Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kad septiņi velk uz pretējām pusēm. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.05.2003., Nr. 78 https://www.vestnesis.lv/ta/id/75308

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr.232

Par Ministru prezidenta 2003.gada 14.maija rīkojuma Nr.221 "Par S.Kalnietes komandējumu" atzīšanu par spēku zaudējušu

Vēl šajā numurā

27.05.2003., Nr. 78

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kad septiņi velk uz pretējām pusēm

Par Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas 21.maija izbraukuma sēdi Rendas pagasta padomē

Jau ilgāku laiku Kuldīgas rajona Rendas pagastā vēlētās varas darbs iestrēdzis tukšgaitā. Pašvaldības algotie darbinieki — padomes priekšsēdētājs, tā vietniece, Sociālo, izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja, kā arī citi administratīvie darbinieki — atrodas savās darba vietās un strādā. Taču pagasta padomes kārtējās sēdes, kam saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” ir jānotiek reizi mēnesī, Rendā deputātu domstarpību dēļ daudzkārt izpalikušas. Konflikts aizsācies jau pirms gada. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas mēģinājumi situāciju ievirzīt ikdienas darbu gultnē beigušies neveiksmīgi. Arī ministra Ivara Gatera vēstule Rendas pagasta padomes priekšsēdētājam Dainim Bergmanim sasaukt ārkārtas pagasta padomes sēdi šā gada 9.aprīlī, nosakot darba kārtības jautājumus. Sēde nenotika, jo nebija kvoruma. Kāpēc neieradās deputāti, par to nedaudz vēlāk.

Politiski normāla situācija, kad deputāti sadalās pozīcijas un opozīcijas spēkos, ir arī mazajā Rendas pašvaldībā. Taču nedaudz netipiski, ka opozīcijā vēlētajai pagasta varai ir nevis mazākums — trīs, bet gan vairākums — četri deputāti. Pēc pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieces Mirtas Jansones stāstītā, šie četri deputāti ir paralizējuši pašvaldības darbu, jo nepilda savus deputāta pienākumus, tostarp bez iemesla neierodas uz padomes sēdēm. Valdošā vara ir palikusi mazākumā, trīs deputāti nespēj pieņemt lēmumus, ja balsojumā nepieciešams vai nu skaitliskais, vai absolūtais deputātu vairākums.

Līdz ar to, ka pašvaldības lēmējvara nevar normāli strādāt, vēl joprojām nav apstiprināts Rendas pagasta budžets 2003.gadam. Ir arī citas nelaimes. Pašvaldībai ir nodokļu parādi valstij. Uzņemtās kredītsaistības pašvaldība nav spējīga pildīt – trūkst naudas. Samilzušas arī vietējā līmeņa kolīzijas ap pašvaldībai piederošā īpašuma Ozolu kūdras purva nodošanu izsolē, lai iegūtu līdzekļus, ko ieguldīt pagasta attīstībā. Padomes deputātu politisko ķīviņu dēļ divās frontēs sadalījušies arī paši rendenieki.

Abavas ielejas mazajā pagastā, kur mīt nedaudz vairāk par 1200 iedzīvotājiem, šobrīd ir situācija, kam neatkarīgās Latvijas 13 pašvaldību darba gados nav precedenta. Ļoti iespējamas, ka var tikt pieņemts lēmums par Rendas pagasta padomes atlaišanu un ārkārtas pašvaldību vēlēšanām.

 

Kā dzīvo un saimnieko Rendā

21.maijā, sagaidot Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas deputātus, Rendas pagasta vadība vispirms aicināja apskatīt izremontētās padomes telpas. Redzētais — telpu labiekārtotība un mūsdienīgu darba apstākļu nodrošināšana pagasta darbiniekiem — ļāva secināt, ka ir radīta pievilcīga vide. Telpu remontam iztērtēti 33 tūkstoši latu.

Saeimas deputātus nedaudz izbrīnīja, ka remontā ieguldīti pašvaldības līdzekļi, taču namīpašums nepieder pašvaldībai. Pagasta vadība gan apgalvoja, ka šis jautājums drīzumā tiks nokārtots. Pagasta ēka un Tautas nams tikšot ierakstīti zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda.

Stāstot par izvēli ņemt aizdevumu no Valsts kases, D.Bergmanis atzina, ka pašvaldībai ir grūtības pildīt kredītsaistības. 136 tūkstošu latu aizdevums dots uz desmit gadiem, taču vajadzētu naudas atdošanas termiņu pagarināt vēl uz pusi. Pašvaldībai gada budžets pērn bija 203 tūkstoši latu, šogad budžets vēl nav apstiprināts. Finansiālo problēmu dēļ Rendas pagasta padome ir griezusies Finanšu ministrijā, lūdzot uzsākt pašvaldības finanšu stabilizāciju. Finanšu ministrija pozitīvu atbildi vēl nav sniegusi.

Deputātus vedināja apskatīt pirmsskolas vecuma bērnu iestādi “Zvaniņš”. Tā izvietota draudzes telpās un ir vienīgais pagasta bērnudārzs visā Kuldīgas rajonā. Iestādi apmeklē 36 bērni, un turpat lielā šaurībā notiek sagatavošanas nodarbības skolai. Cerot veiksmīgi izsolē pārdot Ozolu kūdras purvu, Rendas pozīcijas deputāti vēlētos par iegūto naudu atjaunot padomju laikos celtās jaunbūves, kur ierīkotu bērnudārzu, tūrisma centru, veco ļaužu pulcēšanās mītni.

Priekšpēdējais Rendā apskatītais un pašvaldības pārziņā esošais objekts bija Rendas pamatskola, kam šobrīd piešķirts ekoskolas nosaukums. Pirms pāris gadiem reģionālā sanitārā inspekcija izlēmusi skolu slēgt, jo tā neatbilda sanitārajām prasībām. Vēlme saglabāt mācību iestādi noteica izvēli kļūt par ekoskolu, kas nozīmē atbilstošas ilgtspējīgas vides izpratnes audzināšanu skolēnos. Pašvaldības kredītlīdzekļi ieguldīti skolas atsevišķu telpu kapitālajā remontā. Skolas lepnums ir sanitāri higiēniskajiem apstākļiem atbilstošas tualetes. Izremontētas arī meiteņu darbmācības nodarbību telpas, skolotāju istaba un internāts. Opozīcijas deputāti pagasta vadībai pārmet izšķērdību un līdzekļu nesaimniecisku iztērēšanu šajos remontdarbos. Par skolā veiktajiem remontdarbiem kanalizācijas ierīkošanā un tualešu izbūvē pašvaldība samaksājusi 40 tūkstošus latu.

Pēdējo Saeimas deputāti apskatīja Ozolu kūdras purvu un tā teritorijā esošo infrastruktūru. Purvu un kūdras izstrādes tehniku, ēkas un būves pašvaldība bija iznomājusi kādai Vācijas firmai, taču sadarbības līgums, kas noslēgts 1999.gadā, šā gada aprīlī ar tiesas lēmumu lauzts. Mirta Jansone kā iemeslu līguma laušanai minēja to, ka nomnieks nav pildījis līgumā noteiktās prasības. “Nomas maksa netika maksāta, Ozolu ciemata ļaudis, kas iepriekš purva izstrādē bija pelnījuši sev iztiku, ar darbu netika nodrošināti. Ir sagrauta purvam līdzās esošā infrastruktūra. Notika tikai primitīva purva izstrāde, izvedot uz Vāciju augstvērtīgo kūdru,” stāstīja M. Jansone.

Aina, kas pavērās Ozolu kūdras purva ēku tuvumā, bija visai bēdīga. Ēkas stipri nolietojušās, daļa no tām katastrofālā stāvoklī, dažviet pavīdēja salūzušas kūdras izstrādes tehnikas pārpalikumi. Taču purvā, neraugoties uz lauzto līgumu, tālumā bija redzama tehnika un pāris strādnieku, kas turpināja kūdras ieguvi. Kas bija šie darboņi, pagasta vadība nezināja.

 

“Mēs braucām, lai uzklausītu jūsu viedokļus”

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Staņislavs Šķesters Rendas pagasta padomes deputātiem, kas uz sarunu šoreiz bija ieradušies visi septiņi, atzina, ka uz Rendu komisija brauca, lai uzklausītu katra deputāta viedokli, lai dzirdētu priekšlikumus likumdošanas nepilnību novēršanai, lai dzirdētu rendenieku domas par to, kas darāms, lai pašvaldība varētu atsākt normālu vēlētās varas darbu. Uz jautājumiem atbildēja katrs deputāts. Kāpēc nenotiek pagasta padomes sēdes, kāpēc nav apstiprināts 2003. gada budžets, kādu risinājumu redzat izejai no krīzes situācijas?

Neizpratni Saeimas pārstāvjos radīja padomes priekšsēdētāja rīcība, nesasaucot padomes sēdes pēc deputātu ierosinājuma, kā to paredz likums. Tāpat pēdējā brīdī tiekot mainīta padomes sēdes darba kārtība, no darba kārtības izslēgti jautājumi vai arī tie mainīti. Tā tas noticis arī ministra sasauktās ārkārtas padomes sēdes gadījumā. Četri opozīcijas deputāti — Alvis Ausmanis, Jānis Daģis, Kārlis Jurkovskis un Juris Freibergs — pauda viedokli, ka neuzskata par iespējamu turpmāk strādāt šīs deputātu padomes sastāvā. Jo nespējot rast kompromisus nevienā no jautājumiem ar padomes priekšsēdētāju Daini Bergmani un tā vietnieci Mirtu Jansoni.

“Ar šādām vadības metodēm strādāt nevar. Lai notiek pagastā jaunas vēlēšanas un darbu turpina jauni deputāti. Mēs izmēģinājām savas iespējas, sniedzām lēmuma projektus, rosinājām izskatīšanai padomes sēdē daudzus jautājumus. Dažādu likumu nepilnību un pagasta vadības nevēlēšanās dēļ tie netika iekļauti sēdes darba kārtībā. Vienmēr saņēmām tikai atrakstītus paskaidrojumus, ka nezinām likumus, nav pietiekamas motivācijas. Likumdošana paredz kārtību, ja nespēj deputāti vienoties, lai notiek jaunas vēlēšanas un strādā citi,” stāstīja Jānis Daģis.

Deputāts Alvis Ausmanis, kas bija pagasta padomes priekšsēdētājs divus iepriekšējos deputātu padomes sasaukumus, norādīja uz vairākām nelikumībām padomes iekšējos normatīvajos aktos: “Pašvaldībā, arī mazā, ir jānodala lēmējvara no izpildvaras. Tas arī bija mūsu mērķis, ko vēlējāmies panākt. Laikam vienīgajiem Latvijā mums ir trīs pastāvīgi algoti deputāti — priekšsēdētājs, tā vietniece un vienas komisijas vadītāja. Pašvaldības finanšu plūsmas vadītājam ir jābūt izpilddirektoram. Rendas pagasta padomes nolikumā ir ierakstīts, ka izpilddirektora pienākumus pilda padomes priekšsēdētāja vietnieks. Tas ir likuma “Par pašvaldībām” pārkāpums. Sanāk, ka paši lemj, ko darīt, paši dara un paši arī kontrolē. Nestrādā finanšu komiteja, tas nozīmē, ka par naudu deputāti nerunā. Kā var strādāt pārējās komitejas? Pie šīs situācijas mēs nenonācām vienas dienas laikā. Arī jūsu ierašanās Rendā ir valdības uzmanības pievēršana. Uzskatu, ka reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram šai situācijai uzmanību pievērst vajadzēja jau daudz agrāk.”

Uz to, ka nesaimnieciski izlietots Valsts kases piešķirtais kredīts, kas izlietots pagasta ēkas un tautas nama pārprojektēšanai un remontam, Rendas pamatskolas sanitārā mezgla ierīkošanai, atsevišķu telpu un internāta remontam, norādīja gados cienījamākais pagasta padomes deputāts Kārlis Jurkovskis. Tieši pēc kredīta saņemšanas arī notikusi pozīcijas un opozīcijas spēku pārdale. Kārlis Jurkovskis atzina, ka deputātu savstarpējām domstarpībām ir sens pamats. Viņu neapmierinot priekšsēdētāja vietnieces autoritatīvais vadības stils. “Tā turpināt mēs nedrīkstam. Domāju, ka kompromisu rast ar šiem deputātiem mēs nespēsim.”

Iveta Valtmane, Rendas pagasta padomes Sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komitejas priekšsēdētāja, uzskatīja, ka savus darba un arī deputātes pienākumus veicot godprātīgi. “Kāpēc man būtu jāzaudē deputāta mandāts četru deputātu dēļ, kas nevēlas strādāt? Īsti godīgi tas nav. Nedomāju, ka pārvēlēšanas ir pareizākais risinājums. Ja deputāts nevēlas pildīt savus pienākumus, lai noliek mandātu un ļauj strādāt nākamajiem saraksta kandidātiem.”

Mirta Jansone, Rendas pagasta padomes priekšsēdētāja vietniece pauda viedokli, ka svarīgi ir saprast, kādu mērķu vārdā katrs deputāts strādā. Runātāja noraidīja opozīcijas deputātu aizrādījumus par viņu viedokļa ignorēšanu: “Katrs priekšlikums tika reģistrēts, un uz visiem ir sniegtas atbildes. Šo deputātu izvirzītajiem priekšlikumiem par padomes priekšsēdētāja vai manis atbrīvošanu no amata nebija pamata. Turklāt apzināta nenākšana uz padomes sēdēm ir likuma “Par pilsētas domes, pagasta padomes deputāta statusu” normu pārkāpums. Es nācu, lai strādātu, un esmu gatava turpināt darbu.”

Padomes priekšsēdētājs Dainis Bergmanis stāstīja, ka visu šo laiku ir strādāts pagasta attīstības interesēs. Priekšsēdētājs aicināja Saeimu veikt izmaiņas likumdošanā, lai rastu iespēju anulēt deputāta mandātu, ja apzināti netiek pildīti deputāta pienākumi.

Saeimas deputāts Staņislavs Šķesters Rendas pagasta padomes deputātus aicināja izprast būtiskāko. Saeimas uzdevums nav iejaukties vietējās pašpārvaldes darbā. Kopēja viedokļa panākšana ir pašas pašvaldības ziņā. Valdība ir tiesīga iejaukties tikai tad, ja vairs nav citas iespējas.

 

Ko teic tautas balss?

Kad Saeimas deputāti atgriezās no pašvaldības objektu apskates, līdzās pašvaldības ēkai pulcējās ap 30 rendenieku. Ļaudis, izmantojot izdevību, labprāt vēlējās parunāties par savām problēmām ar Saeimas deputātiem. Bijušās paju sabiedrības biedri bija sašutuši par zudušajām pajām, tās solījuši atgūt deputātu kandidāti pašvaldības vēlēšanu priekšvēlēšanu kampaņā, aģitējot balsot par sevi. Bet nu solītāji visu aizmirsuši. “Skaistākā ēka Rendā – bijušās paju sabiedrības kantoris — divu gadu laikā pēc vēlēšanām tā arī nav sākts atjaunot. Tā ir pagasta padomes vaina. Paši priekšvēlēšanu kampaņā solīja,” teica kāds vīrs. Turpmākā sarunā gan noskaidrojās, ka minētā ēka pagasta padomei nepieder, tādēļ pašvaldībai nav tiesību apsaimniekot privātīpašumu.

Izskanēja arī pretenzijas par pašvaldības kredītlīdzekļu izlietošanu. Aizsākts, bet nekas līdz galam pabeigts neesot. “Kādreiz bagātākais Kuldīgas rajona pagasts šobrīd ir kļuvis par pēdējo nabagu. Ja vēl tiks izsolē pārdots kūdras purvs un nauda tērēta kā valsts kredīta gadījumā, kas Rendā vispār paliks? Nekādā gadījumā purvu nedrīkst pārdot, tas ir jāiznomā! Iedzīvotājiem neviens jau neprasa, paši sanāk un paši nolemj. Dara visu paši, it kā mūs tas neskartu,” sašutumu pauda kāda kundze.

Iedzīvotāji ir neapmierināti ar pašvaldības kūtrumu dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanā. Apšaubīta tiek iztērētās naudas summa Rendas pamatskolas remontā. Viens no runasvīriem deputātiem skaidroja: “Mēs neiebilstam, ka tiek veikta labiekārtošana. Taču tā summa, ko samaksāja par septiņu telpu remontu, ir neatbilstoši liela.”

Jautāti par risinājumu, sapulcējušies iedzīvotāji korī sauca, ka vajagot jaunu valdību un jaunas vēlēšanas. Tas, ka savas kandidatūras pieteiks un tiks ievēlēti arī pašreizējie deputāti, šos protestētājus nebaidot. Par pagasta vadītājiem noteikti tikšot izvēlēti kādi citi.

Zaida Kalniņa, “LV” Saeimas  un pašvaldību lietu redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!