Ministru kabineta noteikumi Nr.275

Rīgā 2003.gada 27.maijā (prot. Nr.31, 8.§)

Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 8.panta ceturto un piekto daļu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā klients, kurš saņem sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu (turpmāk — pakalpojums), maksā par pakalpojumu, un kārtību, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta, ja klients vai viņa apgādnieks nespēj samaksāt par pakalpojumu.

2. Klients par saņemto pakalpojumu maksā atbilstoši noslēgtajam līgumam starp klientu un sociālā pakalpojuma sniedzēju. Līgumā papildus Civillikumā noteiktajiem vispārīgajiem līguma noteikumiem norāda:

2.1. detalizētu pakalpojuma saturu;

2.2. pakalpojuma saņemšanas vietu un pakalpojuma saņemšanas ilgumu;

2.3. pakalpojuma cenu, kopējo līguma summu, samaksas termiņus un soda sankcijas;

2.4. līguma izbeigšanas nosacījumus un līguma noteikumu pārskatīšanas kārtību.

3. Ja klients normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīts par trūcīgu, par pakalpojumu maksā viņa apgādnieks vai apgādnieki (turpmāk — apgādnieks). Šādā gadījumā šo noteikumu 2.punktā minēto līgumu noslēdz starp klientu, viņa apgādnieku un pakalpojuma sniedzēju.

4. Ja klienta apgādnieks normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīts par trūcīgu, par pakalpojumu maksā tā pašvaldība, kuras teritorijā klients reģistrējis savu dzīvesvietu un kura ir pieņēmusi lēmumu par pakalpojuma nepieciešamību (turpmāk — pašvaldība). Šādā gadījumā šo noteikumu 2.punktā minēto līgumu noslēdz starp klientu, pašvaldību un pakalpojuma sniedzēju.

5. Veicot samaksu par pakalpojumu, ievēro šādas prasības:

5.1. pēc pakalpojuma samaksas klienta rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par normatīvajos aktos par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu, noteikto ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot persona tiek atzīta par trūcīgu;

5.2. ja klienta ienākumi pirms pakalpojuma samaksas ir augstāki par šo noteikumu 5.1.apakšpunktā noteikto līmeni, bet klients nevar samaksāt pilnu pakalpojumu maksu, klients maksā daļu no pakalpojuma maksas - starpību starp viņa ienākumu līmeni un valstī noteikto trūcīgas personas ienākumu līmeni. Pārējo pakalpojuma samaksas daļu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz apgādnieks;

5.3. līdzekļi, kas pēc pakalpojuma samaksas paliek apgādnieka ģimenes rīcībā, nedrīkst būt mazāki par summu, kura aprēķināta, reizinot valstī noteikto minimālo algu ar šādu koeficientu:

5.3.1. par vienas personas ģimeni — 1,0;

5.3.2. par katru nākamo apgādnieka ģimenes locekli — 0,5;

5.4. ja apgādnieka ģimenes rīcībā esošie līdzekļi pārsniedz šo noteikumu 5.3.apakšpunktā noteikto līmeni, bet apgādnieks nevar samaksāt pilnu pakalpojuma maksu, apgādnieks maksā daļu no pakalpojuma maksas — starpību starp viņa ienākumu līmeni un šo noteikumu 5.3.apakšpunktā noteiktajā kārtībā aprēķināto summu, kura paliek tās rīcībā. Pārējo pakalpojuma samaksas daļu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz pašvaldība.

6. Pašvaldība atbilstoši finansiālajām iespējām var noteikt klientam citu (labvēlīgāku) samaksas kārtību par pakalpojumu.

7. Pašvaldība noteikumus īsteno atbilstoši attiecīgās pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Ministru prezidents E.Repše

Labklājības ministre D.Staķe

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 31.maiju.