Par eirooptimista A. Lemberga viedokļiem

Foto: A.F.I.

Eiropā ir bagātas valstis - donori un nabadzīgas valstis, kas vairāk saņem nekā dod. Latvija ir nabadzīgākā no valstīm, kas šajā tūrē gatavojas iestāties Eiropas Savienībā. Es to saku nevis ar prieku, bet ar skumjām. Jau agrāk esmu teicis, ka visi Latvijas neatkarības gadi ir neizmantoto iespēju gadi. Tā kā Latvija ir nabadzīgākā valsts, tad nākotnes bilance izskatās šādi: Latvija 2004. gadā iemaksās ES 77 miljonus eiru, bet saņems - 288,2 miljonus eiru. 211,2 miljoni ir valsts ieguvums. Latvijai tā ir ļoti liela nauda. Un ar katru gadu šis ieguvums pieaugs.

Tā kā Latvijai, izņemot mežus, nav nekādu citu nacionālo dabas bagātību, protams, Latvija starptautiskajā darba dalīšanā var ieņemt redzamu vietu tikai vienā jomā - starptautiskajās transporta komunikācijās. Tie ir autoceļi, dzelzceļi, ostas. Citiem vārdiem sakot - Latvija saglabā un, domāju, pievienojoties ES, nostiprina savu lomu starptautiskajā darba dalīšanā. Jo Latvijas infrastruktūra vienlaikus ir arī Eirāzijas infrastruktūra.

ES par transporta komunikācijām izrāda nopietnu interesi un sniedz atbalstu. Mēs jau tagad redzam, ka VAS “Latvijas dzelzceļš” ir parakstījis līgumu par pārmiju nomaiņu, un šajā projektā liela daļa finansējuma ir ES dāvinājums. Ja tā nebūtu, tad šie darbi būtu jādara vai nu par valsts budžeta līdzekļiem, vai uz dzelzceļa tarifu paaugstināšanas rēķina, kas mazinātu Latvijas konkurētspēju.

Ventspils gatavo lielu projektu Ventspils ūdens un kanalizācijas sistēmas attīstībai 2005.-2010. gadā par 27 miljoniem latu, no kuriem 85% finansēs ES, ja Latvija tajā iestāsies. Tā realizācija nozīmē, ka tuvu 100% Ventspils būs centralizēta ūdens piegādes un kanalizācijas sistēma. Ja nebūs ES līdzfinansējuma, nauda jāmeklē pašvaldības budžetā. Tur šādu līdzekļu nav un nebūs. Ja budžetā šādas naudas nav, tas nozīmē - attīstība jāveic uz ūdens un kanalizācijas tarifu rēķina.

ES nauda, kas ienāks Latvijā, tiks labāk uzraudzīta.

Reģioniem iestāšanās ES ir vēl būtiskāka nekā valsts galvaspilsētai.

Ar Latviju kā mazu valsti vienu pašu neviens nekad nerēķināsies. Piemēram, ASV mūs ievēroja tikai tāpēc, ka bijām tās sabiedrotie.

ES kontekstā ir arī viena otra kaitinoša lieta, piemēram, attiecībā uz plēsēju vai rubeņu medībām, attiecībā uz sēra saturu par kurināmo izmantotos naftas produktos, kam nav noteikts pārejas periods un kas draud sadārdzināt apkuri pilsētās, kur nav dabasgāzes vada. Taču te nav vainojama ES likumdošana, bet gan Latvijas ierēdņu nespēja sagatavot objektīvu informāciju lēmējinstitūcijām Briselē. Eiroskepsi rada mūsu iepriekšējās valdības bezatbildīgā darbošanās, neaizstāvot loģiskas Latvijas intereses.

“DIENAS BIZNESS”; pēc A. Lemberga raksta “Ticu Latvijas iespējām ES”