanu studiju mērķiem.

51. Katedras darbību regulē Senāta apstiprināts nolikums, kas nosaka:

51.1. Katedras izveidošanas principus, mērķi, darbības veidus, tiesības un pienākumus;

51.2. Katedras vadīšanai nepieciešamos akadēmiskos un profesionālos kritērijus;

51.3. Trīs gadus ilgu katedras vadītāja pilnvaru termiņu un ievēlēšanas kārtību;

51.4. Katedras vadītāja apstiprināšanas vai atcelšanas kārtību Senātā.

52. Akadēmijas meistardarbnīca ir studiju, jaunrades un pētniecības struktūrvienība, kura ir izveidotas specifisku akadēmiskās un profesionālās izglītības mērķu īstenošanai mākslas nozarēs.

53. Meistardarbnīca nodrošina mākslas nozares profesionālo un akadēmisko studiju diplomdarbu izstrādi studējošajiem vizuāli plastisko mākslu un dizaina studiju virzienos.

54. Maģistra studijas meistardarbnīcā ir vizuāli plastisko mākslu vai dizaina virzienu bakalaura studiju programmas turpinājums un ar pētniecības darbu vienots mākslas izteiksmes līdzekļu kāpinājums un ideju izvērsums.

55. Meistardarbnīcas galvenais uzdevums ir nodrošināt studējošās personas individualizētu attīstību, organizējot konkrētas, specifiskas jaunrades studijas un to vienotību ar pētniecisko darbu nozarē.

56. Meistardarbnīcas studiju minimālais ilgums ir 1 gads.

57. Meistardarbnīcu vada Senāta apstiprināts, vēlēts Akadēmijas profesors, asociētais profesors vai docents, kurš ir atbildīgs rektoram un Senātam par viņa vadītās meistardarbnīcas programmas saturu un studiju kvalitāti.

58. Meistardarbnīcas darbību regulē Senāta apstiprināts nolikums, kas nosaka:

58.1. Meistardarbnīcas izveidošanas principus;

58.2. Meistardarbnīcu veidus un lomu Akadēmijas studiju struktūrā;

58.3. Meistardarbnīcas vadīšanai nepieciešamos akadēmiskos un profesionālos kritērijus;

58.4. Meistardarbnīcas darbības termiņus;

58.5. Meistardarbnīcas vadītāja atcelšanas kārtību Senātā.

59. Akadēmijas darbnīca ir struktūrvienība, kura ir izveidotas ar mērķi organizēt specializācijas studijas vizuāli plastisko mākslu un dizaina virzienu specializācijās, to praktiskajos vai tehnoloģiskajos aspektos.

60. Darbnīcu vada profesors, asociētais profesors vai docents, kurš personiski ir atbildīgs katedras vadītājam vai nodaļas vadītājam par viņa vadītās darbnīcas programmas saturu un studiju kvalitāti. Darbnīcas vadīšanas termiņš nedrīkst pārsniegt piecus gadus.

61. Darbnīcu darbību regulē Senāta apstiprināts nolikums, kas nosaka:

61.1. Darbnīcu izveidošanas principus;

61.2. Darbnīcu veidus un lomu Akadēmijas studiju struktūrā;

61.3. Darbnīcu vadīšanai nepieciešamos akadēmiskos un profesionālos kritērijus;

61.4. Darbnīcu vadītāja apstiprināšanas vai atcelšanas kārtību Senātā.

62. Fakultāte ir Akadēmijas struktūrvienība, kura apvieno specializāciju struktūrvienības jaunrades un pētnieciskajai darbībai. Fakultātes galvenais uzdevums ir organizēt un vadīt studiju procesu un saskaņot studiju programmu vispārējās un akadēmiskās daļas ar speciālajām daļām.

63. Fakultāti vada dekāns, kurš ir personiski atbildīgs Akadēmijas Senātam un rektoram par viņa vadītās struktūrvienības darbu. Dekānu ievēlē uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

64. Fakultātes darbību regulē Senāta apstiprināts nolikums, kas nosaka:

64.1. Fakultātes izveidošanas principus;

64.2. Fakultātes lomu Akadēmijas studiju struktūrā;

64.3. Fakultātes vadītāja apstiprināšanas vai atcelšanas kārtību Senātā.

65. Akadēmijas zinātniskā laboratorija ir struktūrvienība, kuras galvenais uzdevums ir pētniecisko iespēju nodrošināšana Akadēmijas darbībai vizuāli plastisko mākslu, dizaina, mākslas zinātnes un kultūras teorijas nozarēs.

66. Zinātniskās laboratorijas darbību regulē Senāta apstiprināts nolikums, kas nosaka:

66.1. Zinātniskās laboratorijas izveidošanas principus;

66.2. Zinātniskās laboratorijas lomu Akadēmijas studiju, mākslinieciskās jaunrades un zinātniskās pētniecības darba struktūrā;

66.3. Zinātniskās laboratorijas vadīšanai nepieciešamos zinātniskos un profesionālos kritērijus, un piecus gadus ilgu vadīšanas termiņu;

66.4. Zinātniskās laboratorijas vadītāja apstiprināšanas vai atcelšanas kārtību Senātā.

67. Nodaļa ir Akadēmijas studiju struktūrvienība, kura ir izveidota studējošo organizēšanai studiju grupās un kurās notiek studijas un pētniecība konkrētā specializācijā vizuāli plastisko mākslu, dizaina, mākslas zinātnes un kultūras teorijas studiju virzienos.

68. Nodaļu vada vēlēts profesors, asociētais profesors vai docents, kurš ir atbildīgs Senātam un rektoram par viņa vadītās nodaļas studiju kvalitāti, organizatoriskā darba atbilstību Akadēmijas Satversmei, kā arī par savlaicīgu un precīzu ar studijām saistītās informācijas sniegšanu Akadēmijas vadībai.

69. Nodaļas darbību regulē Senāta apstiprināts nolikums, kas nosaka:

69.1. Nodaļas izveidošanas principus, mērķi, darbības veidus, tiesības un pienākumus;

69.2. Nodaļu lomu Akadēmijas studiju struktūrā;

69.3. Nodaļas vadīšanai nepieciešamos akadēmiskos un profesionālos kritērijus;

69.4. Trīs gadus ilgu nodaļas vadītāja pilnvaru termiņu un ievēlēšanas kārtību;

69.5. Nodaļas vadītāja apstiprināšanas vai atcelšanas kārtību Senātā.

70. Institūts ir Akadēmijas struktūrvienība, kurš veidojas uz Akadēmijas pētnieciskā, akadēmiskā un profesionālā potenciāla bāzes un piedalās Akadēmijas studiju programmu īstenošanā.

71. Akadēmijas institūta darbības galvenais uzdevums ir sekmēt un attīstīt zinātnisko pētniecību mākslas zinātnes un kultūras teorijas, vizuāli plastisko mākslu un dizaina studijas virzienos, kā arī veikt ar kultūras procesu un darba tirgus izpēti saistīto darbu. Institūta darbības pamats ir Senāta apstiprināts Institūta nolikums kas nosaka:

71.1. Institūta izveidošanas principus, mērķi, darbības veidus, tiesības un pienākumus;

71.2. Institūta finansēšanas kārtību;

71.3. Institūta vadīšanai nepieciešamos akadēmiskos, zinātniskos un profesionālos kritērijus;

71.4. Institūta vadītāja apstiprināšanas vai atcelšanas kārtību Senātā.

72. Filiāle ir struktūrvienība, kura ir teritoriāli atdalīta no Akadēmijas un īsteno Akadēmijas akreditētas studiju programmas. Akadēmijas filiāle dibina, reorganizē un likvidē Senāts Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā. Akadēmijas filiāli vada filiāles vadītājs, kas rīkojas uz Akadēmijas izdotas pilnvaras pamata. Filiāles vadītāju ievēlē uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

73. Filiāles nolikumu pieņem Senāts, kas nosaka:

73.1. Filiāles izveidošanas un slēgšanas kārtību;

73.2. Filiāles mērķi, darbības veidus, tiesības un pienākumus;

74. Akadēmijas mērķu sasniegšanai Senāts var dibināt koledžas, iestādes un uzņēmumus ar patstāvīgas juridiskās personas statusu. To nolikumus pieņem Senāts. Koledžās īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas un dod studējošajiem iespēju iegūt ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu (turpmāk, koledžas programma) apgūst personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību. Koledžas programmas īstenošanas laiks ir 2 līdz 3 gadi.

 

IV. Akadēmijas personāls, tā tiesības un pienākumi

75. Akadēmijas personālu veido:

75.1. vēlētais akadēmiskais personāls;

75.2. vispārējais Akadēmijas personāls, kuram Akadēmija ir pamatdarba vieta;

75.3. pilna laika studējošie, maģistranti, doktorandi.

76. Akadēmijas personāla tiesības un pienākumi ir sekmēt studiju un pētniecības darbu Akadēmijā, pildot savus tiešos darba un studiju pienākumus, kā arī piedaloties Akadēmijas pārvaldes un pašpārvaldes institūciju darbībā, atbilstoši Akadēmijas Satversmes sapulces noteiktajai kārtībai un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

77. Akadēmijas personāls par savu pienākumu pildīšanu un par Satversmes sapulces un Senāta apstiprinātās iekšējās kārtības noteikumu ievērošanu ir tieši atbildīgs attiecīgās struktūrvienības vadītājam. Akadēmijas personālam ir pienākums atskaitīties Senātam, ja Senāts to pieprasa.

78. Akadēmijas akadēmisko personālu veido:

78.1. profesori, asociētie profesori;

78.2. docenti, vadošie pētnieki;

78.3. lektori, pētnieki;

78.4. asistenti.

79. Akadēmiskais personāls veic studējošo izglītošanas un pētniecības darbu mākslas, dizaina, mākslas zinātnes un kultūras teorijas nozarēs.

80. Akadēmiskā personāla darba slodzi un uzdevumus studējošo izglītošanā un pētniecības darba vadīšanā, mākslinieciskajā jaunradē, zinātniskajā pētniecībā un nozares attīstības kvalitātes vērtēšanā nosaka, atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Senāta pieņemti nolikumi par akadēmiskajiem amatiem un par slodžu normatīviem.

81. Akadēmiskā personāla darba samaksas principus nosaka Akadēmijas Senāts, bet darba samaksas likmes nedrīkst būt mazākas par Ministru kabineta noteiktajām algu likmēm.

82. Akadēmijas akadēmiskajam personālam, atbilstoši valsts noteiktajiem, vispārējiem Latvijas augstskolu darbības noteikumiem pētnieciskās darbības veikšanai, ir tiesības uz:

82.1. Ikgadēju apmaksātu astoņu nedēļu atvaļinājumu.

82.2. Ik pēc sešiem gadiem — apmaksātu sešu kalendāro mēnešu ilgu akadēmisko atvaļinājumu pētniecības darba veikšanai.

82.3. Vienu reizi saņemt apmaksātu trīs mēnešus ilgu studiju atvaļinājumu doktora disertācijas sagatavošanai.

82.4. Profesoram, asociētajam profesoram vai docentam vienā ievēlēšanas reizē — uz neapmaksātu atvaļinājumu līdz 24 mēnešiem, lai strādātu par viesprofesoru vai vieslektoru citās augstskolās.

83. Akadēmijā darbojas promocijas padome. Tās uzdevums ir Akadēmijas akadēmiskā personāla pētnieciskās kvalifikācijas — zinātniskā, jaunrades un pedagoģiskā darba — novērtēšana un doktora zinātnisko grādu piešķiršana.

84. Vēlētos Akadēmijas profesora, asociētā profesora, docenta un administratīvos amatus (rektors, prorektors, dekāns) var ieņemt atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un Akadēmijas Satversmei.

85. Rīkojot atklātu konkursu uz Akadēmijas profesoru vai asociētā profesora amata vietu, Akadēmijā tiek izveidota mākslas zinātnes, mākslas nozares profesoru padome (turpmāk, profesoru padome). Akadēmijas profesoru padomes sastāvā divas trešdaļas ir Akadēmijas profesori, viena trešdaļa nozares profesoru un profesionālo apvienību pārstāvju, kuri nestrādā Akadēmijā.

86. Docenta, lektora, asistenta un pētnieka amatos var ievēlēt personas atbilstoši normatīvajiem aktiem.

87. Nolikumu par akadēmiskajiem amatiem, atbilstoši normatīvajiem aktiem izstrādā un pieņem Akadēmijas Senāts.

88. Akadēmijas rektoram ir tiesības slēgt individuālus līgumus ar pensionēto akadēmisko personālu, valsts vai cita finansējuma veida ietvaros, kā arī slēgt līgumus konkrētu pētījumu veikšanai, paredzot noteiktu, attiecīgās personas kvalifikācijai atbilstošu samaksu.

89. Akadēmijas Senātam ir tiesības piešķirt emeritus profesora goda nosaukumu pensionētiem Akadēmijas profesoriem vai asociētajiem profesoriem par īpašu ieguldījumu mākslā, kultūrā un augstākajā izglītībā.

90. Akadēmijas profesors ir savā mākslas, dizaina, kultūras teorijas vai zinātnes nozarē starptautiski atzīts speciālists, kurš veic mūsdienu augstskolas mērķiem un līmenim atbilstošu, individuāli orientētu pētniecību mākslinieciskajā jaunradē, dizainā, kultūras teorijā vai zinātnē, lai nodrošinātu augstu pedagoģiskā darba kvalitāti.

91. Akadēmijas profesora amatā var ievēlēt personu, kuru mākslinieciskās jaunrades vai zinātniskās pētniecības darba rezultāti atbilst Akadēmijas Senāta pieņemtam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem un Augstskolu likuma prasībām.

92. Akadēmijas profesoru ievēlē atklāta konkursa veidā uz sešiem gadiem un rektors slēdz ar viņu darba līgumu, atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

93. Līdz ar ievēlēšanu amatā profesors iegūst tiesības vadīt pētniecisko un izglītojošo darbu savā specialitātē, vizuāli plastisko mākslu, dizaina, mākslas zinātnes un kultūras teorijas vai mākslu akadēmiskajā studiju virzienā.

94. Akadēmijas asociētais profesors ir savā mākslas, dizaina kultūras teorijas vai zinātnes nozarē starptautiski atzīts speciālists, kurš veic mūsdienu augstskolas mērķiem un līmenim atbilstošu pētniecību mākslinieciskajā jaunradē, dizainā vai zinātnē, lai nodrošinātu augstu pedagoģiskā darba kvalitāti.

95. Akadēmijas asociētā profesora amatā var ievēlēt personu, kuras mākslinieciskās jaunrades vai zinātniskās pētniecības darba rezultāti atbilst Akadēmijas Senāta pieņemtam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem un Augstskolu likuma prasībām.

96. Asociēto profesoru ievēlē atklāta konkursa veidā uz sešiem gadiem un Akadēmija slēdz ar viņu darba līgumu atbilstoši spēkā esošiem normatīvajiem aktiem.

97. Līdz ar ievēlēšanu amatā asociētais profesors iegūst tiesības vadīt pētniecisko un izglītojošo darbu savā specialitātē, vizuāli plastisko mākslu, dizaina, mākslas zinātnes un kultūras teorijas vai mākslu akadēmiskajā studiju virzienā.

98. Akadēmijas docents ir atzīts speciālists vizuāli plastiskajās mākslās, dizainā, mākslas zinātnē un kultūras teorijā, kurš veic mākslinieciskās jaunrades vai pētniecības darbu savā specialitātē.

99. Akadēmijas docenta amatā var ievēlēt personu, kuras mākslinieciskās jaunrades vai pētniecības darba rezultāti atbilst Akadēmijas Senāta pieņemtam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem un normatīvo aktu prasībām.

100. Līdz ar ievēlēšanu amatā docents iegūst tiesības vadīt pētniecisko un izglītojošo darbu savā mākslinieciskās jaunrades (vizuāli plastisko mākslu vai dizaina) vai mākslas zinātnes un kultūras teorijas specialitātē.

101. Akadēmijas profesoru, asociēto profesoru un docentu vietu skaitu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un atbilstoši Akadēmijas Satversmei nosaka Senāts.

102. Akadēmijas lektori, asistenti, vadošie pētnieki un pētnieki īsteno pētniecisko un izglītojošo darbu savā mākslinieciskās jaunrades (vizuāli plastisko mākslu vai dizaina) vai mākslas zinātnes un kultūras teorijas specializācijā.

103. Vispārējais Akadēmijas personāls (administratīvais personāls, mācību palīgpersonāls, tehniskais un saimnieciskais personāls) tiek pieņemts darbā un atbrīvots no darba saskaņā ar Akadēmijas Satversmi un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

104. Tiesības studēt Akadēmijā ir katram Latvijas pilsonim, kā arī personām, kuru tiesības studēt augstskolā nosaka spēkā esošie normatīvie akti.

105. Imatrikulēti tiek studenti, kuri ir izpildījuši:

105.1. Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos vispārējos uzņemšanas noteikumus;

105.2. prasības, kuras nosaka un pieņem Akadēmijas Senāts un kuras ir saskaņotas ar Augstākās izglītības padomi.

106. Valsts budžeta apmaksāto studiju vietu skaits Akadēmijā tiek noteikts saskaņā ar spēkā esošiem normatīvajiem aktiem.

107. Akadēmijas studentiem tiek piešķirtas stipendijas. Stipendiju piešķiršanas nosacījumus un saņemšanas kārtību nosaka Akadēmijas Senāta pieņemts nolikums, ievērojot Augstskolu likumā noteikto kārtību.

108. Studiju maksas apjomu par attiecīgās studiju programmas kārtējo studiju gadu un maksas studiju nosacījumus nosaka Akadēmijas Senāta apstiprināts nolikums.

109. Akadēmijas studentiem, kuri ir pārtraukuši studijas, ir tiesības atsākt studijas atbilstoši Akadēmijas Senāta pieņemtam nolikumam par studenta statusu.

110. Personu var izslēgt no studējošo saraksta, ja tā nepilda savas līgumsaistības, noteiktajos termiņos nav veikusi studiju uzdevumus vai nav nokārtojusi studiju pārbaudījumus, vai arī pārkāpusi Akadēmijas iekšējās kārtības noteikumus.

111. Personas izslēgšanu no studējošo saraksta veic Akadēmijas rektors. Apelācijas izskata Akadēmijas Senāts.

112. Akadēmijas studentiem ir pašpārvalde, kura darbojas saskaņā ar Augstskolu likumu un Akadēmijas Senāta apstiprinātu nolikumu.

113. Augstākās profesionālās izglītības studiju valsts pārbaudījumu novērtēšanai Senāts izveido Valsts eksāmenu komisiju. Akadēmisko programmu gala pārbaudījumu novērtēšanai Senāts izveido: bakalaura studiju programmai — Akadēmiskās atestācijas komisiju, bet maģistra studiju programmai — Zinātniskās atestācijas komisiju.

114. Akadēmijas studiju programmu ilgums ir plānots saskaņā ar spēkā esošiem normatīvajiem aktiem un Akadēmijas Satversmi atbilstoši attiecīgās studiju programmas mērķiem, uzdevumu raksturam un studiju slodzes apjomam.

115. Akadēmijā studējošo attiecības ar obligāto valsts dienestu nosaka spēkā esošie normatīvie akti.

 

V. Akadēmijas īpašums, budžets un saimnieciskā darbība

116. Akadēmijai var piederēt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Akadēmija rīkojas ar savu īpašumu Satversmē norādīto mērķu sasniegšanai. Akadēmijas valdījumā vai lietojumā nodotā valsts īpašuma pārvaldīšanas kārtību nosaka un šī īpašuma izmantošanu kontrolē attiecīgās valsts institūcijas saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

117. Akadēmijas finansu īpašumu veido:

117.1. valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

117.2. pašu ieņēmumi:

    117.2.1. ieņēmumi no maksas par studijām;

    117.2.2. ieņēmumi no saimnieciskās darbības;

117.3. juridisko personu ziedojumi un dāvinājumi ar norādītu mērķi vai bez tā;

117.4. citi normatīvajos aktos paredzētie finansu līdzekļi.

118. Akadēmijas finansu resursu struktūru un izmantošanu nosaka Senāts saskaņā ar Augstskolu likumu, bet budžeta izpildi kontrolē Revīzijas komisija. Finansu līdzekļu uzskaiti un grāmatvedību Akadēmija kārto saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” un citu normatīvo aktu nosacījumiem.

119. Finansu īpašumu, ko fiziskās vai juridiskās personas piešķir atsevišķu mērķprogrammu un pasākumu realizēšanai, Akadēmija nodod tieši tai struktūrvienībai, fiziskajai vai juridiskajai personai, kas īsteno atbilstošo mērķprogrammu vai pasākumu.

120. Pildot savus uzdevumus, Akadēmijai ir tiesības Latvijā un ārvalstīs veikt šādas darbības:

120.1. slēgt līgumus ar fiziskām un juridiskām personām, kā arī veikt citas juridiskās darbības saskaņā ar normatīvajiem aktiem un atbilstoši Akadēmijas mērķiem;

120.2. izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu atbilstoši Akadēmijas Satversmē noteiktajiem darbības mērķiem;

120.3. veikt Akadēmijas profilam atbilstošu uzņēmējdarbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi Akadēmijas budžetā tās attīstībai, kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citos uzņēmumos atbilstoši Akadēmijas mērķiem.

121. Akadēmijai ir tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Tā ir atbrīvota no muitas nodokļa un nodevām, kā arī no nodokļiem par rekonstrukcijas materiālu un aprīkojuma importu normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.

 

VI. Satversmes pieņemšana un grozīšanas kārtība, Akadēmijas reorganizācija vai likvidācija

122. Akadēmijas Satversme var tikt pieņemta vai grozīta ar Satversmes sapulces lēmumu.

123. Akadēmijas Satversme un tajā izdarītie grozījumi stājas spēkā pēc tam, kad to apstiprinājusi Latvijas Republikas Saeima.

124. Lēmumu par Akadēmijas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra priekšlikuma, kuram pievienojams Akadēmijas reorganizācijas vai likvidācijas projekts, kā arī Augstākās izglītības padomes atzinums.

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!