• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ne labāk, ne sliktāk, bet katrā ziņā savādāk. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.05.2003., Nr. 73 https://www.vestnesis.lv/ta/id/74998

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par muitas noteikumiem

Vēl šajā numurā

16.05.2003., Nr. 73

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ne labāk, ne sliktāk, bet katrā ziņā savādāk

Gadskārtējās starptautiskās izstādes “AgroBalt 2003” apmeklējuma ietvaros 7. maijā Viļņā Latvijas žurnālisti tikās ar Lietuvas Zemkopības ministrijas (ZM) ekonomikas un finanšu direktoru Vīgantu Katkeviču un lauku uzņēmējdarbības attīstības organizācijas direktoru Arunu Svitoju.

“Situācija lauksaimniecībā šobrīd nav pārāk laba,” sarunas sāka ZM pārstāvis. Līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā ir kritušās lauksaimniecības produktu iepirkuma cenas. Īpaši sāpīgi cenu kritums skāris piena ražotājus, jo, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, viņi saņem gandrīz par trešdaļu mazāku samaksu. 2002. gadā par piena litru vidējā iepirkuma cena bijusi 50 centu (9,3 santīmi), turpretī pagājušā mēnesī – vairs tikai 35 centi (6,5 santīmi). Nedaudz samazinājušās arī cūkgaļas un liellopu gaļas cenas.

Iepirkuma cenām un līdz ar to arī zemnieku ienākumiem krītoties, likumsakarīgs ir neapmierinātības pieaugums valstī. Lauksaimnieki jau šopavasar ir rīkojuši protesta mītiņus un plāno plašākas akcijas, tostarp ceļu aizšķērsošanu. Sākotnēji par to norises laiku bija izvēlēta pagājusī nedēļa, bet tad lauksaimnieku organizācijas aptvēra, ka zemnieku neapmierinātības skaļās izpausmes varētu negatīvi ietekmēt tautas nobalsošanas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) rezultātus. Tā kā gandrīz visas lauksaimnieku organizācijas bija oficiāli paziņojušas, ka balsos par Lietuvas pievienošanos ES, plānotās protesta akcijas tika atceltas. Galu galā ikviens zemnieks grib un cer saņemt lielāku finansu atbalstu lauksaimnieciskās ražošanas un lauku vides attīstīšanai.

Runājot par pašreizējo valsts atbalsta līmeni, V. Katkevičs norādīja, ka šogad īpaši liels atbalsts tiek sniegts piena ražotājiem. Tā kā subsīdiju līdzekļu kopējais apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir palicis nemainīgs, citiem lauksaimniecības sektoriem sniegtais valsts atbalsts ir nedaudz samazinājies. Piena ražošana Lietuvā ir ļoti svarīga nozare, līdzekļu pārdali pamatoja V. Katkevičs. Tā kā valstī tiek saražots divreiz vairāk piena, nekā iedzīvotāji patērē, nozares attīstība ir cieši saistīta ar piena pārstrādes produktu eksporta kāpumiem un kritumiem. Viens no būtiskākajiem piena iepirkuma cenu svārstību iemesliem Lietuvā ir situācijas izmaiņas ārvalstu tirgos, piemēram, preces cenas vai dolāra vērtības samazināšanās vai pieaugums. A. Svitojus piebilda, ka lielāko daļu saražotā siera Lietuva eksportē uz ASV, tāpēc tieši dolāra kursa kritums negatīvi ietekmēja situāciju piena pārstrādē un līdz ar to arī ražošanas nozarēs.

Kā liecina Zviedrijas un Īrijas pieredze, gads pirms iestāšanās ES bijis sarežģīts arī šo valstu lauksaimniekiem, jo ražošanas un pārstrādes uzņēmumiem bija jāpārkārto darbība atbilstoši Savienības prasībām, atgādināja A. Svitojus. Taču pēc tam šīs pūles tiek atalgotas daudzkārtīgi.

Šobrīd Eiropas tirgū cenas pienam un gaļai pamazām pieaug, un Lietuvas speciālisti uzskata, ka pēc iestāšanās ES cenu kāpums sasniegs arī viņu valsti. Protams, viņi nelolo cerības, ka cenas pieaugs nākamajā dienā pēc pievienošanās ES un fermeri par saražoto pienu saņems divas trīs reizes vairāk nekā tagad, taču pēc dažiem gadiem tāds brīdis noteikti pienāks.

Iztirzājot kopējā ES tirgus radītās priekšrocības un trūkumus, V. Katkevičs secināja, ka Lietuvā labākas iespējas pavērsies piena un liellopu gaļas ražotājiem, turpretī cūkgaļas un putnu gaļas ražotājiem situācija pasliktināsies. Savukārt A. Svitojus uzskata, ka viss būs atkarīgs no lauksaimnieku informētības un prasmes apgūt līdzekļus, kas būs pieejami ES. Jau tagad daudzu zemnieku neinformētības dēļ pieejamais valsts atbalsts iet viņu saimniecībām secen. “Ja pēc iestāšanās ES nekas nemainīsies, būs slikti – daudzie lauku un lauksaimniecības attīstībai atvēlētie miljoni paliks vien mūsu sapņos,” sacīja speciālists.

Kā pastāstīja V. Katkevičs, daļa zemnieku līdz šim nereģistrēja saimniecības. Viņi uzskatīja, ka izdevīgāk ir nesaņemt subsīdijas, bet arī nemaksāt sociālo nodokli. Pērn subsīdijas saņēma 30 000 saimniecību. Tā kā valsts atbalsts bija visai liels, daudzi zemnieki savu viedokli mainīja. Šogad uz subsīdiju saņemšanu pretendē jau 52 000 saimniecību.

Raksturojot SAPARD līdzekļu apguvi Lietuvā, ZM pārstāvis atzina, ka nupat jau sāk aptrūkties naudas – tik aktīvi tiek izmantota iespēja modernizēt ražošanu un pārstrādi ar ES līdzfinansējuma palīdzību. Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācijai līdzekļu pagaidām vēl pietiek, turpretī pārstrādes uzņēmumi savu “naudas katlu” jau ir izsmēluši. Atceļot ierobežojumu programmā “Vispārējās lauku infrastruktūras uzlabošana”, kas paredzēja SAPARD līdzekļu piešķīrumu vienai pašvaldībai vienu reizi, strauji pieaudzis arī projektu pieteikumu skaits šajā programmā, un ir skaidrs, ka ar atvēlēto naudas summu visiem nepietiks. Gandrīz pilnībā apgūti arī lauku ekonomikas dažādošanai paredzētie līdzekļi. Šajā programmā visvairāk pieteikumu iesniedz lauku tūrisma saimniecības.

Jautāts par rapša audzēšanu un pārstrādes iespējām Lietuvā, V. Katkevičs pastāstīja, ka šī lauksaimniecības kultūra tiek audzēta 70 000 hektāru platībā un sējumi ar katru gadu paplašināti. Rapša audzēšana ir labs peļņas avots, jo iepirkuma cenas ir augstas. Nozare Lietuvā ir rentabla un perspektīva, jo valstī ir nodrošinātas rapša pārstrādes iespējas — darbojas gan biodegvielas rūpnīca, gan rapša eļļas ražotne.

Izsmeļošajā sarunā žurnālisti guva atbildes uz jautājumiem par kaimiņvalsts nodokļu politiku, zemes tirgu, veterinārajām prasībām pārtikas pārstrādes uzņēmumiem un citām aktualitātēm. Lietuvas zemniekiem dzīve nav ne labāka, ne sliktāka kā Latvijas lauku ļaudīm, tikai mazlietiņ citāda.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!