• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par augšupeju, inerci un kursa maiņu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.05.2003., Nr. 73 https://www.vestnesis.lv/ta/id/74994

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ar tēvu zemes likteņa atspulgu

Vēl šajā numurā

16.05.2003., Nr. 73

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par augšupeju, inerci un kursa maiņu

Georgs Lībermanis, LU Dr. h.c., valsts emeritētais zinātnieks, — “LV”

Nobeigums. Sākums —

“LV” Nr.72, 15.05.2003.

Latviešu zemnieks nav amerikāņu fermeris, kas no savas augsti mehanizētās fermas govīm nedzer pienu, bet to pasterizētu, vitaminizētu, rūpnieciski sagatavotu ilgākai glabāšanai pērk veikalā; šim fermerim nav ne sakņu dārza, ne kartupeļu lauka ģimenes uzturam. Patiešām, kāpēc pašam tērēt laiku kartupeļu audzēšanai, mizošanai un mazgāšanai, ja tos nomizotus un nomazgātus var nopirkt ar piegādi mājās. Laiks ir nauda, un viņš pelna, visu zemi atdodot specializētām kultūrām, atstājot pie mājas zemi nelielām puķu dobēm un varbūt pļaviņu, kur bērniem padraiskoties. Lauku ļaudis bieži ceļ sev mājas pašu spēkiem ar kaimiņu palīdzību. Būvmateriāli gan jāpērk. Amatniekus algo tikai specializētiem darbiem. Gan jāatzīmē, ka šo daļējo pašražošanu ar laika novirzi fiksē oficiālā statistika.

Latvijā pašražotāji ir ne tikai lauku darbarūķi, bet arī ne mazums pilsētnieku, kas ar mīlestību kopj pilsētu nomalē vai vasarnīcu rajonā nelielus sakņu un augļu dārzus, patērējot to daudzveidīgo ražu sezonā un gatavojot konservus un ievārījumus, ģimenes azaidu līdz nākamajai ražai papildina pašražotie kartupeļi. Pašražošana ir arī ogu un sēņu lasīšana pašu uzturam. Šī pati “produkcija”, kas tiek pārdota, ir statistiski grūti uztverama, bet santīms pie santīma papildina vācēja naudas ienākumus. Cits pašražošanas lauks – dzīvokļu remonti gan pilsētās, gan laukos. Pie pašražošanas pieder traktoru, lauksaimniecības mašīnu un automašīnu remonts pašu spēkiem. Jāpērk rezerves daļas un instrumenti. Pašražošana, kas nav preču ražošana! Ne statistiskās uzskaites, ne nodokļu maksāšana, bet dzīves līmeņa vērā ņemams faktors.

Ārzemnieks, kam būtu iespēja pēc dzīves apstākļiem salīdzināt Latvijas vidusmēra iedzīvotāju ar Grieķijas vai Portugāles tādu pašu iedzīvotāju, it viegli konstatētu, ka pēc ilgstošās patēriņa priekšmetu daudzuma (ledusskapis, veļas mazgājamā mašīna, televizors, pamatīgi nolietota vieglā automašīna) nekāda atvara starp šiem iedzīvotājiem no valstīm ar visai atšķirīgo attīstības vēsturi it kā nav.

Ja kāds patiesības meklētājs ieskatītos oficiālajos statistikas datos, viņš būtu visai izbrīnījies, jo Latvijas iedzīvotāju reālā darba alga ir krietni zemāka nekā šī pati aldziņa tālu ne lepnībā dzīvojošajiem Grieķijas un Portugāles iedzīvotājiem. Ja šim ziņkārim nāktos redzēt ANO statistiķu par IKP uz vienu iedzīvotāju ar valūtu salīdzinošās pirktspējas koriģējumu, viņa izbrīnas pakāpe vēl pieaugtu, Latvija pēc šā it kā objektīvā rādītāja būtiski atpaliek no ES pastarīšiem Grieķijas un Portugāles.

Vai Latvijas tautsaimnieki vispār zina, cik liels būtu valsts IKP, ja tajā pilnā apjomā ieskaitītu itin visu līdz šim neuzskaitītās neformālās ekonomikas pievienoto vērtīgumu? Kutelīgs jautājums!

Pirmkārt, kaut cik pilnīgi savākt informāciju par visiem “neformālās” ekonomikas veidiem un struktūru līdz pēdējam latam ir neiespējami. Jo tādu informāciju “vainīgie” statistikas vācējiem vienkārši nesniegs. Otrkārt, šādu patiešām visaptverošo IKP lielumu starptautiskās oficiālās institūcijas no Latvijas statistikas pārvaldes vienkārši neprasa. Pietiek vaiga sviedros drudžaini rēķināt, vairākkārt labot un ar prāvu kavējumu sniegt ANO statistiķiem “Eurostat” un Starptautiskajam valūtas fondam pieņemamu rezultātu pēc esošās, nebūt ne vienkāršas metodikas. Tas, ka šī metodika prasa no reālās dzīves atrautās teorijas Prokrusta gultā iespraust mazāku nekā faktisko IKP lielumu, nevienu neinteresē.

Nevaram noklusēt vēl vienu problēmu: lata valūtas kursa iespaids uz Latvijas IKP aprēķinu.

 

Lata valūtas kurss un IKP lielums

Šīs problēmas risinājums balstās uz Dž. M. Keinsa klasisko formulu: IK = privātais patēriņš + valsts patēriņš + investīcijas – eksporta importa saldo. Turklāt eksports IKP palielina, imports to samazina. Balstoties uz CSP informāciju par Latvijas IKP 2002. gada deviņu mēnešu izlietojuma struktūru, varam minēto formulu attēlot šādi. IKP 100% = gala patēriņa izdevumi 82,1% (privātais patēriņš 63,6% + valsts patēriņš 18,50) + kopējā pamatkapitāla veidošana 27,1% (investīcijas 23,0% + krājumu izmaiņas 4,1%) + preču t.sk. pakalpojumu eksports 47,0% — preču t.sk. pakalpojumu imports 56,2%.

Kā redzams, eksporta un importa loma, rēķinot IKP lielumu, ir visai ievērojama. Par eksportu tiek saņemta brīvi konvertējamā valūta, par importu jāmaksā brīvi konvertējamā valūtā. Pretēji dažu atbildīgo personu bezatbildīgiem paziņojumiem, lats nav brīvi konvertējamā valūta pasaules mērogā, bet tikai iekšēji konvertējamā valūta. Latu var brīvi apmainīt pret tiešām brīvi konvertējamām valūtām tikai Latvijā un pret kronu un litu. Igaunijā un Lietuvā. Atsevišķas bankas, apkalpojot ārējo tirdzniecību ar Latviju, pēc īpaša nolīguma pieņem latus Somijā, Zviedrijā, Krievijā. Latvijas ārējās ekonomikas attiecības apkalpo galvenokārt eiro un ASV dolārs. Lai noteiktu Latvijas IKP lielumu latos. ienākumi un izdevumi brīvi konvertējamā valūtā jāpārrēķina latos. Bet lata kurss pret eiro un ASV dolāru ir peldošs, tāpat arī pret pārējām brīvi konvertējamām valūtām , kā Anglijas mārciņu, Dānijas un Zviedrijas kronām, ko arī izmanto Latvijas ārējā tirdzniecībā. Rakstā “Pēc eiro – skaidrās apgrozības pirmā gadā, ko publicēja “LV” , mēs devām lata un ASV dolāra , lata un eiro kursa izmaiņas janvāra, jūnija un decembra beigās trijos pēdējos gados. IKP aprēķina katru ceturksni un katru ceturksni eksports un imports eiro un ASV dolāros jāpārrēķina pēc peldošā kursa latos. Ieskatīsimies tabulas rādītājos!

Tabulas dati uzskatāmi rāda, katrā ceturksnī viens un tas pats eksporta vai importa apjoms ASV dolāros vai eiro dod atšķirīgu latu daudzumu. Tātad IKP gala aprēķins latos katru ceturksni ir atkarīgs no lata peldošā valūtas kursa pret brīvi konvertējamo valūtu (IKP lielums gadā ir četru ceturkšņu kopsumma), faktors, kas stāv ārpus IKP satura veidošanos nosacījumiem.

Lai IKP latos varētu salīdzināt ar citu valstu IKP uz vienu iedzīvotāju vai vienu strādājošo, lati jāpārrēķina ASV dolāros pēc USD kursa pret 1 latu (apgriezts lielums 1 lata kursam pret vienu ASV dolāru). Te vieta atzīmēt, ka lata kursa novērtējums ir nopietna strīda ābols. Gan bijusī , gan tagadējā Latvijas Bankas vadība apgalvo, ka lats ir nenovērtēts, tā tagadējais kurss ir pārāk zems, ir speciālisti, kas apgalvo tieši pretējo: lats ir pārvērtēts , tā valūtas kurss ir pārāk augsts. Nelauzīsim šinī rakstā šķēpus par šo nozīmīgo problēmu. Neapgāžami ir tas, ka lats ir viena no dārgākajām valūtām pasaulē. Pēc šī kritērija veidotās ranga tabulas latam pienāktos bronzas medaļa. Tā 2002. gada decembrī lata kurss pret 1 ASV dolāru bija 5,68 reizes augstāks nekā attiecīgais lita kurss un 25,69 reizes augstāks par ziemeļu kaimiņa kronu4. Vai nacionālo valūtu pārrēķins ASV dolāros padara valstu IKP lielumus salīdzināmus? Formāli jā, bet būtībā tikai vairo šo lielumu nesalīdzināmību. Stāvokli varētu glābt valūtas kursu koriģējums ar to salīdzinošo pirktspēju. Diemžēl šāda rādītāja aplēse visām valstīm vienādam preču klāstam ir pietiekami sarežģīta, un nav īstas garantijas par tā precizitāti.

Secinājumi: pirmkārt, Latvijas IKP faktiskais aptverošais lielums ievērojami pārsniedz aprēķināto, dažādās valstīs šis pārsniegums ir atšķirīgs;

otrkārt, IKP aprēķins uz vienu iedzīvotāju nav pietiekami korekts starp valstiskiem salīdzinājumiem, jo neievēro vecuma struktūru, atšķirīgo strādājošo īpatnējo svaru, ieteicams lēst IKP lielumu uz vienu strādājošo, kā tas ir darīts apskatītāja EM “Ziņojumā”;

treškārt, ārējās tirdzniecības brīvi konvertējamās valūtas ieņēmumu un izdevumu pārrēķins latos un latu pārrēķins ASV dolāros, neievērojot Latvijas un citu valstu valūtas pirkstpēju, vairo IKP aprēķinātā lieluma nesamērotību starp valstīm;

ceturtkārt, autors nebūt neaicina jau rīt ieviest jaunu, pilnīgāku IKP aplēses kārtību, tas prasa ilgstošu un visai dziļu problēmas izpēti, garu sagatavošanas laiku, starptautisku sadarbību;

piektkārt, LR CSP vajadzētu eksperimenta kārtībā īstenot pilnīgāku IKP aprēķinu, lai informētu Latvijas valdību, visus interesentus valstī un ārpus tās par reālo stāvokli Latvijas ekonomikā, ievērojot neformālās (“pelēkās”, “melnās”) un pašražošanas ekonomikas īsteno lielumu.

 

 

1 Jau skaidrojām “LV” slejās, ka mūsdienu tirgus ekonomikas teorija tādu kategoriju kā “vērtība” vairs neatzīst. Statistiķi (arī literatūrā) vēl lieto terminu “pievienotā vērtība”

2 Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību 2002. gada decembris, EM, 61. lpp.

3) Latvijas statistikas ikmēneša biļetens, 2002./12., CSP,01.2003., 6.lpp.

4) Latvijas statistikas ikmēneša biļetens, 2002./12., CSP, 01.2003, 143.lpp.

Lata kursi pret 1 eiro un pret 1 ASV dolāru, eiro un ASV kursi pret 1 latu vidēji ceturksnī 2002. gadā3

 

I–III

IV–VI

VII–IX

X–10

Gada vidējais

Lata kurss pret ASV dolāru

0,640

0,627

0,603

0,602

0,618

1 ASV dolāra kurss pret 1 latu

1,563

1,595

1,658

1,661

1,618

Lata kurss pret 1 eiro

0,561

0,574

0,594

0,601

0,583

Eiro kurss pret 1 latu

1,783

1,742

1,684

1,664

1,715

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!