Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”

Saeimas dok. Nr.758; likumprojekts Nr. 262

Saeimas deputātu grupas (V.Muižniece,
A.Kalvītis, J.Esta, S.Golde, R.Pauls, M.Pietkevičs,
M.Kučinskis, A.Slakteris, J.Dalbiņš, G.Bērziņš)
2003.gada 13.maijā iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 17. nr.; 1998, 19. nr.) šādu grozījumu:

Izteikt likuma 12. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2)Tautas nobalsošana rīkojama sestdienā un svētdienā.”

Izteikt likuma 15. pantu šādā redakcijā:

“15.pants. Balsošanas dienā balsošanas telpām jābūt atvērtām no pulksten 7 rītā līdz 10 vakarā. Pirms balsošanas sākuma vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs vēlēšanu komisijas klātbūtnē, kā arī piedaloties klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem no politiskajām organizācijām (partijām) un to apvienībām, pārliecinās par to, vai balsošanas kastes, kurās paredzēts iemest balsošanas zīmes, ir tukšas. Pēc tam balsošanas kastes aizzīmogo.”

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Šobrīd likumdošanā paredzēts, ka tautas nobalsošana notiek vienu dienu. Šāda norma, iespējams, var liegt piedalīties nobalsošanā vairāku profesiju pārstāvjiem, jo, izvērtējot situāciju valstī, varam teikt, ka pastāv tādi uzņēmumi, kuros nav iespējams dienas laikā doties uz vēlēšanu iecirkni, jo nav iespējams pārtraukt darba procesu.

Papildu apgrūtinājumu veikt pilsoņa pienākumu, piedaloties tautas nobalsošanā, rada nobalsošanai atvēlētais laiks. Kā liecina tikšanās ar iedzīvotājiem, būtu vēlams pagarināt nobalsošanas iecirkņu darbības laiku.

2. Tiesību akta projekta būtība.

Lai nodrošinātu visu pilsoņu brīvu iespēju piedalīties tautas nobalsošanā, nepieciešams nobalsošanu organizēt divas dienas.

Šī paša iemesla dēļ nepieciešams pagarināt nobalsošanas iecirkņu darbības laiku.

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

tūkst.Ls

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas.

Konsultācijas ar iedzīvotājiem.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).

Konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti, un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis.

Tiekoties ar iedzīvotājiem, vairākkārt izskanējis viedoklis, ka šībrīža likuma norma nedod pietiekamu iespēju sabiedrības pārstāvjiem paust savu viedokli. Lai nodrošinātu visu pilsoņu iespēju piedalīties nobalsošanā, nepieciešams pagarināt nobalsošanas iespēju arī nākamajā dienā, kā arī pagarināt nobalsošanas iecirkņu darbības laiku.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Konsultācijas nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Likumprojekta izpildei nepieciešami papildu līdzekļi no valsts budžeta. Lai gan pašlaik atvēlētie līdzekļi neļauj nodrošināt tautas nobalsošanu divu dienu garumā, uzskatām par nepieciešamu pilsoņu tiesību pilnīgai nodrošināšanai veikt izmaiņas šī gada valsts budžetā un rast līdzekļus šo grozījumu izpildei.

Šo grozījumu izpildei nav nepieciešams paplašināt esošās institūcijas.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.