Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Valsts valodas centrs
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija publicē pieņemtos lēmumus, t. sk. par svešvārdu atbilsmi latviešu valodā.
SKATĪT TIESĪBU AKTUS, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts valodas centra 2003. gada 7. maija ieteikumi "Par ciemu, viensētu, ēku un citu vietu nosaukumu (vietvārdu) veidošanu, rakstību un lietošanu oficiālos dokumentos". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.05.2003., Nr. 79 (2844) https://www.vestnesis.lv/ta/id/75352

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lai slimība, pārestība un pagātne netraucē nākotnei

Vēl šajā numurā

28.05.2003., Nr. 79 (2844)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Valsts valodas centrs

Veids: ieteikumi

Pieņemts: 07.05.2003.

Stājas spēkā: 29.05.2003.

Statuss: Spēkā esošs

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts valodas centra ieteikumi

Rīgā 2003.gada 7.maijā

Par ciemu, viensētu, ēku un citu vietu nosaukumu (vietvārdu) veidošanu, rakstību un lietošanu oficiālos dokumentos

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta 2000. gada 22. augusta noteikumu Nr. 294 “Noteikumi par vietu nosaukumu, iestāžu, sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nosaukumu un pasākumu nosaukumu veidošanu un lietošanu” 4. punktu

I. Vispārīgie principi

1. Ieteikumi paredzēti par vietvārdu veidošanu, apstiprināšanu un lietošanu atbildīgajām institūcijām, kā arī vietu nosaukumu lietotājiem.

2. Nosaukumi Latvijā veidojami latviešu valodā unrakstāmi latviešu alfabēta burtiem, tātad arī Stiuraiņi, nevis Styuraiņi, Vilcāni, nevis Vylcāni. Lībiešu krasta teritorijā nosaukumus var veidot un lietot arī lībiešu valodā, piemēram, Lielirbe jeb Īra. Citu valodu ietekmē veidotiem nosaukumiem, kā arī nosaukumiem, kuros saglabātas izlokšņu īpatnības, jāiekļaujas latviešu literārās valodas gramatiskajā sistēmā, t.i., tiem jābūt lokāmiem. Piemēram, oficiāli apstiprināms un oficiālā saziņā lietojams ciema nosaukums Pilda, nevis Pylda, ciema nosaukums Dolgais Bors, Dolgijbors vai Dolgijs Bors, nevis Dolgij Bor; ciema nosaukums Križuti vai Križuta, nevis Križuto.

3. Nosaukumiem jāiekļaujas latviešu valodas gramatiskajā sistēmā arī tad, ja tie veidoti no nelatviskiem personvārdiem (vārdiem, uzvārdiem, pseidonīmiem, iesaukām). Piemēram, vietu nosaukumi Aleksandrova, nevis Aleksandrovo, Cvetkovi, nevis Cvetkov, Ģedimini, nevis Gediminai, Randsepi, nevis Randsepp, Grasi, nevis Gras, Jasini, nevis Jasin, Larini vai Larina, nevis Larino.

4. Nav pieļaujami, ieviešami un oficiāli apstiprināmi latviešu valodas tradīcijām neatbilstoši, mākslīgi veidoti nosaukumi (piemēram, nekustamo īpašumu nosaukumi Latbirzs, Gazstroj, dzelzceļa stacijas nosaukums Daugavpils–Šķirošanas, viensētas nosaukums Ziemeļu tuvā pievadstacija).

5. Veidojot jaunus vai oficiāli apstiprinot esošos nosaukumus, vēlams ņemt vērā vietējās nosaukumu veidošanas tradīcijas un novada izrunas īpatnības. Piemēram, Dižmeži, Balgāļi — Kurzemē; Mičkēns, Plācis, Nēķins, Zeltiņš, Idus, Kolberģis — Vidzemē; Aišpūri, Pīgožņi, Ūzuli, Seiļi — Latgalē. Nav kļūdaini arī tādi nosaukumi kā Akmiņi, Bārzdas, Bebrine, Garņi, Mellupi, Poriņi, Zalši, Zierņi. Nosaukumiem jāiekļaujas latviešu literārās valodas gramatiskajā sistēmā, piemēram, jāraksta Puceņi, nevis Puceņ, Bites, nevis Bits (Kurzemē). Par novada īpatnībām nav uzskatāmi kļūdaini rakstīti nosaukumi; jāraksta, piemēram, Liuzinīki, nevis Livzenieki, Iudri, nevis Ivdri, Cauņi, nevis Cavņi, Šauri, nevis Šavri.

6. No jauna veidotajos nosaukumos ieteicams izmantot citu apkārtnē esošo vai jau izzudušo objektu nosaukumus, lai tādējādi saglabātu īpatnējos un raksturīgos vietvārdus, kas ir nozīmīgs kultūras mantojums. Piemēram, ciema nosaukums Brankas bijušās Branku muižas vietā, autobusu pietura Kukažas pie bij. Kukažu mājām, Ošvalku dīķis pie Ošvalku mājām, mājas Spārnuceļš, kas uzceltas pļavā Spārnuceļš.

7. Mājvārdos Latgalē (tie šim novadam agrāk nav bijuši raksturīgi) ieteicams izmantot vietējo izlokšņu īpatnības, rakstot, piemēram, Ūgas, Zeiles, Broņislavi, Broņislavas, Palādas, Žeiguri, pēc vajadzības nosaukumā ietverot novadam raksturīgo nomenklatūras vārdu “sāta”, piemēram, Ūgu sāta, Leidaku sāta, Broņislava sāta, bet ne Ogu māja, Līdaku māja, Broņislava māja. Vārdkopu pirmā vārda lietojums ģenitīvā bez nomenklatūras vārda (kā: Ūgu vai Ogu, Leidaku vai Līdaku) nav pieļaujams.

 

 

II. Lielie sākuma burti

1. Visi Latvijas vietu nosaukumi rakstāmi ar lielo sākuma burtu, ja tos veido viens vārds, piemēram, Dricāni, Dzirnavas, Pūcītes, kā arī Silakalni, Meždonas, Zilaiskalns, Jaunpipari, Lielsīmaņi, Vecveģeri.

2. Ja vietas nosaukums sastāv no diviem vai trim atsevišķiem vārdiem, pirmais vārds vienmēr rakstāms ar lielo sākuma burtu, piemēram, Putnu sala, Lilijas ezers, Cēsu rotas iela, Kalna iela, Meža Japini.

2.1. Nosaukuma otrais (arī trešais) vārds rakstāms ar mazo burtu, ja tas ir sugas vārds (nomenklatūras vārds), kas adekvāti apzīmē nosauktā objekta pašreizējo vai atmiņā saglabāto tipu vai tā funkcionēšanas veidu, piemēram, ciems (Bētiņu ciems), doktorāts (Valdekas doktorāts), dzirnavas (Pūces dzirnavas), iela (Brīvības iela, Mazā Pils iela), kalte (Silavu kalte), kapi (Praviņu kapi), kazarmas (Jēkaba kazarmas), krejotava (Koguļu krejotava), krogs (Grenctāles krogs), laukums (Līvu laukums), māja (Baltā māja, Dedziņu mežsargmāja), muiža (Aisteres muiža), parks (Elejas muižas parks), pienotava (Skujenes pienotava), priekšpilsēta (Vidzemes priekšpilsēta), skola (Mežgaļu skola, Spāres internātskola), slimnīca (Pļaviņu slimnīca), stacija (Āraišu stacija), veikals (Uskumu veikals), upe (Sārcenes upe), ezers (Engures ezers).

2.2. Ciema nosaukuma otrais vārds rakstāms ar mazo burtu arī tad, ja tas ir sugas vārds (nomenklatūras vārds), kas adekvāti apzīmē ēku, sabiedrisko vai ražošanas objektu, kas bijis par kodolu, ap kuru izveidojies ciems, piemēram, ciemu nosaukumi Aglonas stacija, Degu muiža, Lubes krogs, Vandzenes skola, Īles sanatorija.

2.3. Nosaukuma otrais (arī trešais) vārds rakstāms ar lielo burtu šādos gadījumos:

1) ja saliktais nosaukums ir veidots no kāda cita objekta nosaukuma (t. i., izmantojot īpašvārdu), piemēram, Raunas Staburags, Kurzemes Šveice, vai vairāku objektu nosaukumi diferencēti ar papildu apzīmētāju (Lielie – Mazie, Vecie – Jaunie, Kalna – Lejas, Gala – Vidus, Meža – Ezera, Pirmie – Otrie u. tml.), piemēram, Pirmie Vingri, Otrie Vingri un Trešie Vingri, Mazais Baltezers un Lielais Baltezers, Mazā Kalna iela unLielā Kalna iela;

2) ja vārds lietots pārnestā nozīmē un jau sākotnēji nav adekvāti apzīmējis nosauktā objekta tipu vai funkcionēšanas veidu, piemēram, ciema nosaukums Zelta Dibens vai Zalta Dibins, Gaišais Ceļš, upes dzelmes nosaukums Lielmātes Vanna, pilsētas daļas nosaukums Jaunā Pasaule;

3) ja vārds aizgūts no citas valodas un netiek lietots latviešu literārajā valodā kā sugas vārds, piemēram, ciemu nosaukumi Staraja Meļņica, Tihaja Pristaņa.

3. Ja nosaukums sākas ar numuru vai datumu, kas atveidots ar cipariem, tad numurs vai datums uzskatāms par nosaukuma pirmo vārdu, piemēram, ielu nosaukumi, 4. līnija, 11. novembra krastmala, 13. janvāra iela, 2. garā līnija.

 

III. Defises lietošana

1. Vietu nosaukumu rakstībā defise lietojama tikai atsevišķos gadījumos:

1) nosaukumos, kas apzīmē plašākus ģeogrāfiskos objektus pēc vairāku apdzīvotu vietu nosaukumiem, piemēram, Ķemeru–Smārdes tīrelis; Lībānu-Jaunzemju krauja;

2) ja divi vai trīs īpašumi apvienoti vienā un to īpašnieks vēlas saglabāt iepriekšējos nosaukumus vai ja apvienotas divas vai vairākas apdzīvotās vietas (ciemi, viensētas, ēkas), piemēram, Dravnieki–Lapsas, Naudieši–Valstes, Kainaiži–Ķudras–Branti, Briški–Balckari.

2. Pārņemot vietvārdus (galvenokārt mājvārdus) no jauna izdodamos dokumentos, kartēs un publikācijās no agrākiem dokumentiem, kartēm un citiem rakstu avotiem, defise atmetama, piemēram, jāraksta Vecanduļēni, nevis Vec–Anduļēni, Ozolzīles, nevis Ozol–Zīles, Kalna Rēzēni vai Kalnarēzēni, nevis Kalna–Rēzēni vai K-Rēzēni, Lejas 2, nevis Lejas–2.

Defisi nelieto, ja nosaukums veidojies, objektu sadalot, piemēram, Žebru Pluči vai Pluču Žebri, nevis Žebri–Pluči.

3. Ceļu, dzelzceļu vai kanālu nosaukumos, kas veidoti no to galapunktu vai savienoto objektu nosaukumiem, lietojama vienotājdomuzīme (bez atstarpēm starp to un vienojamiem vārdiem), piemēram, Rīgas–Ventspils dzelzceļš, Toseles–Mēķes poldera apvadkanāls.

 

 

IV. Salikteņi un vārdu savienojumi

1. Vietu nosaukumi var būt gan salikteņi, piemēram, Jaunāmuiža, Jaunmuiža, Lejasrēķi, gan vārdu savienojumi, piemēram, Jaunā muiža, Lejas Rēķi.

Ieteicams ievērot vietējo lietojuma tradīciju, kas dažādos Latvijas novados ir atšķirīga, piemēram, Ziemeļkurzemei un Ziemeļvidzemei vairāk raksturīgi salikteņi (Vecmuižciems, Ošvalki, Desciems, Salacgrīva u.c.), bet Latgalē izplatītāki ir vārdu savienojumi (Lošu Čači, Lejas Brīdziški, Meža Pīgožņi u.c.). Tātad vietas nosaukums Meža Kocki Latgalē nav jāpārveido par Mežakockiem vai Mežkockiem, tāpat kā Ziemeļkurzemē Ķipatciems nav jāpārveido par Ķipatu ciemu un Jaunpoprags — par Jauno Popes ragu vai Jauno Popragu.

2. Salikteņu un vārdu savienojumu rakstībā visos dokumentos ir jāievēro konsekvence — ja kādu nosaukumu raksta divos vai vairāk vārdos, tad šādā veidā to lieto visos dokumentos, ja — kā salikteni, tad — tā visos dokumentos.

3. Saliktajos nosaukumos ar ģenitīvu pirmajā daļā nav pieļaujams atmest pēdējo vārdu arī tad, ja tas nav īpašvārds. Piemēram, jāraksta Mikņu ciems, nevis Mikņu, Pakalnes ciems, nevis Pakalnes, Upes iela, nevis Upes. Ja uzrakstīt pilnu salikto nosaukumu vietas trūkuma dēļ nav iespējams, tā pēdējo vienu vai divus vārdus var saīsināt, ja vien tie nav īpašvārdi un saīsinājums neradīs pārpratumus, piemēram, Mikņu c. (Mikņu ciems), Pakalnes c. (Pakalnes ciems), Usmas ez. (Usmas ezers), Ugāles st. (Ugāles stacija), Pūces dz. d. (Pūces dzirnavu dīķis), Urgas dz. ez. (Urgas dzirnavu ezers).

 

V. Cipari nosaukumos

1. Vairāku vienāda nosaukuma vietu (ciemu, ēku, dzelzceļa staciju u. tml.) diferencēšanai nav ieteicams izmantot ciparus, jo tas neatbilst latviešu valodas tradīcijai. Šādus nosaukumus oficiāli apstiprinot, cipari aizstājami ar vārdiem, piemēram, Pirmās Birztalas, nevis Birztalas 1 vai Birztalas I vai 1. Birztalas, Trešie Vingri, nevis Vingri 3 vai Vingri III.

Pārņemot šādi rakstītus vietvārdus no agrākiem dokumentiem, kartēm un citiem avotiem, gadījumos, kad nav iespējams ciparus aizstāt ar vārdiem, tie rakstāmi bez defises un tikai arābu cipariem, piemēram, Sūrikas 2, Galāti 3.

2. Šīs sadaļas noteikumi neattiecas uz cipariem, kas norāda ēkas numuru ielā, dzīvokļa vai citas telpu grupas numuru, ēkas numuru ciemā, kurā nav mājvārdu.

 

VI. Īpašvārdu saīsinājumi

1. Vietvārdu rakstībā dokumentos un kartēs nav pieļaujama pilna īpašvārda aizstāšana ar burtveida saīsinājumiem, kā K.-Aizpurvi (pareizi — Kalna Aizpurvi), Ū-Siliņi (pareizi — Ūsiņu Siliņi), J-Āķēni (pareizi —Jaunāķēni), Krastmalas AD, kā arī no vairāku vārdu sākuma burtiem veidoti nosaukumi, piemēram, RJN, ZIL. Ja šādi uzrakstīts nosaukums jāpārņem no agrāk sastādītiem dokumentiem, ar atbildīgās institūcijas lēmumu veicama nosaukuma precizēšana, saīsinājuma vietā liekot pilnu atbilstošo vārdu.

2. Izņēmuma gadījumos (piemēram, kartēs, kur pilnu salikto nosaukumu nav iespējams izvietot) pieļaujami saīsinājumi, ja to lietojums nerada pārpratumus. Vārdus Lielais, Lielā, Lielās, Lielie, Mazais, Mazā, Mazās, Mazie kartēs var aizstāt ar L. vai M., piemēram L. Pujatu ezers, L. Jugla, L. Sīmaņi, M. Pujatu ezers, M. Jugla, M. Andžāni.

3. Vietu nosaukumos izmantotajos personvārdos (vārdos, uzvārdos, pseidonīmos, iesaukās) nav vēlami saīsinājumi, personvārda vietā rakstot tā pirmo burtu vai dažus burtus. Turpmāk šādi nosaukumi oficiāli piešķirami / apstiprināmi nesaīsinātā veidā, piemēram, Jāņa Grestes iela, nevis J. Grestes iela, Fridriha Candera iela, nevis F. Candera iela vai Fr. Candera iela. Izņēmuma gadījumos, kad nav iespējams iztikt bez saīsināšanas, nosaukumi, kuros ietverts personas vārds kopā ar uzvārdu, saīsināmi šādi: jāraksta vārda viens pirmais burts (ja vārds sākas ar dz vai divi pirmie burti), kam seko punkts, atstarpe un uzvārds, piemēram, K. Valdemāra iela, O. Vācieša iela, Dž. Dudajeva iela. Ja oficiāli apstiprināts nosaukums veidots no personas vārda un uzvārda, vārds vai tā saīsinājums nevienā oficiālā dokumentā nav atmetams, ne arī pārvietojams aiz uzvārda.

Vietu oficiālos nosaukumus var veidot arī, izmantojot tikai personas vārdu, uzvārdu vai pseidonīmu, piemēram, Lienes iela, Vērmanes dārzs, Aspazijas bulvāris. Šādā formā oficiāli apstiprinātiem nosaukumiem dokumentos netiek pievienots ne personas vārds, ne uzvārds.

Latviešu valodas ekspertu komisijas

Vietvārdu apakškomisijas priekšsēdētājs O. Bušs

Valsts valodas centra direktors A. Timuška

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!