Par Valsts prezidentes darbību likumdošanas jomā

Par otrreizējai caurlūkošanai nodotiem likumiem 1999–2003

Pēdējie labojumi: 06.04.2003.

1999.gads (3)

• Valsts valodas likums. Pirmoreiz Saeimā pieņemts 1999.gada 8.jūlijā, precizētā un pilnveidotā redakcijā, ņemot vērā Valsts prezidentes iebildumus, —1999.gada 9.decembrī.

• “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu””. Pirmoreiz Saeimā pieņemts 1999.gada 23.septembrī, otrreiz caurlūkojot, 1999.gada 14.oktobrī likuma normas tika precizētas.

• “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām””. Pirmoreiz Saeimā pieņemts 1999.gada 21.oktobrī, otrreizējā caurlūkošana notika 1999.gada 25.novembrī, kad likums tika grozīts, ņemot vērā izteiktos iebildumus.

2000.gads (2)

• “Grozījumi Prokuratūras likumā”. Pirmoreiz Saeimā pieņemti 2000.gada 11.maijā, otrreiz caurlūkojot, 2000.gada 8.jūnijā, likuma normas tika precizētas.

• Likums “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. Saeimā pirmoreiz pieņemts 2000.gada 5.oktobrī, otrreiz caurlūkojot, 19.oktobrī Saeima likumu atstāja nemainītu, neņemot vērā Valsts prezidentes iebildumus. Tomēr pēc opozīcijas vēršanās Satversmes tiesā par likuma neatbilstību valsts pārvaldes sistēmai, likums tika grozīts, faktiski atzīstot arī Valsts prezidentes norādītos iebildumus.

2001.gads (5)

• Likums “Par zvērinātiem revidentiem”, kas Saeimā pirmoreiz pieņemts 2001.gada 22.martā, likuma normas tika precizētas.

• Likums “Grozījumi Farmācijas likumā”, Saeimā pieņemts 2001.gada 3.maijā, atkārtoti izskatīts, normas precizētas.

• Likums “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””, Saeimā pieņemts 2001.gada 7.jūnijā, atkārtoti izskatīts un precizēts, ņemot vērā Valsts prezidentes un pašvaldību iebildumus.

• Likums “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””, Saeimā pieņemts 2001.gada 11.oktobrī, normas precizētas, neskaidrības novērstas.

• Likums “Grozījumi Komerclikumā”, Saeimā pieņemts 2001.gada 20.decembrī, atkārtoti caurlūkots 2002.gada 14.februārī, terminoloģijas pretrunas novērstas un sakarā ar likuma atgriešanu caurlūkošanai Komerclikums ir spēkā no 2002.gada 1.janvāra.

2002.gads (7)

• Likums “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, Saeimā pieņemts 2002.gada 17.janvārī, otrreiz caurlūkots un ierobežojumi būvniecībai kāpu joslā mīkstināti 2002.gada 21.februārī.

• Likums “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, Saeimā pieņemts 2002.gada 17.janvārī, atkārtoti caurlūkots un labots 2002.gada 31.janvārī.

• Likums “Grozījumi Alkohola aprites likumā”, Saeimā pieņemts 2002.gada 25.aprīlī, atkārtoti caurlūkots, ņemot vērā iebildumus.

• Likums “Grozījumi likumā “Par pašvaldības budžetiem””, Saeimā pieņemts 2002.gada 27.jūnijā. Atgriezts otrreizējai caurlūkošanai un, ņemot vērā Valsts prezidentes iebildumus, atkārtoti pieņemts 2002.gada 17.oktobra Saeimas sēdē.

• Likums “Grozījumi Civillikumā”, Saeimā pieņemts 2002.gada 31.oktobrī. Otrreiz caurlūkots un pieņemts Saeimā 12.decembrī, ņemot vērā Valsts prezidentes iebildumus.

• Likums “Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā””, Saeimā pieņemts 2003.gada 16.aprīlī, 22.aprīlī atgriezts otrreizējai caurlūkošanai. Šobrīd (6.04.2003.) vēl nav atkārtoti izskatīts.

• Likums “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums”, Saeimā pieņemts 2003.gada 16.aprīlī, 22.aprīlī atgriezts otrreizējai caurlūkošanai. Šobrīd (6.04.2003.) vēl nav atkārtoti izskatīts.

Likumdošanas iniciatīvas

1. Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 47.pantu, Valsts prezidente 2001.gada 10.aprīlī ir ierosinājusi Saeimai izdarīt grozījumus Krimināllikumā, pārskatot drošības līdzekļu piemērošanas termiņus nepilngadīgajiem, īpaši aresta piemērošanu pusaudžiem pirmstiesas un tiesas izmeklēšanas laikā.

Noziegumu attiecināšana smago noziegumu kategorijai ir atkarīga no sankcijā paredzētā brīvības atņemšanas termiņa (līdz 5 gadiem – mazāk smags, no 5 – smags). Tieši nozieguma pieskaitīšana smago noziegumu kategorijai ir izšķiroša, piemērojot apcietinājumu kā drošības līdzekli pirmstiesas un tiesas izmeklēšanas laikā. Ievērojot, ka Latvijā regulāri tiek pārkāpti iepriekšējās izmeklēšanas termiņi, laikus netiek nozīmēta lietu izskatīšana tiesās (īpaši apgabaltiesu noslogotības dēļ) un tiesas izmeklēšanas periods arī ievelkas neattaisnojami ilgi, piemēram, Brasas cietumā, kuru personīgi apmeklēja Valsts prezidente, bez tiesas sprieduma atrodas ap 190 – 200 nepilngadīgo, turklāt daļa no tiem — vairāk nekā divus un pat trīs gadus. Šiem bērniem, kas turklāt, ievērojot nevainīguma prezumpcijas principu, vēl nebija atzīti par vainīgiem konkrēto noziegumu izdarīšanā, netika nodrošinātas tiesības uz izglītību, fizisko un garīgo attīstību, jaunradi utt. Līdz ar to jāsecina, ka iepriekš norādītā drošības līdzekļa piemērošana, kā arī Latvijas sodu sistēma ne tikai nepāraudzina nepilngadīgos, bet arī degradē tos.

Valsts prezidentes iniciatīvas rezultātā Saeima ir atbalstījusi izvērstus grozījumus gan Krimināllikumā, gan Kriminālprocesa likumā attiecībā uz nepilngadīgo krimināllietu izskatīšanas termiņiem, drošības līdzekļu piemērošanu, kā arī iespēju piemērot saīsināto procesu visās krimināllietās, ko ir izdarījuši nepilngadīgie, tādējādi nodrošinot to likumdošanas bāzi, lai ievērojami samazinātu nepilngadīgo uzturēšanos apcietinājumā līdz izmeklēšanas beigām, tiesas sprieduma pieņemšanai un izpildei. Attiecīgie likumu grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā pieņemti 2001.gada 20.jūnijā un stājušies spēkā 2001.gada 12.jūlijā.

2. Valsts prezidente ir ierosinājusi Saeimai izdarīt grozījumus Krimināllikumā, paredzot kriminālatbildību par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, gadījumos, kad šo noteikumu tīšas pārkāpšanas rezultātā nodarīts kaitējums personas dzīvībai un veselībai. Attiecīgie grozījumi Krimināllikumā pieņemti 2002.gada 25.aprīlī, spēkā stājušies – 23.maijā.

3. Valsts prezidente ir ierosinājusi izstrādāt likumu par Latvijas valsts apbalvojumiem, atjaunojot Latvijas vēsturisko valsts apbalvojumu sistēmu. Kopumā 7. Saeima šo iniciatīvu atbalstīja, taču konkrēts likumprojekts netika izstrādāts. Pēc Valsts prezidentes un Saeimas Juridiskās komisijas iniciatīvas 2003.gada 21.janvārī tika izveidota darba grupa konkrēta likumprojekta izstrādei, kurā darbojās pārstāvji no Valsts prezidenta kancelejas, Tieslietu ministrijas, Saeimas Juridiskās komisijas un Juridiskā biroja, Ārlietu ministrijas, Latvijas Kara muzeja un Aizsardzības ministrijas, kā arī Latvijas Vēstures muzeja, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja speciālisti. Darba grupa ir izstrādājusi un iesniegusi Valsts prezidentei likumprojektu “Valsts apbalvojumu likums”, kuru prezidente tuvākajā laikā plāno iesniegt Saeimā kā likumdošanas iniciatīvu konkrēta likumprojekta formā.

4. 2002.gada 8.martā Valsts prezidente ir ierosinājusi Saeimai izdarīt grozījumus Krimināllikumā, nodalot narkotiku lietotāju un narkotiku realizētāju atbildību, kā arī izvērtēt tiesu praksi narkotiku lietās. Pēc šīs iniciatīvas un Augstākās tiesas sagatavotā tiesu prakses apkopojuma tika izstrādāti grozījumi Krimināllikumā, nodalot kriminālatbildību, kas paredzēta 253. norādītā likuma pantā par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu un pārsūtīšanu realizēšanas nolūkā vai realizēšanu, no kriminālatbildības par norādītajām darbībām, ja tās izdarītas bez realizēšanas nolūka. Tādā veidā tika noteikta atšķirīga atbildība un sodi narkotiku lietotājiem un narkotiku izplatītājiem. Attiecīgie grozījumi pieņemti 2002.gada 17.oktobrī un 2002.gada 20.novembrī ir stājušies spēkā.

5. 2002.gada 19.decembrī Valsts prezidente ir ierosinājusi Saeimai izdarīt grozījumus Militārā dienesta likumā, lai novērstu pretrunu, ka virsnieka dienesta pakāpes piešķir Valsts prezidente pēc aizsardzības ministra ieteikuma (likuma 32.p.), taču tiesības pazemināt dienesta pakāpē saskaņā ar Karavīru militārās disciplīnas reglamentu tiek deleģētas aizsardzības ministram un Nacionālo bruņoto spēku komandierim. Prezidente arī norādījusi, ka būtu nelietderīgi un nepamatoti izmantot pazemināšanu dienesta pakāpē kā disciplinārsodu, jo pazemināšanu dienesta pakāpē karavīri uztver kā uzticības un cieņas zaudēšanu, bet disciplinārsods domāts tādēļ, lai vainīgais, kā arī citi karavīri neizdarītu jaunus pārkāpumus. Tādēļ pakāpi varētu atņemt tikai tad, ja karavīrs notiesāts par nozieguma izdarīšanu. Iniciatīva šobrīd nodota Aizsarlaindzības un iekšlietu komisijai.

6. 2003.gada 7.aprīlī Valsts prezidente ir ierosinājusi Saeimai izdarīt grozījumus Satversmē, izvērtējot iespēju pagarināt Satversmē noteikto termiņu, kurā Valsts prezidentam ir tiesības apturēt likuma publicēšanu un prasīt likuma otrreizējo caurlūkošanu (71.pants). Valsts prezidentes pieredze Satversmes 71.pantā noteikto tiesību izmantošanā liecina, ka minētais Satversmē noteiktais termiņš un Saeimā pēdējā lasījumā pieņemtā likuma teksta ierobežotā pieejamība septiņu dienu laikā kopš tā pieņemšanas Saeimā nenodrošina iespēju dažādām interešu grupām, tajā skaitā sabiedriskajām nevalstiskajām organizācijām un atsevišķos gadījumos arī pašiem Saeimas deputātiem, iepazīties ar pilnu likuma tekstu, pieņemt lēmumu par savu viedokli un informēt par to Valsts prezidentu. Turklāt ir jāatzīmē, ka minēto septiņu dienu termiņā tiek ietvertas arī brīvdienas (sestdiena un svētdiena), kā arī svētku dienas. Satversmes 71. un 72.pantā noteiktais termiņš Valsts prezidentei sniedz visai ierobežotu iespēju uzklausīt iebildumus, pieprasīt papildu informāciju, pieņemt lēmumu un sniegt Saeimai un Latvijas sabiedrībai savu motivāciju atkārtotas caurlūkošanas nepieciešamībai vai likuma publicēšanas apturēšanai. Problēmas pastiprina tas, ka pretrunīgie priekšlikumi visbiežāk tiek iesniegti uz 3.lasījumu, kas būtiski paaugstina pretrunu un neskaidru interpretāciju iespējamību. Savas prezidentūras laikā Valsts prezidente nosūtījusi otrreizējai caurlūkošanai 17 likumus. Valsts prezidentes iniciatīva šobrīd ir nodota izskatīšanai Saeimas Juridiskajai komisijai.

Papildus par likumdošanas iniciatīvām

Pēc Valsts prezidentes iniciatīvas tika ierosināta diskusija par Satversmi un iespējamo nepieciešamību to grozīt, lai paredzētu tautas nobalsošanu par iestāšanos Eiropas Savienībā. Šīs diskusijas dalībnieku priekšlikumi kopā ar prezidentes ierosinājumu valdībai izveidot īpašu darba grupu Satversmes grozījumu izstrādāšanai ir tikuši iesniegti Ministru prezidentam. Ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota darba grupu, kura ir izstrādājusi attiecīgu likumprojektu par grozījumiem Satversmē.

Tiesībsarga (ombuda) institūcija Latvijā – izstrādāta koncepcija, sarīkota starptautiska konference, veikts neatkarīgu ANO un EDSO pieaicinātu ekspertu izvērtējums. Ar Ziemeļu Ministru padomes Informācijas biroja atbalstu ir izstrādāts attiecīgs likumprojekts. Iniciatīvas pozitīvs iznākums ir atkarīgs no parlamenta gribas. Diskusijas turpinās.

Pēc Valsts prezidentes iniciatīvas tika ierosināta diskusija par nepieciešamību veikt grozījumu vēlēšanu norisi reglamentējošos likumos, izslēdzot Saeimas vēlēšanu un Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumos ietverto prasību deputātu kandidātiem (kuri nav beiguši latviešu mācībvalodas skolu vai divplūsmu skolu latviešu plūsmā) apliecināt savas valsts valodas zināšanas augstākajā (trešajā) līmenī. Parlaments ir veicis attiecīgos grozījumus.

Par noraidītajiem lūgumiem

neizsludināt likumus 2000–2002

2001.gada 15.februārī pieņemtais likums “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”

3.balsojumā likumā tika iebalsotas juridiska rakstura neprecizitātes. Tomēr Valsts prezidente likumu izsludināja, lai attiecīgajā sadaļā neaizkavētu sarunu procesa slēgšanu ar Eiropas Savienību.

2001.gada 5.aprīlī pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par telekomunikācijām””

Likumu neizsludināt lūdza SIA “Latvijas Mobilais telefons”. Saskaņā ar Satversmi šajā gadījumā nebija iespējams atgriezt likumu otrreizējai caurlūkošanai, jo Saeima ar ne mazāk kā 2/3 vairākumu bija pieņēmusi likuma steidzamību.

2001.gada 27.jūlijā pieņemtais likums “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”

Likumu neizsludināt lūdza finanšu ministrs G.Bērziņš, motivējot šo lūgumu ar to, ka likums pieņemts sasteigti, ir juridiski pretrunīgs un var radīt problēmas arī Latvijas iestāšanās procesā Eiropas Savienībā. Valsts prezidentei šķita svarīga nepieciešamība nostiprināt Latvijai tik nozīmīgo tautsaimniecības objektu – ostu stratēģisko nozīmi Eiropas tranzīta biznesā, kā arī viņu pārliecināja likuma atbalstītāju argumenti, ka jaunais likums nevis pārkāpj ES normas nodokļu likumdošanā, bet gan vienādo darbības noteikumus Latvijas lielajās ostās, turklāt dara to atbilstoši ES lietotajai praksei, tādēļ Valsts prezidente nolēma likumu izsludināt.

2001.gada 1.novembrī pieņemtais likums “Par telekomunikācijām”

Lūgumu neizsludināt iesniedza SIA “Latvijas Mobilais telefons”, savu lūgumu galvenokārt pamatojot uz to, lai likumā tiku iekļauts aizliegums telekomunikāciju uzņēmumam, pārdodot telekomunikāciju galaiekārtas, šo iekārtu cenu saistīt ar ierobežojumiem tās lietot citos telekomunikāciju tīklos. Pēc diskusijas Valsts prezidenta kancelejā lūgums atsaukts sakarā ar vienošanos ar valsts pārvaldes iestādēm par jautājuma risināšanu citā līmenī.

2001.gada 22.novembrī pieņemtais likuma “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodokli””

Lūgumu neizsludināt iesniedza 15 Latvijas azartspēļu nozarē licencēto uzņēmumu īpašnieki un vadītāji, kā arī 21 Saeimas deputāts. Lūdzēji protestēja pret nodokļu un licenču maksas paaugstināšanu. Ņemot vērā, ka azartspēļu uzņēmējdarbības vides sakārtošana galvenokārt ir saistīta ar likumu “Par izlozēm un azartspēlēm”, Valsts prezidente nolēma likumu izsludināt un lūgt Saeimu pievērst uzmanību azartspēļu uzņēmējdarbības vides sakārtošanai.

2001.gada 22.novembrī pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli””

Latvijas Kuģu īpašnieku asociācija iesniedza lūgumu neizsludināt, protestējot pret to, ka jūrnieku ienākumu nodoklis stāsies spēkā nevis no 2002.gada, bet 2003.gada, kas neradīs ieinteresētību kuģot zem Latvijas karoga un neveicinās ieņēmumus valsts budžetā. Tā kā minētais likums tika virzīts vienotā paketē ar valsts budžeta likumprojektu, tā atkārtota caurlūkošana varētu aizkavēt valsts budžeta pieņemšanu kopumā 2002.gadam. Valsts prezidente nolēma likumu izsludināt, un tika panākta vienošanās ar Saeimas Budžeta un nodokļu komisiju likumu uzlabot, to atverot atkārtoti pēc valsts budžeta apstiprināšanas.

2002.gada 7.martā pieņemtais likums “Grozījumi Būvniecības likumā”

Latvijas Amatnieku kamera lūdza likumu atgriezt, jo pieņemtajā redakcijā būvamatnieki tiekot izstumti no būvniecības tirgus, proti, viņiem nav tiesību izņemt būvatļauju (nepieciešama pie būvdarbiem, kas saistīti ar paaugstinātu risku) un dibināt pašiem savas SIA, lai veiktu būvdarbus. Ņemot vērā, ka grozījumi nevis pasliktina (norādītās tiesības izņemt būvatļauju amatniekiem nav bijušas arī iepriekš), bet pat mazliet uzlabo amatnieku stāvokli, ļaujot dibināt SIA būvdarbu veikšanai, piesaistot būvinženieri, savukārt būvatļaujas saņemšana ir saistīta ar amatnieku sertifikāciju, kas jārisina citos likumos un MK noteikumos, Valsts prezidente nolēmusi likumu izsludināt.

2002.gada 6.jūnijā pieņemtais “Valsts pārvaldes likums”

Likumu neizsludināt lūdza Latvijas Pašvaldību savienība, pamatojoties uz vairākām savstarpējām pretrunām likuma vairākos pantos, kā arī pretrunām ar Eiropas pašvaldības hartu un ar LR Satversmes 58.pantu. Pēc Valsts prezidenta kancelejā notikušās sanāksmes noskaidrojās, ka no LPS norādītajiem iebildumiem nevar sastādīt pamatotu juridisku motivāciju atkārtotai caurlūkošanai, jo juridisku pretrunu likuma tekstā nav, bet vairāk ir bažas par normu nepareizu interpretēšanu un piemērošanu un ierēdņu nekompetenci. Jāatzīmē arī, ka likums tika izstrādāts divus gadus un tiek uzskatīts par vienu no vispamatīgāk izstrādātajiem likumiem Saeimā.

2002.gada 13.jūnijā pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””

Neizsludināt likumu lūdza Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs L.Muciņš un Zvērinātu advokātu padome, galvenokārt protestējot pret to, ka zvērinātiem advokātiem un zvērinātiem revidentiem būs jāizpilda sertifikācijas prasības, lai kļūtu par administratoru, ar ko advokāti ir neapmierināti. Oponenti norādīja, ka maksātnespējas procesa administrēšana tomēr prasa specifiskas zināšanas un pieredzi grāmatvedības un nodokļu jomā (advokātiem) un darba likumdošanā (revidentiem). Jāatzīmē arī, ka likums paredz priekšrocības šobrīd par administratoriem strādājošajiem advokātiem un revidentiem, proti, tie ir tiesīgi līdz 2003.gada 1.jūlijm bez kvalifikācijas pārbaudes saņemt administratora sertifikātu uz trim gadiem.

2002.gada 20.jūnijā pieņemtais likums “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”

Likumu neizsludināt lūdza Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvu sabiedrība, iesniedzot savu lūgumu 7.dienas vēlā pēcpusdienā, kas praktiski nedeva iespēju Valsts prezidenta kancelejai sarīkot tikšanos visām ieinteresētajām pusēm un izvērtēt visus plusus un mīnusus. Arī iesniedzēju norādītie argumenti bija visai apstrīdami, kā arī norādīts uz pretrunām pantos, kas jau izslēgti no likuma.

2002.gada 20.jūnijā pieņemtais likums “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”

Par likuma atgriešanu sākotnēji izteicās Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dz.Kudums, kā arī Valsts prezidente, jo likumā netika iekļauta nodaļa par sevišķā veidā veicamām izmeklēšanas darbībām, tomēr viedoklis tika mainīts, jo pieņemtie grozījumi ir ļoti svarīgi un nepieciešams, lai tie stātos spēkā pēc iespējas ātrāk. Bet par neiekļauto nodaļu Dz. Kudums cīnīsies jau kā par jaunu likumprojektu ar Valsts prezidentes atbalstu.

2002.gada 24.oktobra Saeimas sēdē pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par ostām””

Lūgumu caurlūkot iesniedza SIA “Privātais investīciju fonds” un SIA “Brocēnu keramika”. Iebildumi vērsti pret likuma 19.pantā iestrādāto kompensācijas aprēķināšanas kārtību ostu zemju bijušajiem īpašniekiem, kuriem saskaņā ar likumu ostu zemi neatdod īpašumā, bet kompensē sertifikātos vai ar līdzvērtīgas zemes saņemšanu. Līdz šim kompensāciju aprēķināja, ņemot vērā zemes kadastrālo vērtību uz 1940.gadu, kas uz 1m2 bija nesamērīgi maza, bet pieņemtajā redakcijā šī kompensācija tiks aprēķināta, ņemot vērā pašreizējo kadastrālo vērtību, kas attiecīgi prasīs papildu līdzekļus no valsts budžeta (aizskarot pārējo nodokļu maksātāju intereses). Valsts prezidente lūgumus noraidīja, ņemot vērā, ka tie tika iesniegti 6.dienas pēcpusdienā un 7.dienā, skaitot no likuma pieņemšanas dienas. Tas neļāva vispusīgi izvērtēt argumentus par un pret, sasaucot ieinteresēto pušu sanāksmi, kā arī ņemot vērā divu gadu ilgušo saraksti ar bijušajiem ostu zemju īpašniekiem par viņu īpašumtiesību netaisnīgu ierobežošanu, izmaksājot tik niecīgas kompensācijas, un vairākkārtējiem lūgumiem Saeimas Tautsaimniecības komisijai izvērtēt iespējas uzlabot situāciju likumdošanas ceļā par labu ostu zemju īpašniekiem.

2002.gada 31.oktobra Saeimas sēdē pieņemtais likums “Grozījumi Civilprocesa likumā”

Lūgums caurlūkot iesniegts no Latvijas neatkarīgo juristu asociācijas “Latjur”, kā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības. Galvenie iebildumi pret pārstāvības ierobežojumiem kasācijas instancē — turpmāk trešajā tiesas instancē – kasācijā – persona savas intereses varēs aizstāvēt tikai ar advokāta (zvērināts advokāts vai tā palīgs) starpniecību. Iepriekš kasācijas sūdzību varēja iesniegt ikviena persona. Valsts prezidente jau iepriekš ir atbalstījusi nepieciešamību palielināt reglamentēto profesiju asociāciju atbildību par darba rezultātiem un kvalitāti, nosakot arī skaidras prasības sertifikācijai, tomēr vienlaikus dodot iespējas visiem attiecīgu izglītību ieguvušiem profesionāļiem saņemt sertifikātu, lai neveidotu šīs asociācijas kā slēgtas grupas, kur jauni profesionāļi būtu nevēlami. Valsts prezidenta kancelejai norit sarakste ar Zvērinātu advokātu kolēģiju par advokātu sertifikācijas jautājumiem, iespējām iesniegt sūdzības par advokātu darbību, kā arī par to, vai, pieņemot attiecīgos grozījumus, kolēģijai ir piešķirts pietiekams finansējums, lai pildītu likumā noteikto funkciju – juridiskās palīdzības sniegšanu mazturīgajiem, kuru pieprasījumu skaits acīmredzot palielināsies.

Materiālu apkopoja Sandra Kukule, Valsts prezidentes padomniece likumdošanas jautājumos