Pedagogs ar savu darbu veido visu sabiedrību

Vakar pasniegtas Ata Kronvalda balvas

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Maija Grīnberga	Indra Lapšina
Anna Lavrinoviča	Gunta Ozoliņa
Vija Rudiņa	Biruta Šķēle

Augsti godātie laureāti! Dāmas un kungi!

Man ir prieks par to, ka Kronvaldu Ata mantinieki ir cieņā šodien kā viņa tiešie pēcnācēji un ka ir šāds fonds, kas iedzīvinājis viņa piemiņu un kas darbojas, lai atzītu to, ko pedagogs veic valstij, sabiedrības un tautas labā.

Kronvaldu Atis bija unikāla mūsu atmodas laika personība, kas savā personā iemiesoja visus tos ideālus, ko, man šķiet, mēs šodien vēl arvien varam apbrīnot, kam mēs vēl arvien varam sekot. Tā ir dziļa pārliecība par katra cilvēka unikālo un neaizvietojamo vērtību, par katras tautas tiesībām uz savu vērtību, uz savu kultūru, uz savu vietu zem saules un pedagogu kā tādu cilvēku, kas ne tikai palīdz attīstīties tām personībām, kas ir nodotas viņa rokās uz zināmu laiku, bet kas caur šo darbu iespaido visu sabiedrību un atstāj iespaidu uz visas tautas garīgo un intelektuālo dzīvi. Manā uztverē šī pedagogu loma nemainās, tā ir viņu būtība, tā ir paliekoša vērtība.

Sokrāts kā filozofs savā laikā sevi raksturoja tāpat kā savu miesīgo māti bērnu saņēmēju — viņa pienākums kā filozofam esot būt klāt šajās dzemdībās, kur domājošs cilvēks apzinās savas spējas domāt un apjēdz arī, ka viņam ir dotas spējas ģenerēt, radīt un veidot savu viedokli. Sokrāts kā filozofs un kā pedagogs tātad uzskatīja, ka viņam ir šī loma gluži kā vecmātei dzemdībās palīdzēt piedzimt šai personībai ar savu intelektu un savām spējām. Taču es teiktu, ka mūsdienu pedagogs varbūt drīzāk dārzniekam vai daiļdārzniekam ir līdzīgs ar to, ka viņam uzticētā personība ir kā puķīte dārzā, kas var uzplaukt savā skaistumā un krāšņumā tikai tad, ja tā tiek rūpīgi saudzēta, kopta un, varētu teikt, apčubināta visos iespējamos veidos. Man šķiet, ka pedagogam ir ne tikai šis pienākums kā katram cita darba darītājam izdarīt to, ko no viņa prasa nolikumi un reglamenti, darba līgums un citas prasības, bet pedagoga īstās sūtības piepildīšanās ir tad, kad viņš spēj iedvesmot savu audzēkņus, spēj iedvesmot viņus savām spējām, spēj viņos radīt pārliecību, ka arī viņi ir gatavi un spējīgi uz izcilību, un uzstāda viņiem tos augstākos iespējamos mērķus, neļauj viņiem samierināties tikai ar to, kas ir rutīna, kas ir minimālais nepieciešamais, bet tieši otrādi — virza viņus uz sasniegumiem, uz izcilību uz to labāko, ko viņi var sasniegt savā dzīvē un darbā. Būt izcilam pedagogam un panākt, ka viņa mācītie audzēkņi sasniedz izcilus sasniegumus, tas ir kaut kas īpašs.

Es kā Valsts prezidente ļoti priecājos par šo man iespējamo godu pasniegt šīs Ata Kronvalda balvas šodien šeit, Rīgas pilī, par zīmi tam, ka mūsu valstī pedagogu darbs tiek ļoti augstu vērtēts un mēs esam par to tautas vārdā dziļi pateicīgi!

Uzruna Ata Kronvalda balvas pasniegšanas ceremonijā Rīgas pils Ģerboņu zālē 2003.gada 18.jūnijā

Vakar, 18.jūnijā, Rīgas pilī Ata Kronvalda medaļas un prēmijas saņēma seši no septiņiem godalgotajiem Latvijas skolotājiem un pedagogiem. Prēmijas tiek pasniegtas kopš 1989.gada, un pavisam godalgas saņēmuši jau 65 izcili izglītības darbinieki.

Ata Kronvalda prēmiju piešķir zinātniekiem, speciālistiem, pedagogiem un studentiem par ievērojamu ieguldījumu talantīgāko skolēnu apzināšanā un izglītošanā, skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības organizēšanā un vadīšanā.

Saskaņā ar iedibināto tradīciju diplomus laureātiem pasniedza valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, bet Ata Kronvalda medaļas un prēmiju — fonda priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs.

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Pēc balvu pasniegšanas: Gunta Ozoliņa, Maija Grīnberga, Ata Kronvalda mazmazdēls Andris Gateris, Biruta Šķēle, Ata Kronvalda mazmeita Marta Gatere, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Indra Lapšina, Vija Rudiņa, Anna Lavrinoviča un Ata Kronvalda fonda priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs

Maija Grīnberga, Rīgas Galdniecības arodvidusskolas galdnieku mācību un eksaminācijas centra metodiķe un skolotāja, inženiertehnisko zinātņu doktore.

Izveidojusi programmu sekmīgai audzēkņu zināšanu un prasmju izkopšanai. Viņas vadībā arodvidusskolā rīkoti konkursi un skates, lai audzēkņus rosinātu radošai profesijas apguvei. Vairāku mācību grāmatu autore, nozīmīgākā no tām – “Kokapstrādes tehnoloģijas, 1.daļa”, pirmā mācību grāmata latviešu valodā, kurā ietverta visa pamatinformācija par būtiskākajiem kokapstrādes jautājumiem.

Igors Kļimenkovs, Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes lektors.

Kopš 1995.gada sekmīgi piedalās skolēnu sagatavošanā valsts un starptautiska mēroga skolēnu ķīmijas olimpiādēm, sastāda mācību programmas un arī vada nodarbības Latvijas valsts izlases kandidātiem visa mācību gada garumā. Viņa sagatavotie skolēni jau ir ieguvuši sudraba un bronzas medaļas starptautiskajās skolēnu ķīmijas olimpiādēs.

Indra Lapšina, Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas klasiskās dejas skolotāja un izglītības programmas vadītāja.

Prasīgums pret sevi un citiem, profesionālisms, lielisks kontakts ir raksturīgs ne tikai darbā ar audzēkņiem, bet arī ar studentiem J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas nodaļā. Pedagoģe vairākkārt uzaicināta vadīt meistarklases klasiskajā dejā un vēsturiskajās dejās Enshedes konservatorijā Nīderlandē. Veiksmīgi sadarbojas ar saviem audzēkņiem, jaunajiem baletdejotājiem, talantīgākos sagatavo sekmīgiem startiem starptautiskos konkursos.

Anna Lavrinoviča, Smiltenes ģimnāzijas bioloģijas un veselības mācības skolotāja.

Ik gadu (kopš 1978.g.) sagatavo skolēnus sekmīgai dalībai gan rajona, gan valsts, gan starptautiskajās skolēnu olimpiādēs. Vada skolēnu zinātniskās pētniecības darbu, priecājas kopā ar saviem audzēkņiem par viņu pētījumu augsto novērtējumu valsts skolēnu zinātniskās pētniecības konferencēs. Par ieguldīto darbu skolēnu sagatavošanā valsts un starptautiskajām bioloģijas olimpiādēm saņēmusi sešus Izglītības un zinātnes ministrijas atzinības rakstus.

Gunta Ozoliņa, Neretas vidusskolas matemātikas skolotāja, direktora vietniece audzināšanas darbā.

Viņas audzēkņi ir izstrādājuši veiksmīgus zinātniskās pētniecības darbus, piedalījušies rajona un valsts skolēnu zinātniskās pētniecības lasījumos, gūstot atzinību. Pieredzējusī pedagoģe īpašu uzmanību pievērš skolēnu patriotiskajai audzināšanai un viņu pašapziņas veidošanai, kā arī rosīgi piedalās dažādos pagasta un skolas kultūras pasākumos.

Vija Rudiņa, Aizkraukles novada ģimnāzijas ģeogrāfijas skolotāja un direktora vietniece mācību un audzināšanas darbā.

Aktīva jaunāko pedagoģijas ideju īstenotāja mūsu valstī. Prasmīga pedagoģe, talantīgāko skolēnu apzinātāja un izglītotāja. Viņas audzēkņu sasniegumi: 1.vieta LR skolēnu zinātniskās pētniecības darbu konferencē 1999.g.; 3.vieta ANO pastāvīgā koordinatora Latvijā organizētajā projektu konkursā 2000.g.; 2.vieta ANO Pastāvīgā koordinatora biroja Latvijā organizētajā projektu konkursā 2000.g.; diploms valsts skolēnu zinātniskās pētniecības konferencē.

Biruta Šķēle, Rīgas Franču liceja fizikas un matemātikas skolotāja

Savā 30 gadu ilgajā darba mūžā vienā darbavietā sagatavojusi 40 uzvarētājus vai godalgotu vietu ieguvējus valsts fizikas olimpiādēs. Viņas audzēkņi gan sekmīgi piedalījušies zinātniskajos projektos dažādās Eiropas valstīs un guvuši ievērojamus panākumus, gan sasnieguši atzīstamus rezultātus valsts skolēnu zinātniskās pētniecības darbā. Skolotāja apbalvota ar 14 Izglītības un zinātnes ministrijas goda rakstiem un trīs reizes saņēmusi Rīgas domes “Zelta pildspalvu”.

Šogad Latvijas labākie pedagogi tika iepriecināti ar lielākām naudas balvām, jo, pateicoties Ata Kronvalda fonda dāsnajiem sponsoriem, prēmijas ir sasniegušas divu minimālo algu apmēru.