• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2003. gada 17. jūnija noteikumi Nr. 311 "Kārtība, kādā no obligātā aktīvā militārā dienesta veselības stāvokļa dēļ atvaļinātajiem karavīriem sedz dienesta laikā gūto veselības traucējumu ārstēšanas un rehabilitācijas izmaksas". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.06.2003., Nr. 93 https://www.vestnesis.lv/ta/id/76496

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.312

Grozījums Ministru kabineta 1998.gada 16.jūnija noteikumos Nr.222 "Noteikumi par vienoto ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmu"

Vēl šajā numurā

20.06.2003., Nr. 93

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 311

Pieņemts: 17.06.2003.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Ministru kabineta noteikumi Nr.311

Rīgā 2003.gada 17.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
Kārtība, kādā no obligātā aktīvā militārā dienesta veselības stāvokļa dēļ atvaļinātajiem karavīriem sedz dienesta laikā gūto veselības traucējumu ārstēšanas un rehabilitācijas izmaksas
Izdoti saskaņā ar Militārā dienesta likuma 51.panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā no obligātā aktīvā militārā dienesta (turpmāk — dienests) veselības stāvokļa dēļ atvaļinātajiem karavīriem (turpmāk — karavīrs) Aizsardzības ministrija sedz dienesta laikā gūto veselības traucējumu ārstēšanas un rehabilitācijas izmaksas (turpmāk — ārstniecības izdevumi), un šo izdevumu apmēru.
2. Ārstniecības izdevumus karavīram sedz tikai par tiem ārstniecības pakalpojumiem, kuri saistīti ar dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, gūtās traumas ārstēšanu vai slimības ārstēšanu, ja saslimšanas cēlonis ir saistīts ar dienestu.
3. Aizsardzības ministrija karavīram sedz šādus ārstniecības izdevumus:

3.1. ar ārstēšanu saistītos izdevumus (arī izdevumus par ārstniecības līdzekļu iegādi un pacienta maksājumus) un ar medicīnisko rehabilitāciju saistītos izdevumus;

3.2. ceļa izdevumus, kas radušies, apmeklējot ārstniecības iestādi vai medicīniskās rehabilitācijas iestādi, kā arī samaksu par pavadoņa pakalpojumiem (ja tādi ir noteikti);

3.3. ar tehnisko palīglīdzekļu iegādi un remontu saistītos izdevumus;

3.4. ar karavīra aprūpi saistītos izdevumus, ja Nacionālo bruņoto spēku Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija (turpmāk — komisija) pēc ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta un tās Militārā dienesta iesaukšanas centra Valsts militārā dienesta pārvaldes Militārā dienesta nodaļas ārsta eksperta ieteikuma, kuras teritorijā ir karavīra dzīvesvieta (turpmāk — Militārā dienesta nodaļa), atzinusi, ka sevi apkopt karavīrs nevar un viņam ir nepieciešama pastāvīga (vai uz laiku) citas personas palīdzība.
4. Šo noteikumu 3.punktā minētos ārstniecības izdevumus (izņemot ar tehnisko palīglīdzekļu iegādi un remontu saistītos izdevumus) karavīram sedz līdz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas vai tās struktūrvienības noteiktā darbspēju zaudējuma vai invaliditātes termiņa beigām vai karavīra ārstēšanas un medicīniskās rehabilitācijas kursa beigām, ja viņam nav noteikta invaliditāte.
5. Aizsardzības ministrija ārstniecības izdevumus karavīram sedz no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kas ministrijai piešķirti saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam.
6. Lai laikus saņemtu nepieciešamos ārstniecības pakalpojumus, karavīrs pēc atvaļināšanas no dienesta nekavējoties stājas uzskaitē Militārā dienesta nodaļā un iesniedz šādus dokumentus:

6.1. aktu par dienestā notikušo nelaimes gadījumu (ja ir gūta trauma);

6.2. komisijas izsniegtu slimības apliecību, kurā norādīta diagnoze un komisijas lēmums par karavīra veselības traucējumu cēloni un saistību ar dienesta pienākumu pildīšanu;

6.3. pavēli par karavīra atvaļināšanu no dienesta (kopiju).
7. Šo noteikumu 6.punktā minētie dokumenti glabājas Militārā dienesta nodaļā kopā ar karavīra uzskaites dokumentiem. Ja karavīrs maina dzīvesvietu, viņš par to paziņo Militārā dienesta nodaļai pēc iepriekšējās dzīvesvietas. Ja ārstēšanās turpinās, karavīra dokumentus pārsūta tai Militārā dienesta nodaļai, kuras teritorijā atrodas viņa jaunā dzīvesvieta. Pēc dzīvesvietas maiņas karavīram jāstājas uzskaitē attiecīgajā Militārā dienesta nodaļā. Ja karavīram ir pārvietošanās grūtības, viņa stāšanos uzskaitē organizē Militārā dienesta nodaļa.
8. Karavīra ārstniecības procesu organizē un pārrauga Militārā dienesta nodaļas ārsts eksperts.
II. Ārstniecības un medicīniskās rehabilitācijas izdevumi un to segšana
9. Samaksu par karavīram sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem un farmaceitiskajiem pakalpojumiem Aizsardzības ministrija nodrošina saskaņā ar līgumu ar ārstniecības iestādi un aptieku vai izsniedzot tām garantijas vēstuli (par katru ārstēšanās un ārstniecības līdzekļu saņemšanas gadījumu). Līgumu var slēgt (garantijas vēstuli izsniegt) aizsardzības ministra pilnvarota ministrijas amatpersona vai Militārā dienesta iesaukšanas centra vai tā pakļautībā esošās institūcijas amatpersona.
10. Aizsardzības ministrija karavīram sedz šādus ar ārstēšanu saistītos izdevumus:

10.1. maksu par ambulatoriskajiem un stacionārā ārstniecības iestādē saņemtajiem ārstniecības pakalpojumiem;

10.2. Ministru kabineta noteikto visu veidu pacienta iemaksu par ārstniecības pakalpojumiem;

10.3. maksu par ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta izrakstītajām ambulatoriskai ārstniecībai paredzētajām zālēm, medicīniskajām ierīcēm un precēm;

10.4. izdevumus, kas saistīti ar ārstēšanos medicīniskās rehabilitācijas iestādē, ja medicīnisko rehabilitāciju piemēro papildus sociālās aprūpes bāzes programmai.
11. Karavīru ambulatoriskai ārstēšanai vai ārstēšanai stacionārā ārstniecības iestādē, pamatojoties uz ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta ieteikumu un Militārā dienesta nodaļas ārsta eksperta lēmumu, norīko Militārā dienesta nodaļa. Ja slimības paasināšanās dēļ karavīram ir bijusi nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība un viņš bez Militārā dienesta nodaļas norīkojuma ir nogādāts stacionārā ārstniecības iestādē, karavīrs vai viņa ģimenes locekļi (radinieki) par to informē Militārā dienesta nodaļu.
12. Ambulatoriskos un stacionāros ārstniecības pakalpojumus karavīrs saņem savas dzīvesvietas administratīvajā (rajona, pilsētas) teritorijā esošajās ārstniecības iestādēs. Ja nepieciešams, Militārā dienesta nodaļa ārstniecības pakalpojumu saņemšanai karavīru var norīkot arī uz ārstniecības iestādi ārpus viņa dzīvesvietas administratīvās teritorijas.
13. Medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu nepieciešamību karavīram nosaka komisija, pamatojoties uz ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta un Militārā dienesta nodaļas ārsta eksperta ieteikumu. Karavīru ārstēšanai medicīniskās rehabilitācijas iestādē norīko Aizsardzības ministrija.
14. Rēķinu par ambulatoriskajiem vai stacionārā ārstniecības iestādē karavīram sniegtajiem pakalpojumiem ārstniecības iestāde nosūta tai Militārā dienesta nodaļai, kura karavīru norīkojusi ārstēšanai, bet par medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumiem — Aizsardzības ministrijai. Rēķinā norāda, kādi pakalpojumi karavīram ir sniegti, to daudzumu, cenu un ārstniecības izdevumu summu (ja līgumā vai garantijas vēstulē nav noteikts citādi).
15. Aptieka medikamentus un citus ārstniecības līdzekļus karavīram izsniedz, pamatojoties uz ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta izrakstītu un Militārā dienesta nodaļas ārsta eksperta apstiprinātu recepti.
16. Rēķinu par karavīram izsniegtajiem ārstniecības līdzekļiem aptieka nosūta līgumā vai garantijas vēstulē norādītajai Militārā dienesta nodaļai. Rēķinā norāda katra karavīram izsniegtā ārstniecības līdzekļa nosaukumu, daudzumu, cenu un maksājuma summu.
17. Rēķinā norādīto ārstniecības pakalpojumu un ārstniecības līdzekļu saņemšanu karavīrs apliecina ar parakstu uz rēķina. Ārstniecības pakalpojumu un ārstniecības līdzekļu atbilstību dienesta laikā gūtā veselības traucējuma ārstēšanai apstiprina Militārā dienesta nodaļas ārsts eksperts, izdarot attiecīgu atzīmi uz rēķina.
18. Militārā dienesta nodaļa apkopo no ārstniecības iestādēm un aptiekām saņemtos rēķinus un reizi mēnesī kopā ar pavadvēstuli iesniedz Aizsardzības ministrijā. Aizsardzības ministrija minētos rēķinus samaksā 10 dienu laikā pēc to saņemšanas.
III. Ar ārstēšanos saistīto ceļa izdevumu segšana
19. Militārā dienesta iesaukšanas centra Valsts militārā dienesta pārvalde, kuras teritorijā ir karavīra dzīvesvieta, karavīram sedz ceļa izdevumus un samaksu par pavadoņa pakalpojumiem, kas saistīti ar ārstniecības iestādes vai medicīniskās rehabilitācijas iestādes apmeklējumu. Minētos izdevumus karavīram sedz, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:

19.1. karavīra rakstisku iesniegumu;

19.2. izrakstu no ambulatorā vai stacionārā slimnieka medicīniskās kartes, kurā norādīti attiecīgās ārstniecības iestādes apmeklējuma datumi un karavīram sniegtie ārstniecības pakalpojumi, kā arī ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta, vai Militārā dienesta nodaļas ārsta eksperta atzīme, ja karavīram ir bijis nepieciešams pavadonis;

19.3. biļetēm braukšanai sabiedriskajā transportā (izņemot taksometru) attiecīgajā maršrutā vai dokumentiem, kas apliecina degvielas iegādi, ja izmantots personiskais transportlīdzeklis;

19.4. pārvadātāja izsniegto čeku, ja karavīrs veselības stāvokļa dēļ nav varējis izmantot sabiedrisko transportu.
20. Degvielas iegādes izdevumus karavīram sedz, ja ģimenes ārsts vai ārsts eksperts ir atzinis, ka ārstēšanās kursa laikā karavīram veselības stāvokļa dēļ ārstniecības iestādes vai medicīniskās rehabilitācijas iestādes apmeklējumam nepieciešams izmantot personisko transportlīdzekli.
21. Ja karavīrs, izmantojot ārstniecības iestādes vai medicīniskās rehabilitācijas iestādes pakalpojumus, nav ievērojis šo noteikumu 11., 12. un 13.punktā minētos nosacījumus, ceļa izdevumus viņam nesedz.
22. Karavīra pavadonim sedz ceļa izdevumus, kas radušies, pavadot karavīru no viņa dzīvesvietas līdz ārstniecības iestādei vai medicīniskās rehabilitācijas iestādei un atpakaļ. Minētos izdevumus karavīra pavadonim sedz tādā pašā apmērā un kārtībā, kādā sedz ceļa izdevumus karavīram, un tikai tad, ja ārstniecības iestādes vai medicīniskās rehabilitācijas iestādes apmeklējumam izmantots sabiedriskais transports.
IV. Tehnisko palīglīdzekļu iegāde un remonts
23. Aizsardzības ministrija ir tiesīga karavīra vajadzībām iegādāties tehniskos palīglīdzekļus un segt ar to remontu saistītos izdevumus, ja attiecīgo palīglīdzekļu izmantošana karavīram samazina darbspēju zaudējumu, kompensē funkciju pazeminājumu vai atvieglo invaliditāti.
24. Lai varētu iegādāties karavīram nepieciešamos palīglīdzekļus, Militārā dienesta nodaļa iesniedz Aizsardzības ministrijā šādus dokumentus:

24.1. karavīra rakstisku iesniegumu;

24.2. izziņu par karavīra invaliditāti un/vai izziņu par darbspēju zaudējuma noteikšanu (procentos);

24.3. ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta izsniegtu un Militārā dienesta nodaļas ārsta eksperta apstiprinātu dokumentu, kas apliecina karavīra funkcionālo traucējumu pakāpi, kā arī komisijas apstiprinātu atzinumu par attiecīgā tehniskā palīglīdzekļa nepieciešamību.
25. Karavīram ir tiesības, ja nepieciešams, bez maksas vienlaikus saņemt tikai vienu attiecīgās tehnisko palīglīdzekļu grupas tehnisko palīglīdzekli:

25.1. ortozes, protēzes un ortopēdiskos apavus, kas funkcionāli, mehāniski vai kosmētiski kompensē anatomisko defektu un atbilstoši medicīniskajām indikācijām ir izgatavoti vai pielāgoti konkrētai personai;

25.2. personiskās pārvietošanās palīglīdzekli, kas pilnīgi vai daļēji kompensē personas zaudēto kustības vai stabilitātes funkciju;

25.3. personiskās aprūpes palīglīdzekli, kas pilnīgi vai daļēji kompensē personas traucējumus veikt higiēnisko aprūpi;

25.4. tehnisko palīglīdzekli personām ar redzes vai dzirdes zudumu, kas pilnīgi vai daļēji kompensē zaudēto funkciju.
V. Karavīra aprūpe, ja viņam ir nepieciešama pastāvīga citas personas palīdzība
26. Ja karavīrs nevar sevi apkopt un viņam ir nepieciešama pastāvīga citas personas palīdzība, Aizsardzības ministrija ir tiesīga, ņemot vērā karavīra veselības stāvokli, piešķirt viņam pabalstu kopēja darba samaksai (nepārsniedzot valstī noteiktās minimālās darba algas apmēru).
27. Lai saņemtu pabalstu kopēja darba samaksai, karavīrs iesniedz Aizsardzības ministrijā šādus dokumentus:

27.1. rakstisku iesniegumu;

27.2. izziņu par karavīra darbspēju zaudējuma noteikšanu (procentos);

27.3. komisijas atzinumu, ka viņam ir nepieciešama pastāvīga (vai uz laiku) citas personas palīdzība.
28. Pabalstu kopēja darba samaksai Aizsardzības ministrija karavīram izmaksā katru mēnesi līdz komisijas atzinumā noteiktā termiņa beigām.
29. Ja karavīrs nevar sevi apkopt, Aizsardzības ministrija, pamatojoties uz viņa iesniegumu, karavīra apkopšanai var algot sociālās palīdzības dienesta darbinieku. Sociālās palīdzības dienesta darbinieka atalgojumu nosaka saskaņā ar šo noteikumu 26.punktu. Šādā gadījumā karavīram neizmaksā pabalstu kopēja darba samaksai.
30. Ja karavīram pēc noteiktā darbspēju zaudējuma un/vai invaliditātes termiņa beigām nav nepieciešama pastāvīga kopšana, Aizsardzības ministrija pārtrauc algot sociālās palīdzības dienesta darbinieku karavīra aprūpei.
VI. Noslēguma jautājumi
31. Ja dienesta laikā gūtās traumas vai slimības seku turpmākā ārstēšana nav nepieciešama, komisija pieņem lēmumu pārtraukt sniegt karavīram ārstniecības pakalpojumus, kā arī pārtraukt segt viņa ārstniecības izdevumus. Lēmuma pieņemšanā piedalās arī neatkarīgi Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas attiecīga profila ārsti eksperti.
32. Komisija ieraksta karavīra medicīniskajos dokumentos un dienesta apliecībā šo noteikumu 31.punktā minēto lēmumu.
Ministru prezidents E.Repše

Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!