Par smagi topošo nulles budžetu

Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis:

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Patlaban Finanšu ministrija strādā pie nulles budžeta. Kas ir nulles budžets? Arī iepriekšējās valdības centās, bet bez rezultāta.

Ir bijuši divi neveiksmīgi mēģinājumi - deviņdesmito gadu vidū un 2000. gadā. Bez rezultāta tāpēc, ka ministrijas ir pretojušās nulles budžeta ieviešanai, jo uzskatījušas, ka tām tiks atņemta nauda.

Ieviešot nulles budžetu, tiek pārskatīta jebkura tēriņa pamatotība. Ne tikai, vai, piemēram, mēbeles nav nopirktas par dārgu, bet arī vai tēriņi atbilst ministriju veicamajām funkcijām.

Nulles budžeta ieviešana notiks trīs līmeņos - pašā ministrijā, Ministru kabineta līmenī (izveidota darba grupa no Finanšu ministrijas, attiecīgās nozares ministrijas un Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta speciālistiem), kā arī tiks veikta fundamentāla nozaru pārskatīšana, lai varētu izveidot ministrijas stratēģisko plānu. Tas ir pietiekami nopietns process, tāpēc nav paveicams vienā gadā, bet gan pakāpeniski trijos gados.

Kur jūs redzat vislielāko tēriņu samazinājumu, pārejot uz nulles budžetu?

Nepietiekama finanšu kontrole ir valsts aģentūrās. Nedrīkst ļaut aģentūrām brīvi un nereti bezatbildīgi rīkoties ar valsts naudu. Tur jābūt tādai pašai kārtībai kā ministrijās. Rūpīgāk jāpārskata arī atsevišķi speciālie budžeti, kur nauda vienmēr tiek iztērēta un neviens nepārbauda, vai tiešām tas bija nepieciešams. Esmu par to, lai speciālo budžetu būtu pēc iespējas mazāk un lai tos varētu brīvi pārskatīt.

Vai nebūtu lietderīgi pārskatīt arī ministriju neskaitāmos īpašumus? Vai arī te nav rodamas finanšu rezerves?

Pie šā jautājuma mēs jau strādājam. Drīzumā valdība skatīs koncepciju par valsts nekustamā īpašuma apsaimniekošanu. Gandrīz katrai ministrijai ir sava nekustamā īpašuma aģentūra, kas nav racionāli. Esam paredzējuši uzticēt šo uzdevumu Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai. Par izņēmumiem vēl spriedīsim.

Bet kā ar Saeimas un Valsts kontroles tēriņiem?

Te valdība neko nevar norādīt. No vienas puses, likums neparedz piešķirt tik, cik iestāde prasa, bet, no otras puses, valdība nevar Valsts kontrolei ļoti tieši norādīt finansējuma apjomu vai arī patvaļīgi to samazināt, kā mēs to darām, lemjot par vienu vai otru ministriju. Šāda rīcība ietekmētu Valsts kontroles neatkarību. Arī Saeima ir neatkarīga institūcija, un faktiski mums Saeimai jāpiešķir tāds finansējums, kādu tā pieprasa. Valdība var lūgt Saeimu pārskatīt savu plānoto naudas izlietojumu.

Vai jau notiek diskusijas par nākamā gada prioritātēm?

Saglabāsies iepriekšējās prioritātes. Mediķu algu palielināšanai nākamgad jau būs nepieciešami 40 miljoni latu, policistu algu pieaugumam vajadzēs ap 20 miljoniem latu, arī pedagogu atalgojumam būs nepieciešama ievērojama naudas summa. Otrs prioritāšu bloks būs integrācija Eiropas Savienībā un NATO. Jo vairāk naudas piešķirs ES, jo vairāk naudas būs nepieciešams no pašu budžeta līdzfinansējumam. Nauda, kas mums būs jāiegulda, nav salīdzināma ar tiem materiālajiem labumiem, ko Latvija gūs, iestājoties ES. Īpaši es gribu vērsties pie lauksaimniekiem. Tas, ka ievērojami palielinājušies SAPARD līdzekļi, ka lauksaimniekiem ir garantēts subsīdiju apjoms trīs procenti no pamatbudžeta izdevumiem, ir ES prasības. Ja Latvija nestātos ES, tai nebūtu ne SAPARD, ne arī iepriekš minēto trīs procentu. Pirmkārt, ir svarīgi nobalsot par iestāšanos ES un, otrkārt, svarīgi apzināties, ka tā ir ilgtermiņa izvēle, kur nav vietas īslaicīgām emocijām, sak, ja man šodien nav piešķirti līdzekļi vai nepatika kaut kāda valdības pārstāvja uzstāšanās, es balsošu pret Latvijas iestāšanos ES. Šī ilgtermiņa izvēle ietekmēs ne tikai mūsu, bet arī mūsu bērnu un mazbērnu dzīvi. Dīvaini, ka visbiežāk iestāšanās ES lietderību apšauba tie, kuri patiesībā būs vislielākie ieguvēji. Piemēram, lauksaimnieki.

Vai mēs šogad piedzīvosim vēl vienus budžeta grozījumus?

Ja nodokļu iekasēšana turpinās uzlaboties, pastāv divas iespējas. Pirmkārt, novirzīt naudu budžeta deficīta samazināšanai jeb uzlabot fiskālo bilanci un, otrkārt, naudu sadalīt prioritārajām nozarēm. Bet par šīm iespējām lems valdība. Ja valsts ienākumu plāns pildīsies tikpat labi kā līdz šim, iespējams, rudens nāks ar jaunām cerībām.

“LAUKU AVĪZE”; pēc M. Libekas un J. Lorenca intervijas “Dombrovskis: nodokļu nemaksātājiem iet plāni”