• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pašvaldību pūles saskaņas meklējumos. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.06.2003., Nr. 93 https://www.vestnesis.lv/ta/id/76518

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas ziņas

Latvijas Bankas noteiktie valūtas un zelta kursi šajā nedēļā (16.6.2003. - 22.6.2003.)

Vēl šajā numurā

20.06.2003., Nr. 93

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Pašvaldību pūles saskaņas meklējumos

GATERS2.JPG (14003 bytes)
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Noslēdzies Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) ikgadējo sarunu pirmais posms.

Tikšanās reizē, piedaloties ministrijas un Pašvaldību savienības dalībniekiem, apspriestas desmit LPS piedāvātas sarunu tēmas:

• pašvaldību lomas noteikšana Satversmē;

• jauna pašvaldību likuma izveides koncepcija un tā ieviešana;

• reģionālo pašvaldību atjaunošanas iespējas;

• priekšlikumi jaunizveidoto novadu darbības paaugstināšanai;

• novadu lieluma izlīdzināšana (novads ap rajona centru un novads ar 5000 iedzīvotājiem);

• novadu budžetu veidošana bez samazinājuma pašvaldību apvienošanās dēļ;

• rajona un novada attiecības;

• pašvaldību vēlēšanu likuma izmaiņu ierosinājumi;

• pašvaldību politiķu un darbinieku apmācības sistēma;

• investīcijas pašvaldību vienotajai informācijas sistēmai no 2004. līdz 2006.gadam.

 

Nostiprināt pašvaldību lomu Satversmē

LPS joprojām uzskata, ka mūsu valsts Satversmē nav pietiekami noteikta pašvaldību loma. To nostiprināt mēģināts vairākkārt, taču rezultāti nav tik veiksmīgi, kā vēlētos. Sanāksmes dalībnieki atcerējās, ka divi iepriekšējie par pašvaldību lietām atbildīgie ministri jau ir sagatavojuši pašvaldību ierosinātos grozījumus Satversmē, taču tie allaž apstājušies Saeimā. Arī Eiropas vietējo pašvaldību hartas 2.pants nosaka: “Vietējās pašvaldības principam ir jābūt noteiktam nacionālajā likumdošanā un — pēc iespējas — konstitūcijā.” Satversmes grozījumos, kas izdarīti 2002.gada 11.maijā, 101.pantā ir iekļauta norma, ka pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda.

Lai meklētu jaunus risinājumus, sarunu dalībnieki atzina, ka veiksmīgākais ceļš būtu mērķtiecīgas sarunas ar visiem Saeimas politiskajiem spēkiem.

Ministrs Ivars Gaters pauda viedokli, ka RAPLM atbalsta grozījumu izdarīšanu Satversmē tikai pēc tam, kad būs beigusies pašvaldību apvienošanās un sagatavots jaunais pašvaldību likums.

 

Kādam jābūt jaunajam pašvaldību likumam

Pašvaldību darbību kopš 1994. gada 9.jūnija regulē likums “Par pašvaldībām”. Nevar noliegt, ka pēc šā likuma pieņemšanas ir notikušas būtiskas izmaiņas tiesību sistēmā, ir mainījusies izpratne par pašvaldību vietu un lomu valsts pārvaldē. Līdz ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma pieņemšanu pašvaldības kā publisko funkciju veicējas ir nostājušās līdzās citiem valsts pārvaldes subjektiem. Arī, ņemot vērā citu Eiropas valstu pieredzi, viens no priekšlikumiem likuma izmaiņām ir lēmējvaras nodalīšana no izpildvaras. Nozīmīgi ir arī precizēt pašvaldību funkcijas, skaidrāk noteikt institūciju un amatpersonu atbildību.

Ministrija atzīst, ka nepietiek, ja likumā “Par pašvaldībām” izdara grozījumus. RAPLM uzskata, ir jāveido un jāpieņem jauns likums. Tajā atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam

• Jāprecizē pašvaldību vieta publiskajā administrācijā un juridiskā terminoloģija.

• Jāprecizē pašvaldību kompetence. Šobrīd pašvaldību kompetencē ietilpst funkcijas, tiesības, pienākumi un īpaši izdalīta pašvaldību lēmējinstitūciju kompetence. Tas veikts, izmantojot Skandināvijas valstu pieredzi. Laika gaitā pierādījies, ka nepieciešama pilnveidošana, ietverot Latvijas apstākļiem raksturīgo problēmu risināšanas reglamentējumu:

a) uzskaitīt, kā arī skaidri un nepārprotami aprakstīt pašvaldību īstenojamās valsts pārvaldes funkcijas;

b) precīzi noteikt pašvaldības domes un amatpersonu tiesības un pienākumus;

c) precīzi noteikt pašvaldību institūciju un to amatpersonu atbildību.

• Pašvaldību lēmējvara jānodala no izpildvaras, paplašinot izpildvaras kompetenci.

• Jāprecizē pašvaldības domes darba organizācija, jāpaplašina iedzīvotāju tiesības iesaistīties pašvaldības lēmumu pieņemšanā, jānodrošina pašvaldības darbības pārskatāmība.

• Precīzi jānoteic Rīgas kā valsts galvaspilsētas statuss.

• Jāparedz jauni pašvaldības domju pieņemamo lēmumu veidi un jāpaplašina tiem izvirzāmās prasības.

• Jāpiedāvā pašvaldību saistošo noteikumu jēdziens un saistošo noteikumu veidu uzskaitījums.

• Jāpaplašina Ministru kabineta pilnvarotā ministra tiesības apturēt nelikumīgu un nelietderīgu pašvaldību domes lēmumu darbību.

• Jāizvērtē nepieciešamība pašvaldībām piešķirt pirmpirkuma tiesības, kas neatbilst nekustamā īpašuma tirgus prasībām.

• Jāprecizē Ministru kabineta un pašvaldību savstarpējās attiecības.

• Jāparedz tiesības Ministru kabineta pilnvarotajam ministram par pieļautajiem tiesību aktu pārkāpumiem atlaist pašvaldības domi, ieceļot valsts pagaidu administrāciju.

Jaunā likuma “Par pašvaldībām” izstrādes process jau sācies. Ir notikusi darba grupas pirmā sanāksme, kurā apspriesti konceptuālie jautājumi, kā arī nolemts pieprasīt informāciju no Finanšu ministrijas par pašvaldību funkciju veikšanai minētajām izmaksām pašvaldību finanšu pārskatos. Nākamā darba grupas sanāksme plānota 3.jūlijā. Likuma izstrādes darba grupai ir iecerēts veidot apakšgrupas, kurās darbotos pašvaldību pārstāvji. Tāpēc LPS pārstāvji tika aicināti iesniegt priekšlikumus apakšgrupu darbības tēmām.

Sarunu dalībnieki atzina, ka likumprojekta izstrādes gaitā jāievēro Eiropas harta par vietējo pašvaldību, kurā noteikti visai Eiropai kopīgi standarti, lai aizsargātu un attīstītu vietējo un reģionālo pašvaldību tiesības un brīvības.

 

Vai veidosim reģionālās pašvaldības?

Apspriežot šo politiski jutīgo un LPS izvirzīto jautājumu, ministrs Ivars Gaters atzina, ka tas ir cieši saistīts ar vietējo pašvaldību apvienošanos — novadu izveidi. Pēc tam, kad būs apkopoti pašvaldību priekšlikumi par 102 novadu projektiem, kas ministrijā iesniedzami līdz 1.jūlijam, tiks precizēts novadu izveidošanas projekts. Balstoties uz to, tiks sagatavoti priekšlikumi rajona pašvaldību pārveidošanai.

Vai pēc novadu izveides būs tikai viena līmeņa pašvaldības — novadi un pilsētas — vai divi pašvaldību līmeņi — vietējās pašvaldības (novadi, pilsētas) un reģionālās pašvaldības (apriņķi vai apgabali) — pašlaik pateikt nevar neviens. Arī ministrs atzina, ka tas vēl ir daudz pārrunājams jautājums. Ja būs pietiekami pamatoti un pārliecinoši priekšlikumi par reģionālo pašvaldību nepieciešamību, RAPLM tos atbalstīs.

 

Kā celsim kvalitāti un kā vienādosim teritoriju atšķirības

Ministrija pauda valdības viedokli, ka novadu pašvaldības plānots atbalstīt, nosakot to kā vienu no prioritātēm valsts investīciju programmā un prioritāri piešķirot mērķdotāciju teritorijas plānojuma kā šīs vietas attīstības redzējuma izstrādei. Tāpat ir iecere pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu veikt konkrēti katram attiecīgā novada pagastam un novada pilsētai.

Sarunu puses atzina, ka pastāv lielas grūtības izveidot pēc iedzīvotāju skaita daudzmaz izlīdzinātus novadus. Patlaban pašvaldībām ir dotas iespējas iesniegt pamatotus priekšlikumus novadu veidošanai. Ministrija ir ieinteresēta vairāk atbalstīt lielāku novadu izveidi. Šobrīd lielākajā pašvaldībā Rīgā mīt 800 tūkstoši iedzīvotāju, bet mazākajā pagastā — tikai 300 iedzīvotāju. Kaut 102 novadu veidošanas projektā minimālais skaits no 300 palielināts līdz 4800, tas problēmu neatrisina. Dzīvesvietas izvēle un iedzīvotāju migrācija uz lielajiem centriem ir ļoti izplatīta, bet no valsts puses vēl nav konkrētu iespēju šā procesa apturēšanai.

 

Lai naudas jaunajos novados nekļūtu mazāk

Pēc pašvaldību apvienošanās vienā novadā tiek apvienoti arī to budžeti. Tad tiek apstiprināts jaunizveidotās pašvaldības budžets. Šai pašvaldībai līdzekļi no valsts budžeta, dotācija no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, iedzīvotāju ienākumu nodokļa pārskaitījumi, ko veic Valsts kase, tiek pārskaitīti kā vienota summa no apvienotajām pašvaldībām apstiprinātajiem līdzekļiem. Taču tas skaitliski liecina par naudas samazinājumu. Lai, salīdzinot ar budžetu kopējo summu pirms apvienošanās, tas nenotiktu, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķins tiek veikts katram attiecīgā novada pagastam un novada pilsētai, un kopējā dotācija no izlīdzināšanas fonda vai iemaksa šajā fondā tiek aprēķināta kā atsevišķo dotāciju un iemaksu summa.

Šī norma ir noteikta ar ikgada Ministru kabineta noteikumiem par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda darbību. RAPLM viedoklis ir — minēto normu noteikt ar likumu. Bet LPS atgādināja, ka šogad sarunās ar valdību nav atbalstīti grozījumi Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā.

 

Kādām jābūt rajona un novadu attiecībām

Lai gan rajona pašvaldību kompetence 90. gados tika būtiski samazināta, likumā “Par pašvaldībām” un citos likumos rajona pašvaldībām ir noteikti 53 uzdevumi un pienākumi. Svarīgākie no tiem — izveidot Pašvaldības izglītības pārvaldi, organizēt pedagogu profesionālās meistarības pilnveidi, veidot un uzturēt izglītības informācijas bāzi, organizēt pieaugušo izglītību, organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus. Šīs ir ļoti nozīmīgas funkcijas, tādēļ izskanēja pārliecība, ka lielākā daļa to varētu tikt nodotas novadu pašvaldībām, ja novadi ir pietiekami lieli, līdzīgi esošajiem iedzīvotāju skaita ziņā.

No tiem 16 novadiem, kas jau ir izveidoti, sešos novados ir neliels iedzīvotāju skaits un to darbība neatšķiras no pagasta pašvaldības darbības ar vidēju iedzīvotāju skaitu.

Rajona pašvaldību finansējums funkciju izpildei no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda 2002. gadā bija 17,6 miljoni latu, bet mērķdotācijas no valsts budžeta rajona pašvaldībām bija 27 miljoni latu. Tā lielākoties ir valsts mērķdotācijas izglītības iestāžu pedagogu algām, kas ar rajona pašvaldību starpniecību tiek novirzītas vietējām pašvaldībām. RAPLM stāstīja, ka rajona pašvaldību kredītsaistību un galvojumu apjomi šobrīd tuvojas 4 miljoniem latu. Rajonu pašvaldības ir izveidojušas 229 iestādes, to īpašumā ir 92 uzņēmumi, bet 118 uzņēmumos tām pieder kapitāla daļas. Reorganizējot rajona pašvaldības, minētie īpašumi pārsvarā būs jānodod novadu pašvaldībām.

Sarunas dalībnieki atzina, ka rajona pašvaldību finansējuma nodošana novadiem pēc rajonu reorganizācijas neradīs grūtības, bet kredītsaistību nodošana būs problemātiska.

Kā norādīja ministrs Ivars Gaters, vairākas novadu pašvaldības ir izteikušas vēlēšanos pārņemt rajonu pašvaldību funkcijas un attiecīgo finansējumu. Šo jautājumu RAPLM Pašvaldību attīstības departamenta speciālisti jau agrāk apsprieduši ar LPS vadību un padomniekiem. Šobrīd šāds risinājums ir iespējams, ja kāda rajona visas pašvaldības apvienojas un izveido vienu novadu. Citos gadījumos ir jārīkojas atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 10. pantā noteiktajai kārtībai par pašvaldību funkciju savstarpējo deleģēšanu.

 

Pašvaldību vēlēšanu likuma grozījumi

RAPLM ir izteikusi priekšlikumu mainīt novada domes vēlēšanu kārtību. To būtība ir pārstāvēt domē visus novada pagastus un pilsētas. Lai to īstenotu, jānosaka, ka katrs novada pagasts un novada pilsēta ir vēlēšanu apgabals, no kura novada domē ievēlē noteiktu deputātu skaitu. Tādā veidā deputāti tiks ievēlēti no katra, arī vismazākā, pagasta.

Būtisks jautājums ir deputātu kandidātu izvirzīšanas kārtība. Pašreiz likums paredz: ja iedzīvotāju skaits ir virs 5000, deputātu kandidātus var izvirzīt tikai no politisko partiju sarakstiem. Ministrijas izstrādātais priekšlikums paredz, ka neatkarīgi no iedzīvotāju skaita novada domē deputātu kandidātus varēs izvirzīt gan no politiskajām partijām, gan no vēlētāju apvienībām. Ir sagatavots novadu domes vēlēšanu likumprojekta darba variants.

 

Pašvaldības darbinieku apmācības sistēma

LPS norādīja, ka valsts līdz šim maz ir atbalstījusi pašvaldību darbinieku un politiķu izglītošanos salīdzinājumā ar valsts ierēdņu izglītošanu. Ministrijas pārstāvji atbildēja, ka tieši šāda funkcija RAPLM nolikumā nav paredzēta, kā arī ministrijai nav piešķirts finansējums šādas funkcijas nodrošināšanai. Konceptuāli un politiski ministrija atbalsta mācību sistēmas ieviešanu. Kā jau īstenots projekts tika minēta pašvaldību izpilddirektoru apmācība Valsts administrācijas skolā. Ministrija savu kompetenču un iespēju robežās organizē informatīvās un reģionālās izbraukuma sanāksmes pašvaldībām par aktuālākajiem jautājumiem un problēmām.

 

Pašvaldību informācijas sistēmas nākotne

Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas (PVIS) projekta vadību un pārraudzību no šā gada ir uzņēmusies RAPLM. Tā kā informāciju tehnoloģiju attīstība ir noteikta par vienu no valsts prioritārām nozarēm, arī šī projekta veiksmīgas attīstības nodrošināšanai laikam no 2004. līdz 2006. gadam nepieciešamas Valsts investīciju programmas investīcijas kopumā 4,4 miljoni latu. Bet izveidotās PVIS infrastruktūras un programmproduktu uzturēšanai nepieciešamais finansējums no valsts kārtējā gada pamatbudžeta ir 2,37 miljoni latu.

Sarunu otrā daļa paredzēta 4.jūlijā.

Zaida Kalniņa, “LV” Saeimas un pašvaldību lietu redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!