Vēlot Sanktpēterburgas iedzīvotājiem laimi, mieru un labklājību

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga 30. – 31.maijā Sanktpēterburgā piedalījās pilsētas 300 gadu svinībās un ES un Krievijas sammitā

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga lielo svētku laukumā, pie pils, kur notika ES – Krievijas sammits, atbildot uz žurnālistu jautājumiem (augšējā attēlā); Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes premjerministrs Tonijs Blērs un Vācijas Federatīvās Republikas federālais kanclers Gerhards Šrēders, ierodoties uz svētku pasākumu Sanktpēterburgā Foto: Juris Krūmiņš — “Latvijas Vēstnesim”

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga (trešās rindas vidū), Imants Freibergs, Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins (pirmajā rindā otrais no kreisās) un citu valstu un valdību vadītāji ar dzīvesbiedriem svētkos pie Ņevas

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga piektdien, 30. maijā, Latvijas ģenerālkonsulātā Sanktpēterburgā tikās ar šajā pilsētā dzīvojošajiem latviešiem.

V.Vīķe-Freiberga uzsvēra Sanktpēterburgas lomu latviešu inteliģences veidošanās procesā 19.gadsimtā, jo šeit iznāca pirmā latviešu avīze un pilsēta bija patvērums vairākiem nozīmīgiem jaunlatviešiem, kas aizsāka latviskās pašapziņas idejas un to stiprināšanu tautā.

Prezidente pauda prieku, ka Sanktpēterburgas svētkos var tikties ar latviešiem un Latvijas draugiem, jo svētki vienmēr ir brīdis, kad domāt par nākotni.

Viņa pauda cerību, ka, neraugoties uz traģiskajām vēstures lappusēm un to, ka Sanktpēterburgā daudzi latvieši pagājušā gadsimta 30.gadu beigās cietuši Staļina represijās, nākotnē abas valstis – Latviju un Krieviju – un pilsētas – Rīgu un Sanktpēterburgu – vienos labas un draudzīgas attiecības.

Turpinot vizīti Krievijā, Valts prezidente Sanktpēterburgā 30. maijā ES un Krievijas sammita atklāšanā līdzekus citiem valstu vadītājiem uzstājās ar uzrunu

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga pēc Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina uzaicinājuma piedalījās Sanktpēterburgas 300 gadu jubilejas svinībās un ES un Krievijas sammitā. Uzrunājot šīs sanāksmes dalībniekus, V.Vīķe–Freiberga apsveica Pēterburgas un visas Krievijas ļaudis pilsētas 300. gadadienā un atzīmēja Pēterburgas vēsturiski nozīmīgo lomu Baltijas reģiona attīstībā šo triju gadsimtu laikā.

Valsts prezidente apliecināja, ka ES robežu pietuvināšanās Krievijas rietumu robežām nesīs jaunu sadarbības kvalitāti ES un Krievijas attiecībās.

Prezidente arī atzīmēja, ka par bezvīzu režīma ieviešanu ar Krieviju varēs runāt pēc ievērojamas cilvēku un preču robežšķēršošanas procedūras uzlabošanas un pēc robežlīgumu slēgšanas un ratificēšanas visās ES valstīs, kas ir Krievijas kaimiņvalstis, tai skaitā Latvijā.

Nobeigumā V.Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka visus eiropiešus vieno kopējas vērtības un viņa ir dziļi pārliecināta, ka, cieši sadarbojoties, būs iespējams veidot Eiropu stabilāku, drošāku un labklājīgāku nekā jebkad agrāk.

Valsts prezidenta preses dienests

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Uzruna ES un Krievijas sammitā Sanktpēterburgā 2003. gada 31. maijā

Priekšsēdētāja kungs! Prezident Putin! Ekselences! Dāmas un kungi!

Es vēlos Latvijas vārdā sirsnīgi apsveikt Sanktpēterburgas un Krievijas iedzīvotājus ar šīs lielās pilsētas 300. gadadienu. Pēdējo trīs gadsimtu laikā Sanktpēterburgai ir bijusi izšķiroša loma Baltijas jūras reģionā kā nozīmīgam komercijas, tirdzniecības un ideju centram.

Es vēlos pateikties prezidentam Putinam, Sanktpēterburgas pilsētas pašvaldībai un tās iedzīvotājiem par mums izrādīto lielo viesmīlību un draudzību. Latvija kopā ar Sanktpēterburgu priecājas par šo vēsturisko jubileju. Mēs vēlam Sanktpēterburgas iedzīvotājiem laimi, mieru un labklājību.

Dāmas un kungi!

Latvija kā Eiropas Savienības nākamā dalībvalsts vēlas sekmēt ciešāku partnerattiecību veidošanos starp ES un Krieviju. Mēs patiesi ceram, ka ES paplašināšana līdz Krievijas rietumu robežām kvalitatīvi mainīs ES un Krievijas attiecības un sadarbība un partnerattiecības attīstīsies jaunā un vēl nepieredzētā līmenī.

Latvija atbalsta to, ka ir jāizvērtē apstākļi bezvīzu režīma ieviešanai starp ES un Krieviju. Tomēr Latvija uzskata, ka jebkādas diskusijas par bezvīzu režīma ieviešanu ar Krieviju varēs sākties tikai pēc tam, kad ievērojami uzlabosies cilvēku un preču robežšķērsošanas procedūras un Krievija būs noslēgusi un ratificējusi robežlīgumus ar visām ES valstīm, kas ir tās kaimiņvalstis, tai skaitā ar Latviju.

Latvija ir pārliecināta, ka plašāka sadarbība tieslietās un iekšlietās kalpos visu eiropiešu interesēm.

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Lietuvas prezidents Rolands Pakss (centrā) ES – Krievijas sammitā citu valstu vadītāju vidū

Mums visiem ir kopīgas vērtības un principi. Man ir stingra pārliecība, ka, cieši sadarbojoties, mēs spēsim izveidot Eiropu, kur būs lielāka stabilitāte, drošība un labklājība, kāda nekad agrāk nav vēl pieredzēta.

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas