
Komisijas kopsēdē: Latvijas vēsturnieku komisijas priekšsēdētajs Andris Caune un Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
11.jūnijā Rīgas pilī notika starptautiskās Latvijas vēsturnieku komisijas gadskārtējā kopsēde, kurā piedalījās 11 zinātnieki no Latvijas un 7 vēstures pētnieki no vairākām ārvalstīm.
Sēde iesākās ar Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas uzrunu (skat. — blakus) komisijas locekļiem, bet pēc tam sekoja komisijas priekšsēdētāja profesora Dr.habil.hist. Andra Caunes kopsavilkuma atskaite par pēdējā gada laikā paveikto. Savukārt informāciju par padarīto un vēl darāmo Latvijas vēsturnieku komisijas zinātniskās pētniecības pamatvirzienos sniedza šo četru nozaru vadītāji: Dr.hist. Irēne Šneidere – pirmais padomju okupācijas laikposms (1940.–1941.g.); profesors Dr.habil.hist. Inesis Feldmanis – nacistiskās Vācijas okupācijas laiks (1941.–1945.g.); profesors Dr.habil.hist. Aivars Stranga – holokausts vācu okupētajā Latvijā; profesors Dr.habil.hist. Heinrihs Strods – otrais padomju okupācijas periods (1944.–1956.g.). Noklausoties visus šos ziņojumus, kopsēdes dalībnieki izteica daudzus priekšlikumus par to, kā turpmāk vēl vairāk aktivizēt un uzlabot pirms gandrīz pieciem gadiem Valsts prezidenta pārraudzībā nodibinātās vēsturnieku komisijas darbu Latvijas jaunāko laiku sarežģītās vēstures izpētē.
Tālab sēdē tika apspriesta arī svarīgāko komisijas zinātnisko rakstu sējumu izdošana angļu valodā tuvākajā laikā. Bez tam komisijas locekle Latvijas Valsts arhīva direktore Daina Kļaviņa uzskatāmi informēja par darbietilpīguma ziņā vērienīgā projekta “20.gadsimta okupācijas režīmos represēto Latvijas iedzīvotāju datu bāze” līdzšinējās un turpmākās īstenošanas gaitu un nozīmīgumu.
Šādu visaptverošu ziņu apkopojumu paredzēts izveidot līdz 2006. gadam un pēc tam publicēt. Komisijas locekļi pārrunāja arī jautājumu par holokausta vēstures mācību programmas izstrādi skolu vajadzībām.
Pēc komisijas sēdes Andris Caune, atbildot uz “LV” jautājumu par komisijas darbību, sacīja:
— Runājot par mūsu nozīmīgākajiem
veikumiem līdz šim, ar gandarījumu varam izcelt to, ka jau ir izdoti astoņi apjomīgi
Latvijas vēsturnieku komisijas rakstu sējumi. Bet jau šogad tiks izdoti vēl divi
sējumi, kuros atainosies līdzšinējo zinātnisko pētījumu rezultāti. Turklāt katru
gadu iesaistām kopīgajā pētnieciskajā darbā jaunus jaunāko laiku vēstures
speciālistus, lielā mērā pateicoties arī sekmīgajai sadarbībai ar Latvijas
Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti. Līdz ar to pētījumu loks kļūst
vispusīgāks, kas ļoti iepriecina.
Esam iecerējuši jau šogad sagatavot rakstu sējumu angļu valodā, ko varētu uzskatīt par piecus gadus ilgā darba rezumējumu. Šodienas sēdē detalizēti apspriedām gan tā saturu, gan rakstu tulkošanas iespējas, gan ar grāmatas izdošanu saistītos jautājumus. Sējumu paredzēts iespiest un izplatīt nākamajā — 2004.gadā. Mūsu vēsturnieku darbu popularizēšanu pasaulē uzskatām par vienu no galvenajiem uzdevumiem.
Šodien un rīt, 12.un 13.jūnijā, Latvijas Universitātes Lielajā aulā notiek starptautiskā vēsturnieku zinātniskā konference “Latvija nacistiskās Vācijas okupācijas varā. 1941–1945”, ko sarīkojusi Latvijas vēsturnieku komisija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtu un Vēstures un filozofijas fakultāti. (Jau šajā “LV” numurā — konferencē nolasāmais profesora Aivara Strangas referāts “Holokausta pētniecības problēmas: aktuālās problēmas” — Red.)
Mintauts Ducmanis — “Latvijas Vēstnesim”
Latvijas Valsts
prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas un Latvijas vēsturnieku komisijas locekļu
tikšanās laikā: pirmajā rindā — Ināra Bērziņa, Irēne Šneidere, Vaira
Vīķe–Freiberga, Andris Caune, Daina Kļaviņa, Aleksandrs Čubarjans (Krievija),
otrajā rindā — Antonijs Zunda, Ervins Oberlenders (Vācija), Heinrihs Strods, Kristers
Vālbaks (Zviedrija), Valters Nollendorfs, Vilnis Zariņš, Alfreds Senns (ASV), Kārlis
Kangeris (Zviedrija), Stīvens Springfīlds (ASV), Aivars Stranga, Džordžs Švābs
(ASV), Ēriks Jēkabsons un Inesis Feldmanis (augšējā attēlā); Valsts
prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sasveicinās ar komisijas locekļiem (no labās)
Kristeru Vālbaku, Alfredu Sennu un Ervinu Oberlenderu; Valsts prezidente sarunā ar
komisijas locekļiem (no labās) Aleksandru Čubarjanu, Džordžu Švābu un
Stīvenu Springfīldu |
|
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga:
Uzruna Starptautiskās vēsturnieku komisijas gadskārtējā sēdē Rīgas pilī 2003.gada 11.jūnijā
Augsti godātais komisijas priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie komisijas locekļi un locekles!
Sveicu jūs atkal Rīgā, šeit, Rīgas pilī, kārtējā Vēsturnieku komisijas tikšanās reizē un sēdē. Vēlētos izmantot šo izdevību un apsveikt jūs par izcili veiktu darbu pēdējo četru gadu laikā. Es ļoti priecājos par to, cik daudz tik īsā laikā ir sasniegts, cik augstā kvalitātē tas ir bijis un cik plašu rezonansi tas jau ieguvis. Tas ir bijis ne tikai Latvijā valstiski nozīmīgi, bet arī ir kalpojis Latvijas interesēm starptautiskā mērogā.
Paldies par to, kas ir padarīts, un es aicinu turpināt darbu tālāk īpaši divos akcentos. Viens būtu jauno zinātnieku piesaiste, jaunu doktorandu atbalsta meklēšana, viņu uzmundrināšana. Otrs būtu darba rezultātu pieejamība angļu, krievu un citās pasaules valodās, lai šie rezultāti nonāktu arī līdz plašākai sabiedrībai un starptautiskā apritē. Es vēlētos aicināt Latvijas zinātniekus domāt par ciešāku sadarbību ar saviem ārzemju kolēģiem, kaut vai, piemēram, veidojot koppublikācijas starptautiski atzītos ārzemju izdevumos, periodikā utt. Protams, jums jādomā arī par līdzekļiem, lai pārtulkotu šos sējumus, kas šeit ir sagatavoti. Kā zināms, tas ir dārgs process, un arī tos izplatīt nav nemaz tik viegli.
Lai jums veicas!