
Tāpat Slovākijas lauksaimniekiem būtiska šķita konsultāciju dienestu darbība Latvijā. Viņu valstī nedarbojas zemnieku konsultāciju centri vai dienesti. Tur lauksaimnieki var saņemt privātu konsultantu palīdzību, par to maksājot ievērojamas summas. Piemēram, biznesa plāna sastādīšana slovāku zemniekam var izmaksāt pat pusi no realizētā projekta kopējās summas.
Sarunas laikā liela interese bija par SAPARD projektu īstenošanas iespējām un norisi. Slovākija ir valsts, kas no kandidātvalstīm līdz šim gandrīz vismazāk apguvusi Eiropas Savienības piedāvātos SAPARD programmas maksājumus. Slovākiem aktuāls bija jautājums, kā Latvijas lauksaimnieki izvēlējušies atbalstāmos pasākumus, piemēram, viņu programmā nav iekļauti tehnikas modernizācijas pasākumi. Tas nozīmē, ka lauksaimniekiem nav iespējas ar ES atbalstu iegādāties tehniku. Tālab saistoša bija slovāku interese par mūsu lauksaimnieku centieniem iespējami vairāk līdzekļu saņemt kā ES atbalstu.
M.Roze atbildēja uz daudziem jautājumiem par situāciju Latvijas lauksaimniecībā, par mūsu lauksaimnieku iespējam, gatavojoties iestājai ES. Slovākijas lauksaimnieki apmeklēs vairākas zemnieku saimniecības. Savukārt vairāki Latvijas lauksaimniecības organizāciju vadītāji pirms tam jau pabijuši līdzīgā darba vizītē Slovākijā.
Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa