• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par ziņu aiz ziņas, par domu aiz domas. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.06.2003., Nr. 93 https://www.vestnesis.lv/ta/id/76473

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

20.06.2003., Nr. 93

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par ziņu aiz ziņas, par domu aiz domas

• “Statoil Latvija” izpilddirektore Baņuta Rubesa: “Pirmais, par ko es nebeidzu brīnīties, - kāda ir biznesa darījumu kultūra mūsu valstī. Te nedomāju vairāk vai mazāk izglītotus cilvēkus, bet principiāli atšķirīgu pieeju. Tās ir pavisam citas izejas pozīcijas. Kamēr nebiju nonākusi zināmu jautājumu priekšā, pat neaptvēru, ko tas nozīmē.”

Pēc “SANTAS”

 

• Krievijas Valsts domes aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Andrejs Nikolajevs uz jautājumu par iespējamiem ASV mēģinājumiem ietekmēt Krievijas naftas tranzītu: “Tā būtu iejaukšanās mūsu iekšējās lietās. Krievija sūknēs naftu tur, kur uzskatīs par vajadzīgu. Un punkts.”

Pēc “ČAS”

 

• Komponists Pēteris Vasks: “Kad dzirdu kādu sakām “maza tautiņa”, “maza valstiņa”, tās lielās jau tikai Austrumos un Rietumos, man tā vien šķiet, ka runā kalps, kurš nevar noslēpt, ka ir nelaimīgs, jo viņam nav kunga, kam kalpot. Tautas sanākšana kopā Dziesmu svētkos ir kā pretreakcija - mēs esam talantīgi, mūsos ir spēks, mūsos ir enerģija... Un, kad prezidente iepriekšējos svētkos, rokas pacēlusi, to izteica - kas notika pēc tam?”

Pēc “LAUKU AVĪZES”

 

• Polijas diplomāts Ādams Koberackis šovasar kļūs par NATO ģenerālsekretāra vietnieku un pārraudzīs alianses operācijas un iniciatīvas. 46 gadus vecais Koberackis diplomātiskajā dienestā strādā vairāk nekā 20 gadu un pašlaik ir ĀM drošības nodaļas vadītājs.

Pēc “GAZETA WYBORZA”

 

• Rīgas brīvostā Mangaļos 10 hektāru platībā izveidots industriālais parks “VEGA”. Investīcijas - divi miljoni eiro. Jau šobrīd tajā darbojas vairāki kokapstrādes, komplektācijas un montāžas uzņēmumi. Kompānija “Baltic BioDiesel Deutschland” jau šogad parkā vēlas sākt celt dīzeļdegvielas rūpnīcu 10 miljonu eiro vērtībā.

Pēc “DIENAS BIZNESA”

 

* Augstas kvalitātes elektronisko iekārtu līgumražošanas kompānija SIA “Hanzas Elektronika” nupat Ogrē atklājusi jaunu rūpnīcu, kuras uzcelšanā un aprīkošanā investēts vairāk nekā miljons dolāru, piesaistot divas zviedru kompānijas. Tagad firmā strādās vairāk nekā 150 cilvēku. Jaunās ražošanas līnijas spēj veikt ap 45 000 virsmas komponenšu uzstādīšanu stundā. Uzņēmumā ieviestas modernas loģistikas un informācijas tehnoloģijas, kā arī uzstādīta viena no pasaulē modernākajām lodēšanas sistēmām, kas spēj nodrošināt bezsvina lodēšanas tehnoloģisko procesu. Konkrētiem klientiem Baltijas valstīs, Ziemeļeiropā, Lielbritānijā, Japānā un ASV šobrīd tiek ražoti interneta maršrutieri, radiolinku iekārtas, austiņas ar elektronisko trokšņu slāpētāju, profesionālas audioiekārtas. Kompānija pāris gadu laikā cer sasniegt 3 miljonu latu apgrozījumu. SIA “Arcus Elektronika” direktora Vitālija Aišpura komentārs šajā sakarā: “Jaunās ražotnes atklāšana Latvijai ir solis pretim elektronikas lielvalsts statusam”.

Pēc “DIENAS BIZNESA” un LETAS

 

* Krievu detektīvu rakstnieks Georgijs Vainers, kas astoņdesmito gadu beigās emigrēja uz ASV: “Amerikā visās valsts vai sabiedriskajās sfērās - tā pati padomju vara. Tu jūties kā dzimtajā komunistiskajā Maskavā: tā pati rupjība un nolaidība.”

Pēc “TEĻEGRAF”

 

* Bijušo slepeno dienestu tēma atkal ir Austrumeiropas valstu laikrakstu pirmajās lappusēs - vairākās valstīs nākuši klajā apjomīgi bijušo aģentu saraksti. Taču neizteiktajām kādas sabiedrības daļas cerībām, ka “komunisma aģentu” aizvākšana no politiskajām aprindām padarīs valsti draudzīgāku pret saviem pilsoņiem, nav nekāda pamata - vismaz Austrumeiropas pieredze par to neliecina. Slepeno dienestu aģentu sarakstu publicēšana ir nevis vēsturiskās patiesības noskaidrošanas līdzeklis, bet gan politiskā terora ierocis. Un tikai.

Pēc “NEDĒĻAS”

 

* Piena pārstrādes uzņēmums AS “Rīgas piensaimnieks” parakstījis sadarbības līgumu ar “Coca-Cola Hellenic Bottling Company” par augļu saldējuma ražošanu pēc “Jungle Pop” receptūras. Tas sākotnēji parakstīts uz 2003. gadu un paredz, ka Rīgas saldējums tiks marķēts ar “Coca-Cola” preču zīmi “Amita Fun”. To paredzēts izplatīt Grieķijā un Albānijā. Saldējums “Jungle Pop” ir viena no RPS veiksmīgākajām eksportprecēm. RPS bija septītais uzņēmums pasaulē, kas 1997. gadā uzsāka šāda veida saldējuma ražošanu. Šobrīd uzņēmums ir veiksmīgāko antiseptiski iepakotā augļu saldējuma ražotāju trijniekā un sekmīgi konkurē gan Eiropas, gan Amerikas, gan Āzijas tirgos: to var iegādāties Beļģijā, Nīderlandē, Luksemburgā, Francijā, Itālijā, Vācijā, Portugālē, Lielbritānijā, Grieķijā, Kiprā, Meksikā, Venecuēlā, Honkongā, Korejā un Japānā. Uzņēmuma apgrozījums pērn bija vairāk nekā 14 miljoni latu.

Pēc LETAS

 

* “Savulaik lidoju aeroklubā un pirms vairākiem gadiem Cēsīs nopirku nolietotu Jak-18T lidmašīnu. Pats to pamazām izremontēju un atjaunoju - tikai savām vajadzībām, lai būtu, ar ko lidot. Kādu laiku lidoju, bet tad pārdevu, un tagad, cik zinu, šī lidmašīna jau lido Anglijā,” par lidmašīnu restaurācijas pirmsākumiem Latvijā stāsta firmas “Baltic Pacific” (tā ir vienīgā kompānija mūsu valstī, kas nodarbojas ar lidmašīnu atjaunošanu) viceprezidents Aleksandrs Ņeposedovs. Laika gaitā aizraušanās pāraugusi mērķtiecīgā biznesā, un piecu gadu laikā kompānijas labo darbu sarakstā jau ir 15 atjaunotu lidmašīnu An-2, divas Jak-18T, vēl divas Jak-50, četri helikopteri Mi-2 un divi helikopteri Mi-8. Lielākā daļa atjaunoto lidaparātu pārdota ārzemniekiem, jo dīvainā kārtā paši Latvijas iedzīvotāji par aviāciju īpaši neinteresējas. Atjaunotās padomjlaika lidmašīnas ar prieku iegādājas vācieši, zviedri, amerikāņi. Daļa lidmašīnu tiek pieprasītas darbam Āfrikā, “annušku” jeb “kukuruzņiku” iecienījuši arī Eiropas valstu izpletņlēcēji. Latvijas restauratori pamatoti lepojas ar An-2, kas izbūvēta luksusa versijā. Šo lidmašīnu iegādājies kāds amerikānis un pērn nolēmis ar savu pirkumu padižoties citu aviatoru priekšā ASV notiekošajā Oškošas aviācijas festivālā. Tas ir lielākais privātās aviācijas, eksotisko un vēsturisko lidmašīnu šovs Savienotajās Valstīs. Festivālā parasti piedalās vairāk nekā 2500 lidmašīnu. Mūsu An-2 izpelnījās tādu žūrijas ievērību, ka tai par godu nodibināta jauna balva “Labākais lidojošais bārs”. Mūsējā kļuva par vienu no populārākajām šova lidmašīnām. Līdzīgu “gaisa bāru” šobrīd pasūtījis kāds vācietis.

Pēc “KAS NOTIEK?”

 

* Rakstniece Ilze Indrāne: “Mēs joprojām ceram, ka daudz kas mainīsies. Man gribas, lai mainās. Lai būtu lielāka cieņa pret mūsu seno celtniecību, akmeņiem, dižkokiem, iekoptajām puķu dobēm, takām un akām... Nezinu, vai ir prāta darbs demonstrēt savu turīgumu un noliet ar asfaltu katru celiņu, katru laukumiņu? Tā mēs drīz būsim tur, kur Rietumeiropa jau ir. Kur nebūs neviena lieka krūma, neviena lieka zāles kušķa, neviena lieka akmentiņa, ko bērnam paspārdīt. Bet kur tad paliks mūsu vecotēvu pēdu raksts pagalmos? Kur taciņu krusti? Tas viss ir mūsu, no tā nav jākaunas. Lai citi arī skatās!”

Pēc “MĀJAS VIESA”

 

 

Pēc “LV” redakcijas apkopotā

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti.

Pārpublikācijas šeit, “Latvijas Vēstnesī”, – saīsinājumā.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!