Pēc 2003.gada 15.maija sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

A.Brigmanis (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija): Ārpus šīsdienas plenārsēdes mūsu frakcijas galvenās aktivitātes pēdējā nedēļā ir saistītas ar budžeta grozījumu izskatīšanu, jautājumiem par Rīgas vēsturiskā centra apbūvi, un aktuāla tēma mūsu frakcijā ir arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja jaunais vadītājs.

Runājot par budžeta grozījumiem, skaidrs, ka mūsu nostādne pašreiz ir ļoti stingra un nemainīga. Mēs uzskatām, ka lauksaimniekiem ir jāsaņem 6,6 miljoni, kurus savā laikā valdība solīja un, godīgi sakot, aizņēmās gada sākumā no zemnieku subsīdijām. Mēs šajā jomā turpinām sarunas ar mūsu koalīcijas partneriem. Vairumā gadījumu mēs panākam sapratni mūsu starpā un ceram uz pozitīvu rezultātu, ka lauksaimniekiem šo solīto summu spēsim sagādāt, ja ne visu, tad vismaz tuvu šiem 6,7 miljoniem. Mēs skaidri apzināmies, ka šis jautājums pirms iestāšanās Eiropas Savienībā ir ļoti svarīgs tādēļ, lai mūsu zemnieki Eiropas Savienībā nonāktu labā situācijā.

Otrs jautājums ir par Rīgas vēsturiskā centra apbūvi. Šis jautājums ir ļoti aktuāls rīdziniekiem, jo prezidente pieprasījusi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma otrreizēju caurlūkošanu, un likums atrodas arī mūsu frakcijā un pārējo koalīcijas partneru apritē. Mūsu frakcijas viedoklis ir tāds, ka mēs nepiekāpsimies šī likuma speciālajiem grozījumiem, jo uzskatām, ka Rīgas vēsturiskais centrs ir jāsaglabā un nevar būt visādi monstri stikla veidā kā šis Saulesdārzs ar milzīgiem stāviem. Lai arī investoru spiediens ir ļoti liels par šiem grozījumiem, mūsu frakcija nedomā piekāpties.

Trešais jautājums skar KNAB direktoru. Esošais KNAB direktors ir iesniedzis atlūgumu, un mēs kopīgi ar koalīcijas partneriem ļoti rūpīgi izvērtēsim kandidāta piemērotību amatam. Kā galvenie kritēriji tiks izvirzīti šī cilvēka profesionalitāte, tēmas pārzināšana, un tam jābūt cilvēkam ar nevainojamu reputāciju, bez tumšiem plankumiem pagātnē.

J.Pliners (Tautas saskaņas partijas frakcija): Šodien Saeima izskatīja ļoti daudz svarīgu jautājumu. Saeimas darbā sīkumu nav, bet es gribu apstāties pie viena likumprojekta, ko iesniedza tieši Tautas partijas frakcija, kuru mēs atbalstījām. Tas ir jautājums par skolotāju algu palielināšanu. Diemžēl to atbalstīja tikai 39 deputāti, tas ir, paši iesniedzēji — Tautas saskaņas partijas un politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” deputāti. Pārējie bija vai nu “pret”, vai “atturas”. Es uzskatu, ka nabaga skolotājs — neizglītots skolotājs un bailīgs skolotājs — nevar labi mācīt un audzināt bērnus. Es ļoti ceru, ka tas tā nebūs, bet budžetā nav iestrādāta pienācīga summa — 4,6 miljoni latu skolotāju algu palielināšanai. Pagaidām ir iestrādāti vai plāno iestrādāt tikai 3,5 miljonus, un mēs baidāmies, ka tas būs par maz, lai skolotājiem palielinātu algu uz likmi par 15 latiem un skolu direktoriem par 29 latiem.

Aizvakar Ministru kabinets apstiprināja noteikumus, ka minoritāšu skolās pāries uz apmācību valsts valodā. Mēs tomēr uzskatām, ka šiem noteikumiem, šai programmai nav ne pedagoģiskā, ne psiholoģiskā, ne psiholingvistiskā zinātniskā pamata. Tas ir tikai solis turpmākajam dialogam uz kompromisu.

Mēs uzskatām, ka izglītības programmas parauga projekts, kuru izstrādāja Izglītības ministrija un akceptēja Ministru kabinets, ir pretrunā ar Izglītības likumu, kura pārejas noteikumu 9.punkta 3. daļā ir teikts, ka apmācība vidusskolās mazākumtautību 10.klasēs no 2004.gada 1.septembra notiks tikai valsts valodā,

Mēs uzskatām, ka nav loģiski atļaut skolēniem mācīties daļu priekšmetu, daļu stundu — 40% no mācību stundām valsts valodā — dzimtajā valodā, ja eksāmeni būs jākārto valsts valodā. Tas ir analoģiski. Starp citu, pie šiem noteikumiem arī privātskolas nevarēs izvēlēties valodu, it kā likums uz privātskolām gandrīz neattiecas, bet, ja mācību priekšmets būs jāmāca dzimtajā valodā, bet jāliek valsts valodā, tas ir neiespējami.

Tātad mēs uzskatām, ka tomēr ir jārunā, jāstrādā un ir jāpanāk, lai bērni varētu mācīties savā dzimtajā valodā un labi mācētu latviešu valodu, un lai pati skola izvēlas, kādus priekšmetus mācīt bilingvāli vai valsts valodā.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Saeima gatavojas tuvākajā mēnesī uz daudziem nopietniem darbiem, tajā skaitā valdības iesniegtajam projektam par budžeta grozījumiem 2003.gada valsts budžetā. Tie būs pamatoti ar atbilstoši lielākiem ieņēmumiem, kur galvenās prioritātes, kā to jau valdība ir skaidrojusi koalīcijas frakciju pārstāvjiem, būs saistītas ar līdzekļu palielināšanu veselības nozares algām, skolotāju algām, lauksaimniecības attīstībai, kā arī lielāka vērība nekā gada sākumā būs pašvaldību investīciju projektiem. Tie ir galvenie punkti. Protams, ka par niansēm šeit būs daudz un plašas diskusijas.

Mēs joprojām paliekam pie tā, ka jūnijā paredzētajās Valsts prezidenta vēlēšanās atbalstīsim Vairas Vīķes–Freibergas kandidatūru.

Pastiprināta uzmanība ir arī par to, kā varētu tikt risināts jautājums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja jaunā direktora kandidātu. Acīmredzot šeit galvenais ir profesionalitāte, lietišķība, nevainojama biogrāfija un tas, ka persona nav saistīta ar konkrētiem politiskiem un ekonomiskiem spēkiem. Šajā visai jutīgajā amatā var strādāt pietiekami enerģiski un neskatoties ne uz kaut kādām īpašām draudzīgām saitēm ar tiem vai citiem spēkiem.

Mēs esam arī par to, lai pēc iespējas ātrāk spēkā stātos pašlaik otrreizējai caurlūkošanai nodotais Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums. Tas ir solis uz priekšu visai haotiskajā Rīgas apbūvē. Uzmanīgi izsekojot līdzi tiem ierosinājumiem, ko Valsts prezidente ir ieteikusi, ir dažas nianses. Paredzams, ka tuvākajā laikā Saeima lielu uzmanību veltīs arī grozījumiem Radio un televīzijas likumā, kur, mūsuprāt, uzmanība jāveltī tam, lai sabiedriskais radio un televīzija, kuru loma ir apgaismot sabiedrībā būtiskus procesus, kā piemēram, Dziesmu svētki un dažādi citi sabiedriski pasākumi, atspoguļotu arī citu notikumu norisi, kuri nav tik komerciāli izdevīgi no raidīšanas viedokļa, jo prasa lielāku laika apjomu. Veiksmīgi tomēr tiek risināts jautājums par abu raidītāju papildu finansēšanu, atrodot veidu, lai tie ne tikai izdzīvotu, bet arī sekmīgi strādātu. Tas nebūs viena mēneša jautājums, un domāju, ka Saeima pie tā strādās nedaudz ilgāk.

Šodien kārtējo reizi bijām liecinieki tam, ka kreisie spēki atkal mēģināja panākt nepilsoņu īpašu statusu valsts civildienestā, kaut arī tur ir latviešu valodas prasība. Kā arī priekšlikums atvieglināt Pilsonības likumu kārtējo reizi ar dažādiem grozījumiem. Protams, ka katram, kas ir apguvis latviešu valodu, ir atvērts ceļš uz Latvijas pilsonību. Gribu atgādināt tikai to, ka šis likums ir viena no Latvijas stabilitātes iezīmēm. Šī likuma negrozīšana, lai kā varbūt arī mums negribētos padarīt to stingrāku, tomēr ir kompromiss starp labējiem centriskiem un kreisajiem spēkiem. Nepārtrauktie mēģinājumi grozīt likumu ir pilnīgi lieki, it sevišķi tādu svarīgu notikumu priekšvakarā, kad Latvija sper ārkārtīgi nopietnus soļus jaunu starptautiskās sadarbības partneru izvēlē, kā arī savas ārpolitiskās orientācijas nostiprināšanā. Tā ir vienkārši politisko punktu vākšana, un šo priekšlikumu autori ļoti labi zina, ka viņu priekšlikumi nekad netiks atbalstīti.

S.Golde (Tautas partijas frakcija): Šodien Saeimā Tautas partijas frakcija virzīja ļoti gaidītu likumprojektu sabiedrībā — lai pedagogiem piešķirtu 4,6 miljonus latu darba samaksas paaugstinājumam, kā tas ir iecerēts jau kopš 2000.gada. Jāsaka, to jau zina visi skolotāji, ka līdz šim iepriekšējā Saeima un valdība spēja paaugstināt darba samaksu principā divkārtīgi, un tagad ir atlicis trešais etaps, pieliekot 15 latus pie slodzes.

Balsojums bija tāds, kādu arī mēs, Tautas partija, gaidījām. Rezultāts ir: 39 nobalsoja par to, lai skolotājiem būtu šie 4,6 miljoni latu, 42 deputāti nobalsoja pret un 8 atturējās. Tautas partijas, Tautas saskaņas partijas un politiskās apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāti nobalsoja par. “Jaunā laika”, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāti, kā arī atsevišķi deputāti no Zaļo un Zemnieku savienības un Latvijas Pirmās partijas frakcijām nobalsoja pret, bet pamatā atturējās Zaļo un Zemnieku savienība un viens Latvijas Pirmās partijas deputāts — Pēteris Simsons.

Ir skaidrs, ka skolotājiem apsolītie, bet 2003.gada budžetā neparedzētie 4,6 miljoni nebūs no 1.septembra, jo mēs jau jūtam valdības skaidrojumus, ka skolotājiem pietiks, ja viņiem iedos arī mazāku summu, tas ir, 3,5 miljonus. Acīmredzot pārējais būs jāsameklē rajonos un pilsētās no iekšējām rezervēm, kuras jau tā ir ļoti, ļoti saspīlētas.

Kas mani visvairāk uztrauc? Uztrauc tas, ka šajā valdībā ir spēts palielināt darba samaksu citām darbinieku kategorijām, proti, policijas kārtībnieks vai policijas dežurants jau saņem par 20 latiem lielāku atalgojumu nekā skolotājs. Skolotāja darbs tiek novērtēts ļoti zemu, lai gan no 1.septembra arī medmāsiņas saņems par 45 latiem lielāku algu nekā skolotāji. Nevienā citā pasaules valstī es neesmu to redzējusi.

Šodienas sēdē Latvijas Pirmā partija virzīja priekšlikumu par svētku, atceres un atzīmējamām dienām — lai 15.maiju noteiktu par Starptautisko ģimenes dienu. Bet es gan gribētu novēlēt Latvijas Pirmajai partijai un īpašu uzdevumu ministram bērnu un ģimenes lietās vairāk parūpēties par tīri praktiskām lietām. Es runāju Liepājā ar kādu māmiņu, kurai ir trīs bērni un vīrs bezdarbnieks. Viņa bija ļoti aizkaitināta. Viņa teica: “Ko man tas dos, ja man būs vēl viena diena atzīmējama kalendārā, no kuras nebūs nekāda praktiska labuma.”

Es aicinātu rūpēties par reālām lietām. Lai ministrija rūpētos ne tikai par to, kādas svētku dienas atzīmējamas mūsu kalendāros, bet arī par kādu reālu palīdzību šiem cilvēkiem.

Gaidīsim, kas notiks ar skolotāju algām, bet ir pilnīgi skaidrs, ka šie apsolītie 4,6 miljoni, ko solīja premjers, ko solīja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja, nebūs!

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Šodien tika noraidīts politiskās apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikums — uzdot Ministru kabinetam līdz gada beigām izstrādāt un piedāvāt Saeimai izskatīšanai Latvijas profesionālo bruņoto spēku veidošanai nepieciešamo likumprojektu paketi. Profesionālā armija ir vienīgais risinājums, kas varētu novērst vairākus šodienas Latvijas Bruņoto spēku trūkumus, proti, problēmas ar komplektāciju, zemo karavīru veselības, motivācijas un izglītības līmeni. Tas būtu svarīgs solis obligātā militārā dienesta atcelšanai. Mēs tomēr ceram, ka mūsu priekšlikums no parlamenta tribīnes tiks ņemts vērā un paātrinās šo jautājumu atrisināšanu.

Šodien PCTVL piedāvāja novērst neskaidrības un pretrunas vissvarīgākajā Latvijas valsts likumā — Pilsonības likumā. Arī šis mūsu priekšlikums tika noraidīts.

Ko mēs piedāvājam? Mēs piedāvājam, piemēram, dot iespēju naturalizēties — ja bērni nav reģistrēti vai naturalizēti vecāku kļūdas vai likuma robu dēļ, vai gadījumā, ja pēc bērna dzimšanas viens no viņa vecākiem kļūst par Latvijas pilsoni, bērns ir atzīstams par Latvijas pilsoni, ja viņa vecāki par to vienojas. Tas ir viens no bēdīgi slavenajiem piemēram — ja bērns piedzimst pēc viena no vecākiem naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas, bet pirms uzņemšanas pilsonībā. Mūsu izstrādātais likumprojekts paredz atvieglot naturalizācijas procedūru personām, kuras sasniegušas jau 65 gadu vecumu, kā arī atcelt politiskas dabas naturalizācijas ierobežojumus. Politiskie ierobežojumi ir novecojuši un tikai bremzē mūsu kustību Eiropas virzienā.

Tieši šodien jautājums par līdzīgu ierobežojumu atcelšanu Vēlēšanu likumā tiek skatīts Eiropas tiesā, tā saucamās Tatjanas Ždanokas lietas ietvaros.

Mēs — Latvijas mazākumtautību pārstāvji — esam spiesti meklēt taisnību Eiropā, kaut gan darījām visu iespējamo, lai vispirms atrisinātu doto problēmu Latvijā.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”): Atšķirībā no maniem kolēģiem es vairāk stāstīšu par to, ko šodien konkrēti mēs esam izdarījuši, nevis par vispārējo politisko situāciju.

Pirmais, par ko es gribētu runāt, 2.lasījumā pieņemtais likumprojekts “Grozījums likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””. Mēs esam veikuši ļoti nopietnu soli cīņā pret narkomāniju, ierobežojot dažādas importa iespējas narkotiskajām vielām, to ražošanai un arī reklamēšanai.

Vēl viens šī likumprojekta aspekts — ka būs ļoti stingri reglamentēts tas juridisko personu loks, kuram būs iespēja iegūt licenci, darbojoties ar narkotiskajām vielām. Tā kā šis likums būs būtisks solis cīņā pret narkomāniju.

Otrs jautājums, kas, manuprāt, atvieglos daudzu Latvijas iedzīvotāju dzīvi, ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām””, kuru šodien pieņēma otrajā lasījumā. Es gribēju runāt par likumprojektā iestrādāto normu, proti, bāriņtiesas un pagasttiesas tiesneši varēs apstiprināt dažādus dokumentus. Šie grozījumi likumā atvieglos dzīvi lauku iedzīvotājiem, kur ne visur ir notāri, juristi vai kādi citi pakalpojumu sniedzēji, un tas patiesi atvieglos dažādus procesus.

Šodien mēs apstiprinājām ļoti daudzus tiesnešus, lai virziens, uz ko iet partijas “Jaunais laiks” valdība, un tiesiskas, reālas varas nodrošināšana reāli funkcionētu arī dzīvē.

Vēl gribētu pieskarties divām lietām, kuras netika atbalstītas, un kuras šobrīd opozīcijas partijas lieto kā demagoģisku saukli savu mērķu sasniegšanai.

Tautas partija bija iesniegusi priekšlikumu par budžeta grozījumiem situācijā, kad valdība ir ļoti kompetenti, ilgstoši un smagi lemj par šo jautājumu. Kur ir jautājuma būtība? Vai skolotāji saņems savu naudu, sākot no 1.septembra? Un mūsu atbilde ir — saņems pilnīgi noteikti, kā tas bija plānots — 15 latus skolotāji, 129 latus direktori. Jautājums ir vienīgi — kāpēc Tautas partija iesniedza tieši šobrīd šādus grozījumus? Un mūsu atbilde ir tikai un vienīgi tāda, ka tā ir nesaprotama politiska spēle ne par labu skolotājiem, bet saceļot skolotājus.

Otrs jautājums ir PCTVL kārtējais iesniegums ar mēģinājumu atvieglot pilsonības saņemšanas iespējas. Tātad šobrīd viņi gribēja izdarīt kaut ko tādu, lai par pilsoņiem kļūtu cilvēki, kas nezina himnu, nezina Satversmi, nezina Latvijas vēsturi un daudzas citas lietas. Arī, protams, šis priekšlikums tika noraidīts un, kā jau Grīnblata kungs teica, nekad netiks atbalstīts.

Vēl varbūt divas lietas, kas mums liekas būtiskas pateikt ārpus šīs dienas plenārsēdes un Saeimas darba kartības. Tas ir jautājums par bilingvālās izglītības projektu, un mūsu partija tikās ar Šadurska kungu, kas apliecināja, ka no 2004.gada 1.septembra bilingvālās izglītības projekts tiks ieviests.

I.Šlesere(Latvijas Pirmās partijas frakcija): Vispirms es jūs gribētu visus apsveikt ar svētkiem, kurus svin ļoti liela daļa starptautiskās sabiedrības, un tā ir Starptautiskā ģimenes diena. Kā jau iepriekšējie runātāji pieminēja, šodien Saeima lēma par Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, pasludinot 15.maiju par Starptautisko ģimeņu dienu. ANO Ģenerālā asambleja jau 1993.gada 20.septembrī proklamēja 15.maiju par ģimenes dienu. Šis pasākums ir svarīgs tādēļ, ka parāda starptautiskās sabiedrības attieksmi pret ģimeni kā svarīgāko sabiedrības sastāvdaļu un interesi par ģimeņu situācijas risināšanu visā pasaulē.

2004.gads ir pasludināts par starptautisko ģimeņu gadu, un šodien ANO sanāk īpaša komisija, kas lemj par veselu pasākumu kompleksu, tā, lai katra ģimene jebkurā pasaules malā justu to, ka tā ir liela vērtība. Ģimene ir liela vērtība un ir jāpieņem vesels pasākumu komplekss, kas paredzētu šo ģimeni stiprināt. Mēs apzināmies to, ka, pasludinot vienu ģimenes dienu, nekas būtisks nemainīsies. Bet ar šo likumprojektu parādīt to, ka mēs Latvijā domājam par ģimenēm un domājam par to, kā piepildīt šo dienu ar reālu saturu, paredzot to, ka šajā dienā, un ne tikai šajā dienā, bet arī visa nākamā gada garumā, iedibināt labas tradīcijas. Nākamgad, kad tiks svinēts starptautiskais ģimeņu gads, notiks vesels pasākumu komplekss, godinot daudzbērnu ģimenes, godinot arī tās ģimenes, kas šodien ir apdraudētā situācijā, tām, kurām šodien ir grūti, un sniedzot nepieciešamo palīdzību. Tādēļ arī īpašo uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās ļoti aktīvi strādā, lai organizētu šo pasākumu kompleksu, kā mēs atbalstīsim ģimenes, jo mums nav nekādu ilūziju, ka situācija, kāda ģimenēm ir šobrīd Latvijā, nevienu neapmierina. Mums ir jādomā, kā uzlabot šo situāciju, jo augsto šķirto laulību skaits un arī zemā dzimstība valstī liecina, ka ar visiem šiem jautājumiem nopietni jāstrādā.

Gribētu arī minēt par Zaķusalā pie Latvijas televīzijas ēkas Latvijas daudzbērnu ģimeņu biedrības organizēto ģimenes dienai veltīto pasākumu. Tiks aizdegts simbolisks ugunskurs, kā arī ugunskuri tiks aizdegti arī citās Latvijas pilsētās, un šajā pasākumā piedalīsies īpašo uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās, kā arī mūsu partijas deputāti. Ar to mēs gribam pateikt, ka mēs apzināmies ģimenes lielo vērtību sabiedrībā un darīsim visu, lai ģimenes justos sociāli aizsargātas un pietiekami novērtētas.

Gribētu vēl minēt divus likumprojektus, kas šodien tika izskatīti Saeimā. Tas ir 2.lasījumā pieņemtais likumprojekts ““Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”” un galīgajā lasījumā — likumprojekts “Grozījumi bērnu tiesību aizsardzības likumā”, paredzot visu attiecīgo ministriju kompetenci bērnu tiesību aizsardzībā Latvijā. Lai visiem jauka šī ģimenes diena!

Saeimas preses dienests