• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Eiropas naudu mūsu dzelzceļam. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.07.2003., Nr. 97 https://www.vestnesis.lv/ta/id/76716

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par iedragāto ASV un Buša tēlu pasaulē

Vēl šajā numurā

01.07.2003., Nr. 97

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Eiropas naudu mūsu dzelzceļam

Satiksmes ministrs Roberts Zīle:

SA01.JPG (15272 bytes)
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Līdz 2007. gadam par ISPA fonda līdzekļiem transporta jomā tiks realizēti projekti vairāk nekā 200 miljonu eiro vērtībā un lauvas tiesa no tiem - 150 miljoni - paredzēti dzelzceļa projektiem. Kāpēc citi transporta veidi tik maz izmanto šā fonda iespējas?

Veidojot transporta politikas stratēģiju ISPA līdzekļu piesaistē mūsu ministrijā, uzskatu, atrasts ļoti labs līdzsvars starp auto un dzelzceļu projektiem. Jāņem vērā, ka tie ir jāsaskaņo ar TEN (Transeiropas transporta tīkls - “LV”) attīstības interesēm. Dzelzceļa tīklā ir liels maģistrālo ceļu īpatsvars.

Vai tas varētu nozīmēt, ka no Kohēzijas fonda savukārt vairāk līdzekļu tiks novirzīti autoceļiem?

Nē, stratēģija nemainās. Es vispār negribu pretnostatīt autoceļus un dzelzceļu Eiropas Savienības līdzekļu apgūšanā. Mēs rēķināmies, ka no Kohēzijas fonda projektiem transporta sektorā katru gadu varēsim izmantot apmēram 70 miljonus eiro. Nosacījumi ir līdzīgi kā ISPA līdzekļu izmantošanā - TEN tīkla attīstībai. Galvenās atšķirības: minimālais projektu lielums ir 10 miljoni eiro (pēc nerakstītas vienošanās, ko esam panākuši sarunās, izņēmuma kārtā varētu būt kāds 5 miljonu vērts projekts); finansējums iespējams līdz 85% no projekta kopējām izmaksām un konkursi tiek rīkoti saskaņā ar nacionālo likumdošanu, nevis ES vadlīnijām.

Domājam piesaistīt arī strukturālo fondu līdzekļus. Lielākais no tiem ir Eiropas reģionālais attīstības fonds, kas domāts transporta infrastruktūru attīstībai, un no tā mēs varētu saņemt gadā ap 30 miljonus eiro, lai papildinātu valsts un pašvaldību projektiem nepieciešamos līdzekļus.

Mūsu tautsaimniekus uztrauc tas, ka Krievija attīsta savus ostu termināļus, cauruļvadus, kas ļauj apiet Baltiju, Latviju. Vai pievienošanās ES šajā attieksmē ko mainīs?

Krievija attīstīs savus tranzīta mezglupunktus, neraugoties uz to, vai Latvija ir ES sastāvdaļa vai ne. Cita lieta, vai mums būs lielākas iespējas runāt no ES iekšējā tirgus interesēm par lietām, kas skar šo tirgu, par lietām, kā ir pieņemts civilizētā ekonomikā. Lūk, gadījumā par naftas produktu cauruļvada izmantošanu trešajām pusēm... Tas ir tas, par ko Eiropas Savienība runā ar Krieviju Eiropas enerģētikas hartas ietvaros, kuru Krievija vēl nav ratificējusi. Es domāju, tas sakrīt ar mūsu interesēm. Būdami Eiropas Savienības iekšpusē, varēsim balstīties uz principiem, kas ir izdevīgi uzņēmējdarbībai. Krievijas uzņēmēji arī rēķina. Ja lētāk būs vest kravas caur ES ostām un dzelzceļa posmiem, tad droši vien tos lietos biežāk. Ilgstoši nevar uzturēt greizas ekonomiskas norises, pakārtotas interesēm, kas nav saistītas ar tīri ekonomiskām.

Vai ar to gribat teikt, ka iestāšanās padarīs Latviju par nozīmīgāku partneri Krievijai?

Viennozīmīgi. Ir jāizmanto mūsu pluss - dzelzceļš, kas savieno ostas ar sauszemi. Mēs esam ieinteresēti tranzītbiznesā vairāk nekā iekšzemes pārvadājumos. Lai kravas tiktu aizvestas līdz jūras ceļiem, kuru izmaksas ir zemākas, bet mums paliek pievienotā vērtība - par kravu šķirošanu, pārkraušanu u.tml. Ja tauta gadījumā nolems nostāties ārpus ES, tad, lai mēs vispār būtu interesanti no tranzītbiznesa viedokļa, būsim spiesti nojaukt jebkādas barjeras ar Krieviju, lai kravas šķērsotu mūsu teritoriju līdz ostām. Un ieskatieties kartē! Ja Lietuva un Igaunija kļūs par ES sastāvdaļām, bet mēs ne, robežšķērsošanas procedūras ievērojami sarežģīsies. Eiropas kravām uz Krieviju vai citiem dienvidu virzieniem būs jāšķērso viena ārējā (Lietuvas-Latvijas) robeža un otra starp Latviju un Krieviju... Tad visticamāk tās ies pa citiem ceļiem - caur Somiju, Igauniju.

“LATVIJAS DZELZCEĻŠ LATVIJAI”; pēc intervijas “No Eiropas kabatas - Latvijas kabatā”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!