Černobiļa tā vai citādi ir skārusi visu planētu

Pēc starptautiskās konferences "Černobiļas katastrofai 15 gadu. Pārvarēšanas pieredze"

No 2001. gada 18. līdz 20. aprīlim Ukrainā notika konference "Černobiļas katastrofai 15 gadu. Pārvarēšanas pieredze", ko rīkoja Ukrainas Ārkārtas situāciju ministrija, kuras pārziņā ir arī iedzīvotāju aizsardzība pret Černobiļas katastrofas sekām, un Ukrainas Nacionālā zinātņu akadēmija.

Forumā piedalījās vairāk nekā 500 zinātnieku un speciālistu no 17 valstīm, kā arī ANO, Eiropas Padomes, Eiropas Savienības, Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras un citu starptautisko organizāciju un donorvalstu pārstāvji.

Apspriesto pamatproblēmu sakarā minami jautājumi, kas saistīti ar Černobiļas AES ekspluatācijas pārtraukšanu, objekta "Patvērums" aprīkošanu, avārijas, ekoloģisko, medicīnisko, sociālo un ekonomisko seku samazināšanu līdz minimumam.

Konferences dalībnieki centās arī zinātniski pamatoti pārliecināt pasaules sabiedrību, ka jāturpina palīdzības sniegšana Ukrainai Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanā, un mēģināja panākt papildfinansējumu saistībā ar Černobiļas katastrofas problēmām.

Konferences rīkošanu atzinīgi novērtēja Ukrainas prezidents, kā arī daudzu starptautisku organizāciju vadītāji, norādot, ka konferencei ir liela nozīme pieredzes apkopošanā un kodolavāriju seku ietekmes uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi izpētē.

Ukrainas prezidents Leonīds Kučma paziņoja, ka Ukraina, kas pieņēma humāno lēmumu par Černobiļas AES slēgšanu, ir to izdarījusi, uzņemoties lielāko daļu pienākumu AES un tās apkārtnes pārveidošanā par ekoloģiski drošu zonu, kā arī risinot bezprecedenta ekonomiskās, sociālās un tīri cilvēciskās problēmas. Tas dod tiesības cerēt uz pasaules sabiedrības adekvātu sapratni un atbalstu.

Černobiļas problēmas prasa pasaules sabiedrības pūliņu apvienošanu, teikts ANO ģenerālsekretāra Kofi Annana apsveikumā konferences dalībniekiem.

ANO ģenerālsekretāra vietnieks humanitārajos jautājumos un starptautiskās sadarbības koordinators Černobiļas lietās Kendzo Ošima atzīmēja, ka Ukraina ir izpildījusi saistības un slēgusi Černobiļas AES, uzņēmusies lielāko daļu finansu izdevumu, risinot Černobiļas problēmas. K.Ošima aicināja donorvalstis, starptautiskās organizācijas un sabiedrību veltīt pūles, lai mazinātu Černobiļas ekonomisko un sociālo aspektu asumu. Viņš sacīja, ka ANO uzskata Černobiļas AES jautājumu par prioritāru.

Pēc Eiropas Komisijas pārstāvja Andrē Vanaverbeka teiktā, ir ļoti svarīgi, ka Eiropas Savienība nolēmusi konkrēti pievērsties Černobiļas katastrofas seku likvidēšanai, piešķirot 1,2 miljardus eiro, jo patlaban Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas valdības šim nolūkam spiestas tērēt ievērojamu daļu budžeta līdzekļu.

Sakarā ar Černobiļas avārijas 15. gadadienu vēstījumu pasaules sabiedrībai nosūtīja UNESCO ģenerāldirektors Koiširo Macura, norādot, ka arī 15 gadus pēc katastrofas iedzīvotāji avārijas piesārņotajās teritorijās turpina izjust smagas bioloģiskās, sociālās un ekonomiskās sekas.

Černobiļa tā vai citādi ir skārusi visus planētas iedzīvotājus.

Mūsdienu cieši saistītajā pasaulē ļoti aktuāla kļūst solidaritātes kultūras veidošana. Tādēļ vārdam "Černobiļa" vajadzētu asociēties ne vien ar lielu traģēdiju, bet arī kļūt par jaunas globālas vienotības simbolu.

Pēc Ukrainas vēstniecības Latvijā informācijas