Par Rīgu, kas augot lēnām

Foto: A.F.I.

Rīgas Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieks Igors Graurs:

Palaikam atskan balsis, ka kaut kas ar “Eirovīziju” īsti neesot kārtībā. Vai bažām ir pamats?

Es domāju, ka bažām nav nekāda pamata, un “Eirovīzijas” festivāls rīdziniekiem paliks atmiņā kā lieliski izdevies pasākums - līdzīgi kā Rīgas 800 gadu svinības. Skaidrs, ka uz koncerta laiku nevaram sapost pilnīgi visu pilsētu, bet esam noskaidrojuši tos kritiskos punktus, kur situācija jālabo. Ainavu arhitekti, mākslinieki to ir darījuši, inspektori pārbaudījuši. Pilsētas attīstības fonds ir piešķīris naudu pilsētas izrotāšanai. Atsevišķi elementi noderēs arī dziesmu svētkiem un citiem pasākumiem. Vieta ap “Skonto” stadionu varbūt nav tā pati skaistākā Rīgā, un sakārtot tur visu, lai spīdētu un laistītos, nevarēs, taču uz koncerta brīdi šis mikrorajons izskatīsies daudz sakoptāks. Turklāt būs arī gaismas efekti. Par “Eirovīziju” nav ko uztraukties. Mēs labi atrisināsim šo problēmu.

Daļa sabiedrības pauž uzskatu, ka “Eirovīzijas” festivāls jau nav nemaz tik liels notikums, ka nav vērts tā dēļ tērēties...

Ja visa Eiropa piedalās šajā konkursā, visi grib uzvarēt, un mēs uzvaram... Nezinu gan, vai skeptiska nostāja ir pareiza. Protams, ir cilvēki, kas ņurdēs vienmēr, lai tur vai kas. “Eirovīzijas” uzvara ir viena no virsotnēm. Bet valstis pasaulē pazīst pēc to sasniegtajām virsotnēm. Latvijai ir izdevies nokļūt virsotnē pasākumā, kas notiek jau 44 gadus, un šo sarīkojumu vēro visā Eiropā. Tas neapšaubāmi ir nozīmīgi pozitīvam Rīgas un Latvijas tēlam.

Vērīgais, Zviedrijā populārais ceļojumu aprakstnieks Pēters Bilings par Rīgu izteicās: - vispār jau pilsēta viņam ļoti patīkot, tikai kopiespaidu bojājot pats pirmais redzējums - necilā Rīgas pasažieru osta...

Zviedru žurnālistam taisnība, taču te nav kāda viena vainīgā. Ja esam vainīgi, tad visi kopā. Paskatīsimies uz šo problēmu arī no otras puses - kad nebija prāmju kustības, nebija arī vajadzības pēc lielas pasažieru ostas, nebija problēmas. Taču tagad tas kursē, un vajadzība pēc pasažieru stacijas ir radusies. Jau atvērta kredītlīnija bankā, un notiks celtniecības darbi. Jāsāk rīkoties - Latvijas ienākumi no tūrisma ir niecīgi - tikai 2% no IKP. Šajā ziņā esam pēdējā vietā Eiropā, un tas ir nožēlojami.

Kas būs Līvu laukumā?

Līvu laukumā neatkārtosies pagājušā gada kļūda - tādas milzu “savvaļas dzertuves” kā pagājušajā vasarā nu vairs nebūs, jo ir taču pilsētā krogi.

Zemgales tilta būvēšana uz vecajiem pamatiem blakus dzelzs tiltam. Vai tas ir reāli?

Protams, šāds tilts nāktu par labu pilsētai, mazinātos sastrēgumi. Diemžēl pilsēta tuvākajā laikā šādu projektu nevar atļauties. Taču, ja būs reālas privātas iniciatīvas, pašvaldība tās noteikti atbalstīs. Tilta problēma jāskatās kompleksā. Ir slikti, ka Rīgā, atšķirībā no daudzām citām Eiropas pilsētām ir apgrūtināta gājēju piekļūšana krastmalai, un nākamajos būvju projektos pašvaldībai vajadzētu panāktu to, lai krastmala taptu par rīdzinieku pastaigu, atpūtas vietu.

Uz Rīgu raugoties dāņu izklaides industrijas milzis - “Tivoli International”. Kur būs Rīgas “Tivoli” parks?

Iespējams, ka Krasta ielā, Grāpju pussalā Daugavas labajā pusē uz Ķengaraga pusi. “Tivoli” parki izveidoti jau 45 pasaules vietās, un nav šaubu, ka šis uzņēmums ir nopietns investors, tāpēc, ceram, ka sadarbība ar viņiem izdosies. Šoreiz Rīgai izdevies aizsteigties priekšā poļiem, igauņiem un lietuviešiem, un tieši mums ir iespēja uzbūvēt “Tivoli” parku ātrāk nekā viņiem. Ceram, ka izdosies, un tad tas nebūs vis kāds nieka pasākums, bet 200 miljonu dolāru vērts projekts.

Kādā stadijā pašlaik ir Ziemeļu tunelis un Dienvidu tilts?

Par Dienvidu tiltu nav šaubu, ka tas tiks uzbūvēts. Taču par Ziemeļu tuneli vēl notiek diskusijas - tunelis vai tilts. Tuneli būvēt ir dārgāk, bet tiltu - tehniski sarežģītāk.

“RĪGAS VĒSTIS”; pēc M. Krautmaņa intervijas “Bezdelīgas, kas vēsta par Rīgas attīstību”