Par ceļu caur Irāku uz pasauli

Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Pēteris Kārlis Elferts:

Latvijas valsts valdības līmenī ir izdarījusi visu iespējamo, lai mūsu uzņēmēji varētu darboties pēckara Irākas atjaunošanas procesā, bet tas, cik veiksmīga būs šī darbība, ir atkarīgs no pašiem uzņēmējiem.

Tikko beidzās militārā darbība Irākā, tika izsludinātas deviņas programmas, kuru ietvaros tenderos par tiesībām piedalīties atjaunošanas darbos var pieteikties uzņēmēji no daudzām valstīm - kapitālā celtniecība, ostu pārvalde, lidostu apkalpošana, izglītības pakalpojumi, sabiedrības veselība, kadru sagatavošana un pat vietējās pašpārvaldes attīstība. Nesen notika starptautiskā sapulce, kurā tika lemts, kādus pasākumus veikt, lai atjaunotu kara laikā sagrauto Irāku. Uz šo sapulci tika uzaicināta arī Latvija kā valsts, kas atbalstīja Sadāma Huseina režīma gāšanu. Šīs sapulces kodolu, protams, veidoja koalīcijas pamatvalstis ASV un Lielbritānija, bet bez Latvijas uz to bija aicināti arī pārstāvji no Dānijas, Spānijas, Dienvidkorejas, Polijas, Lietuvas un Austrālijas.

Jāsaka, ka attiecībā uz šo deviņu programmu realizāciju jau ir noteikti konkursa uzvarētāji, un ir zināmi tie uzņēmumi, kuriem tiks uzticēts vadīt Irākas atjaunošanu. Tajā pašā laikā tas nebūt nenozīmē, ka Latvijas uzņēmējiem vairs nav izredžu dabūt pasūtījumu darbiem Irākā. Šobrīd vēl ir ļoti liela iespēja noslēgt apakšlīgumus. Tas, vai mūsu uzņēmējiem izdosies iegūt šādus līgumus vai neizdosies, vislielākā mērā ir atkarīgs no viņu pašu aktivitātes, uzņēmības un pat agresivitātes. Gan Ārlietu ministrija, gan vairākas citas ministrijas ir piedāvājušas sava veida “ceļa karti” mūsu uzņēmēju piekļūšanai nepieciešamajai informācijai, kas ir vajadzīga, lai zinātu, kādas prasības tiek izvirzītas potenciālajiem darbu veicējiem. Ārlietu ministrijas interneta mājas lapā ir uzskaitīti pilnīgi visi soļi, kurus ir nepieciešams spert uzņēmumiem, kuri vēlas piedalīties darbu veikšanā Irākā. Tajā ir minētas gan vajadzīgās koordinātas, gan formalitātes, ko ir nepieciešams veikt, gan arī minēti kontraktu nosacījumi. Tāpat caur ministrijas mājas lapu ir iespējams piekļūt to uzņēmumu interneta mājas lapām, kuras jau ir uzvarējušas tenderos par Irākas atjaunošanas darbu veikšanu. Lielie tenderu uzvarētājuzņēmumi, pēc manās rīcībā esošās informācijas, pašreiz vēl nav noslēguši nevienu apakšlīgumu, viņiem nav neviena apakšuzņēmēja - pagaidām ir izsludināti tikai konkursi par šādu apakšlīgumu slēgšanu.

Latvijas kompāniju interese par iespējām piedalīties Irākas atjaunošanā līdz šim nav bijusi īpaši iela. Pagaidām interesi šajā jomā ir izrādījušas aptuveni 40 vietējās kompānijas, no kurām tikai astoņas ir atsūtījušas uz Ārlietu ministriju uzņēmumu aprakstus. Galvenās sfēras, kurās interesi ir izrādījušas Latvijas kompānijas, ir celtniecība, metālapstrāde, galdniecība, izglītība.

Pagaidām gan ir grūti pateikt, kādas šīm kompānijām ir izredzes noslēgt konkrētus līgumus. Tas būs atkarīgs no daudzām lietām - attiecīgās kompānijas reputācijas, līdz šim īstenotajiem projektiem, darba pieredzes ārzemēs, kā arī piemērotības darbam Irākā - jāņem vērā, ka pašreizējā gaisa temperatūra Irākā ir ap 35 grādiem, kas nozīmē, ka darba apstākļi tur nav īpaši patīkami.

Skaidrs, ka Irākas atjaunošanā nepiedalīsies ne Francijas, ne Vācijas, ne Krievijas, ne arī kādas citas valsts uzņēmēji, kas bija pret karadarbību Irākā. Mums šāda iespēja ir. Ja mūsu uzņēmēji mācēs dabūt pasūtījumus Irākā, tas viņiem dos iespēju dabūt pasūtījumus arī citos lielos projektos visā pasaulē.

“DIENAS BIZNESS”; pēc  P. K. Elferta raksta “Uzņēmējiem   pašiem jābūt aktīvākiem”