ATSAUCĒ IETVERT:
Ar draudzības un atbalsta vizīti mūsu zemē Latvijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.05.2003., Nr. 72 https://www.vestnesis.lv/ta/id/74888
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Ar draudzības un atbalsta vizīti mūsu zemē Latvijā
Šodien, 15.maijā, noslēdzas Portugāles Republikas prezidenta Žorži Sampaiju triju dienu vizīte
 |
 |
 |
Foto: Arnis Blumbergs,
“LV” |
Tiekoties ar Valsts prezidenti
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 14. maijā, Rīgas pilī tikās ar Portugāles prezidentu Žorži Sampaiju, kas ieradies Latvijā valsts vizītē.
Abu valstu prezidentu sarunā apspriesta Latvijas un Portugāles turpmākā sadarbība, īpaši uzsverot tās ekonomisko aspektu, kā arī jaunās un paplašinātās Eiropas aktualitātes un starpvalstu sadarbību jaunās Eiropas un transatlantiskās drošības ietvaros.
V.Vīķe-Freiberga sarunā pateicās Portugālei par tās atbalstu Latvijas dalībai NATO un ES, kā arī bija pārliecināta, ka abas valstis cieši sadarbosies kopīgas drošības veidošanā un saimnieciskā uzplaukuma veicināšanā. Ž.Sampaiju, ielūdzot Latvijas prezidenti apmeklēt Portugāli, atzīmēja, ka būtu grūti atrast piemērotāku laiku vizītei Latvijā brīdī, kad valsts ir “sasniegusi uzvaru” ceļā uz dalību ES un NATO.
Portugāles prezidents interesējās par Latvijas sabiedrības noskaņojumu saistībā ar gaidāmo referendumu par dalību ES, uzsverot, ka līdz ar viņa valsts dalību ES iedzīvotāji “arvien vairāk jūtas kā eiropieši un arvien vairāk kā portugāļi”. Ž.Sampaiju apliecināja, ka pēc Portugāles pievienošanās ES ir pieaugusi valsts identitātes apzināšanās, iedzīvotāju pašapziņa un ekonomiskā izaugsme.
Abi prezidenti apspriedās par ES institucionālās reformas turpināšanu un ES drošības un ārējo politiku. Uzsvērta arī transatlantiskās saiknes nozīmība un NATO jaunā loma pasaulē.
Daloties iespaidos ar V.Vīķi-Freibergu par vizītē jau redzēto, Ž.Sampaiju atzina, ka viņu dziļi iespaidojusi Okupācijas muzejā atspoguļotā ekspozīcija par Latvijas traģisko vēsturi pagājušajā gadsimtā, jo Portugāle, kas arī piedzīvojusi diktatūru, izprot šīs vēstures lappuses.
Valsts prezidenta preses dienests
Tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāju
Vakar, 14.maijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Portugāles Republikas prezidentu Žorži Sampaiju, kurš oficiālā vizītē ieradies Latvijā.
Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu sadarbības padziļināšanas iespējas un Eiropas Savienības (ES) paplašināšanu.
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre sacīja, ka attiecības starp Latviju un Portugāli vērtējamas kā sekmīgas un joprojām saglabājas iespēja tās paplašināt. Te būtiska nozīme varētu būt sadarbības grupām, kas nodibinātas un darbojas abu valstu parlamentos.
Arī Portugāles prezidents Ž.Sampaiju bija vienisprātis, ka Latvijai un Portugālei jācenšas attīstīt divpusējās attiecības, tostarp arī parlamentu līmenī. Tāpēc prezidenta oficiālās vizītes Latvijā ietvaros delegācijas pārstāvjiem bijušas vairākas tikšanās ar Latvijas parlamenta pārstāvjiem Ārlietu komisijā, Eiropas lietu komisijā un Latvijas un Portugāles parlamentārās sadarbības grupā.
 |
 |
| Foto:
Māris Kaparkalējs, “LV” Vakar, 14.maijā, Rīgas pilī pirms oficiālajām sarunām: Marija Žozē Rita, Portugāles prezidents Žorži Sampaiju, Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Imants Freibergs. Parakstoties Rīgas pils Goda viesu grāmatā: Žorži Sampaiju un Vaira Vīķe–Freiberga. Godā: Marija Žozē Rita un Imants Freibergs |
|
Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī Eiropas Savienības paplašināšanas norisi. Portugāles prezidents pauda savas valsts stingro atbalstu Latvijas dalībai šajā organizācijā, kā arī izteica cerību, ka septembrī plānotajā referendumā Latvijas iedzīvotāji nobalsos par iestāšanos ES. Ž.Sampaiju kā būtisku akcentēja dialoga nepieciešamību ar sabiedrību par jautājumiem, kas skar valsts dalību ES. Runājot par iespējamo draudu valsts identitātes zaudēšanai, prezidents norādīja, ka pēc Portugāles pievienošanās ES tas nav noticis, gluži otrādi — tās iedzīvotāju valstiskā pašapziņa palielinājusies.
Savukārt I.Ūdre sacīja, ka katrai valstij neatkarīgi no tās teritoriālā lieluma un iedzīvotāju skaita ir tiesības izteikties par kopīgās Eiropas nākotni. Viņa pozitīvi novērtēja Lietuvas referenduma rezultātus un pauda pārliecību, ka arī Latvijā tautas nobalsošanas rezultāts būs pozitīvs. “Bažas rada iespēja, ka cilvēki varētu neizrādīt pietiekamu aktivitāti, piedaloties referendumā. Tā kā iestāšanās sarunu process ilgst krietnu laiku, daļai sabiedrības varētu likties, ka viss jau paveikts,” teica Saeimas priekšsēdētāja.
Saeimas preses dienests
Tiekoties ar Ministru prezidentu
Vakar, 14.maijā, Ministru prezidents Einars Repše rīkoja pusdienas par godu Portugāles prezidentam Žorži Sampaiju, kurās piedalījās arī prezidenta kundze.
E.Repše sarunā uzsvēra, ka Latvijai un Portugālei ir daudz kopīga: tās abas ir mazas Eiropas nācijas ar bagātu kultūru, ir atvērtas pasaulei un augstu vērtē transatlantiskās saites, tām ir līdzīgi uzskati par Eiropas nākotni, turklāt Portugāle savas vēsturiskās pieredzes dēļ labi izprot Latvijas centienus un panākumus demokrātijas un ekonomikas attīstībā.
Ž.Sampaiju izteica gandarījumu par iespējām tuvā nākotnē ciešāk sadarboties ar Latviju Eiropas Savienības un NATO ietvaros. Portugāles prezidents uzsvēra nepieciešamību abām valstīm tuvināties ne tikai politiskajā un ekonomiskajā jomā, bet arī tādās svarīgās jomās kā kultūra, izglītība un tūrisms.
Pusdienu laikā apspriestas Eiropas Savienības un NATO aktualitātes.
Valsts kancelejas Komunikācijas departaments
Abu valstu prezidentu preses īssaietā:
 |
 |
 |
 |
| Vakar, 14.maijā,
Portugāles prezidents Žorži Sampaiju un Latvijas Republikas
Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga — pie Brīvības
pieminekļa, noliekot ziedus un tiekoties ar tautu Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
|
Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, pirmā uzrunājot žurnālistus, pauda prieku par Portugāles prezidenta Žorži Sampaiju ierašanos kopā ar augsta ranga delegāciju un Portugāles uzņēmēju delegāciju. Vaira Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka Portugāle un Latvija atrodas ES diametrāli pretējās pusēs — dienvidrietumos un ziemeļaustrumos. “Taču tajā pašā laikā mēs konstatējām, ka politiski, kultūras un cilvēciskās sapratnes līmenī mums ir daudz kā kopīga,” teica Valsts prezidente. “Portugāles prezidents stāstīja, cik dziļi viņu iespaidojusi Latvijas vēsture, kas atspoguļota mūsu Okupācijas muzejā. Arī šis aspekts mūsu tautām ir kopīgs, jo portugāļu tauta ir pārdzīvojusi diktatūru pati savā zemē un ES saimei pievienojusies relatīvi nesen. Latvija ir pateicīga Portugālei par atbalstu gan NATO, gan ES pievienošanās procesā. Mēs raugāmies nākotnē kā sabiedrotie Eiropas kopīgās drošības veidošanā un arī Eiropas uzplaukuma veidošanā,” uzsvēra V. Vīķe-Freiberga.
Portugāles prezidents Žorži Sampaiju savu uzrunu žurnālistiem sāka ar atziņu, ka grūti būtu atrast piemērotāku brīdi šai vizītei kā pašlaik, kad “Latvija guvusi uzvaru savā ES un NATO integrācijas procesā”. “Šis ir brīdis, kad mēs jau varam sākt rēķināties arī ar Latviju NATO un ES sarunās un lēmumu pieņemšanā,” teica Portugāles prezidents. “Latvijas ieguldījums šajā procesā ir ļoti svarīgs. Pirmkārt jau Latvijas nesen atgūtās neatkarības vārdā. Latvijas vēsture piecdesmit gadus bijusi dramatiska, tādēļ Latvijai droši jāiet uz priekšu pa atgūtās neatkarības ceļu. Es gribu apliecināt savu visdziļāko cieņu tiem, kas cīnījušies par Latvijas neatkarību, un vēlos arī paust savu augsto novērtējumu šo cilvēku ieguldījumam jūsu valsts attīstībā. Atļaujiet man nodot jūsu valsts pilsoņiem divus ļoti svarīgus vēstījumus. Pirmkārt, par Portugāles pieredzi ES. Mēs kļūstam ar katru dienu eiropeiskāki un vienlaikus ar katru dienu portugāliskāki. Portugāles iestāšanās ES ir nostiprinājusi mūsu nacionālās identitātes apziņu un cēlusi mūsu pašapziņu, kā arī nodrošinājusi mūsu valsts ekonomisko attīstību. Otrkārt, es gribu uzsvērt nacionālo lēmumu prioritāti, jo nacionālajiem lēmumiem jāstāv pāri ES lēmumiem. Tādēļ iesaistīšanās ES nepieciešama, gan lai attiecīgā valsts dotu arī savu ieguldījumu ES attīstībā, gan nodrošinātu savu attīstību. Tādēļ mēs savā laikā izvēlējāmies un apzināti ejam šo attīstības ceļu, to augstu novērtējot. Jau pavisam drīz abas mūsu valstis dos savu būtisko ieguldījumu ES un NATO attīstībā, “teica Portugāles prezidents.
“LV” jautājums abiem prezidentiem: — Kādu jūs redzat Eiropas Savienības un ASV attiecību modeli pēc ES paplašināšanās?
 Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Portugāles prezidents Žorži Sampaiju un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga kopīgajā preses īssaietā Rīgas pilī |
 Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Biržas namā Portugāles un Latvijas ekonomikas foruma noslēguma sēdē, uzrunājot foruma dalībniekus |
 Portugāles prezidents Žorži Sampaiju Biržas namā Portugāles un Latvijas ekonomikas foruma noslēguma sēdē, uzrunājot foruma dalībniekus |
Vaira Vīķe-Freiberga: — Eiropai vienlaikus ar paplašināšanos jāpiestrādā, lai saskaņotu savus viedokļus, ja ES vēlas ieņemt svarīgāku lomu pasaulē. Tas nebūt nenozīmē, ka mums vienmēr būtu jānonāk pie vienādas, absolūti precīzas nostājas, ka nevarētu notikt savstarpējas debates un dialogs kādā jautājumā. Taču ne Portugālei, ne Latvijai nav nekādu šaubu par transatlantisko saišu nozīmīgumu.
Žorži Sampaiju: — Man nav ko piebilst, es pievienojos Latvijas Valsts prezidentes viedoklim.
Jautājums Latvijas Valsts prezidentei: — Kāds ir jūsu komentārs par ES referenduma rezultātu Lietuvā? Vai Latvijā var sagaidīt līdzīgu iznākumu?
V. Vīķe-Freiberga: — Es nedomāju, ka būtu viegli atkārtot Lietuvas referenduma rezultātu. Varētu pajokot, ka tā rezultāts atgādina padomju laiku vēlēšanas, kad “par” nobalsoja 98 vai 99 procenti. Taču Lietuvā tas ir patiess rezultāts, kas apliecina lietuviešu ārkārtīgi augsto atbalstu savas valsts integrācijai ES un ES paplašināšanai. Bet ceru, ka arī Latvijas tauta savā referendumā apliecinās ļoti lielu atbalstu ES.
Jānis Ūdris, “LV” ārlietu redaktors
Portugāles delegācija vizītē Latvijas Saeimā:
Vakar, 14. maijā, Saeimas Ārlietu komisijas deputāti tikās ar Portugāles Republikas prezidenta Žorži Sampaiju delegācijas pārstāvjiem.
Sarunas gaitā puses pārrunāja Latvijas un Portugāles divpusējās attiecības un ar Eiropas Savienību (ES) saistītas tēmas. Ārlietu komisijas deputātus interesēja Portugāles nostāja ES paplašināšanās kontekstā, pieredze minoritāšu izglītības jautājumā, kā arī divpusējo starpnozaru sakaru attīstīšana.
Portugāles delegācijas pārstāvji tikšanās laikā uzsvēra savas valsts pozitīvo nostāju ES paplašināšanās jautājumā un izteica atbalstu Latvijas integrācijai ES. Iestājoties ES, Portugāle ieguvusi ļoti daudz, tomēr šīs Eiropas valstu organizācijas tālākā attīstība jāveic tā, lai tās nepieciešamība būtu saprotama jebkuram cilvēkam. Piemēram, pat Portugāles komunistiskā partija pēc valsts iestāšanās ES mainījusi savu skeptisko attieksmi pret ES un šobrīd aktīvi iesaistās Eiropas sociālo jautājumu risināšanā. Viesi uzsvēra, ka integrācija ES tikai stiprinājusi portugāļu nacionālo piederību un Latvijai no šī jautājuma nebūtu jābaidās.
Portugāles delegācijas vadītājs Gonsalu Kuaresma Sousa Kapitau, runājot par ES prezidentūru, uzsvēra savas valsts nepārprotamo pozīciju par rotācijas principa saglabāšanu. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka visām Eiropas Savienības dalībvalstīm noteikti jābūt līdzvērtīgām un ka tieši mazo valstu pievienošanās stiprinās demokrātiju ES. G.K.Sousa Kapitau akcentēja, ka Portugāle vēlas būt tādā Eiropā, kur visi partneri tiek uztverti vienlīdzīgi.
Pārrunājot minoritāšu izglītības jautājumus, portugāļu delegācijas pārstāvji atzīmēja, ka izprot Latvijas situāciju šajā jomā, tomēr nevar to salīdzināt ar Portugāli, jo šajā valstī visi iedzīvotāji pārvalda portugāļu valodu. Savukārt Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja Inese Vaidere pastāstīja, ka Latvijā etniski konflikti nav vērojami, un uzsvēra, ka plānotā izglītības reforma tikai veicinās sabiedrības integrāciju.
Sarunas dalībnieki pārrunāja jautājumus, kas skar ekoloģiju. Portugāles delegācijas pārstāvji izteica nepieciešamību veicināt starpvalstu sadarbību cīņai pret ekoloģiskām katastrofām. Tā, piemēram, Portugālei ir noslēgti starpvalstu līgumi ar Spāniju, Maroku un Franciju par sadarbību ekoloģisko katastrofu novēršanā uz ūdens.
Saeimas preses dienests
Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:
Uzruna Portugāles un Latvijas ekonomikas foruma noslēguma sēdē Rīgā 2003. gada 14. maijā
Prezident Sampaiju! Ekselences! Uzņēmēji! Dāmas un kungi!
Es pateicos jums, ka esat ieradušies uz šo forumu, un sirsnīgi sveicu visus, kas vēlas iepazīties ar jaunām sadarbības iespējām un veidot jaunas partnerattiecības starp Latviju un Portugāli.
Es ceru, ka šodienas forums un prezidenta Sampaiju vēsturiskā vizīte dos pozitīvu impulsu gan Latvijai, gan Portugāles uzņēmējiem, lai strādātu pie jauniem sadarbības projektiem un paaugstinātu mūsu valstu ekonomiskās sadarbības līmeni.
Fakts, ka šajā forumā ir pārstāvēti ļoti daudzi augsti novērtēti uzņēmumi, liecina par to, ka mēs esam uz pareizā ceļa un ka abas puses ir ļoti ieinteresētas sadarboties.
Dāmas un kungi!
Pēc viena gada Latvija kļūs par pilntiesīgu Eiropas Savienības un NATO alianses dalībvalsti. Es esmu stingri pārliecināta par to, ka Latvijas pievienošanās šīm divām organizācijām atstās pozitīvu ietekmi ne tikai uz mūsu valsts ekonomisko izaugsmi, bet arī uz visas Eiropas Savienības stabilitāti un uzplaukumu.
Eiropas Savienības paplašināšana ne tikai palielinās tās dalībvalstu skaitu, bet arī vairos tās vispārējo ekonomisko spēku. Paplašinātas Eiropas Savienības dalībvalstīm, gan lielajām , gan mazajām, būs jāsaduras ar grūtu uzdevumu harmoniski strādāt kopā, lai palielinātu Eiropas konkurētspēju un sasniegumus mūsu arvien vairāk globalizētajā pasaulē.
Tas, ka ekonomiskajai sadarbībai starp Latviju un Portugāli ir svarīga nozīme, tika atzīts jau viduslaikos, kad Portugāle parakstīja tirdzniecības līgumu ar Kurzemes hercogisti. Es uzskatu, ka mūsu turpmākās partnerattiecības jau kā ES dalībvalstīm vēl vairāk ieinteresēs abas puses paplašināt tirdzniecības un investīciju attiecības, kā arī cilvēku savstarpējos kontaktus. Šodienas ekonomikas forums parāda, ka ir liela savstarpēja ieinteresētība paaugstināt mūsu valstu sadarbības līmeni, neraugoties uz ģeogrāfisko attālumu , kas šķirt mūs, un valodas atšķirībām.
Dāmas un kungi!
Es vēlos minēt dažus faktus, kas raksturo Latvijas pašreizējo ekonomisko stāvokli. Kaut gan Latvijas iekšzemes kopprodukta rādītājs uz vienu iedzīvotāju joprojām ir daudz zemāks nekā ES vidējais rādītājs, Latvijas ekonomiskās darbības pamatā ir struktūra, kas ļoti līdzīga tai, kāda ir Eiropas visattīstītākajās valstīs. Latvijas augošajam pakalpojumu sektoram, smagajai un vieglajai rūpniecībai, celtniecībai un lauksaimniecībai ir nozīmīga loma pievienotās vērtības radīšanā valsts ekonomikā.
Eksperti ir vienisprātis, ka ekonomiskās reformas Latvijā norisinās sekmīgi. Latvijai ir vieni no straujākajiem ekonomiskās izaugsmes tempiem Eiropā. Iekšzemes kopprodukta pieaugums valstī 2001. gadā bija 7,7 procenti, bet 2002. gadā – 6,1 procents.
Latvijas ekonomikas turpmākās izaugsmes labo perspektīvu pamatā ir rūpniecības, celtniecības, kravu pārvadājumu, mazumtirdzniecības, informācijas tehnoloģijas, telekomunikāciju un augsto tehnoloģiju ilgtspējīga attīstība.
Latvijas pozitīvie ekonomiskie rādītāji ir saistīti ar stabilo Latvijas nacionālo valūtu latu, kas tika no jauna ieviests pirms desmit gadiem, un ar zemo ikgadējo inflācijas līmeni, kas pēdējo trīs gadu laikā nekad nav pārsniedzis 3 procentus. To, ka Latvijas ekonomiskās izaugsmes dinamiskās tendences maz ietekmēja globālā ekonomiskā lejupslīde dažos pēdējos gados, var novērtēt īpaši pozitīvā gaismā.
Viens no rādītājiem, kas liecina par Latvijas ekonomiskās attīstības daudzsološo potenciālu, ir investīciju pieaugums. Pēdējo septiņu gadu laikā ikgada investīciju vidējais pieaugums ir bijis aptuveni 19 procenti, kas ir ļoti labs rādītājs. Par investīciju vides stabilitāti šajā valstī liecina arī jaunais A2 kredītreitings, kas Latvijai tika piešķirts pagājušā gada beigās.
Arvien lielāku nozīmi iegūst zināšanas un informācija, kas ir priekšnoteikums panākumu gūšanai arvien pieaugošajā konkurencē un globalizētajā pasaulē. Latvijas ekonomikas augstās pievienotās vērtības sektoriem, tādiem kā informācijas tehnoloģija un augstā tehnoloģija, loģistika un inženierzinātnes, biotehnoloģija, farmaceitiskā rūpniecība, var būt izšķiroša nozīme Latvijas turpmākā ekonomiskajā izaugsmē.
Latvijai vēl nav globāli nozīmīga loma šajās jomās, bet tā intensīvi strādā, lai attīstītu tās.
Es vēlos piebilst, ka Latvijas valdība aktīvi izstrādā programmas, lai attīstītu valsts galvenos ekonomikas sektorus un vēl tālāk uzlabotu Latvijas jau sasniegto labvēlīgo investīciju vidi.
Dāmas un kungi!
Lielākā daļa no jums man piekritīs, ka tirdzniecības un investīciju plūsma starp Latviju un Portugāli vēl nav tik liela, kā mēs to vēlētos. Kaut gan eksporta un importa apjoms mūsu valstu starpā ir palielinājies salīdzinājumā ar tūkstoš deviņsimt deviņdesmito gadu vidu, tas vēl joprojām ir mazs, ja ņem vērā tirdzniecības iespējas mūsu valstu starpā. Latvijas tirdzniecības apgrozījums ar Eiropas Savienību jau ir vairāk nekā 60 procenti no tās kopējā ārējās tirdzniecības apjoma, un es priecātos, ja pieaugtu tirdzniecība ar Portugāli.
Latvija ir ļoti ieinteresēta attīstīt ekonomisko sadarbību ar Portugāli, sevišķi tādās jomās kā metālapstrāde, kokapstrāde, tekstilrūpniecība un tūrisms. Ņemot vērā dinamisko celtniecību, kas notiek Portugālē, Latvijas celtniecības uzņēmumi labprāt piedāvātu savus pakalpojumus un celtniecības materiālus Portugāles tirgū.
Es domāju, ir ļoti labi, ka šis ekonomikas forums notiek Rīgā, Baltijas jūras reģiona centrā. Es ceru, ka papildus oficiālajiem pasākumiem jūs varēsit iepazīt mūsu galvaspilsētas skaistumu, kas kādreiz bija viena no lielākajām vēsturiskās Hanzas savienības pilsētām.
Šodien Rīgai ir visas iespējas kļūt par nozīmīgu tirdzniecības, finanšu un transporta centru Ziemeļeiropā. Pateicoties tās izdevīgajam ģeogrāfiskajam stāvoklim un modernajai infrastruktūrai, mēs varam piedāvāt Rīgu kā vietu, no kurienes paplašināt uzņēmējdarbību citur Latvijā, kā arī virzienā uz Krievijas un Eiropas Savienības tirgiem. Mēs varam arī piedāvāt labi izglītotu darbaspēku, kam ir vērtīga pieredze un labas iemaņas sadarbībā ar firmām gan Austrumu, gan Rietumu tirgos.
Dāmas un kungi!
Es ļoti priecājos par daudzpusējo uzņēmēju delegācijas sastāvu, kas šodien šeit ir kopā ar Portugāles prezidentu.
Es ceru, ka Latvijas un Portugāles uzņēmēji nodibinās jaunas partnerattiecības un ierosinās jaunus projektus, pateicoties prezidenta Sampaiju vizītei. Es nešaubos, ka šis forums būs izdevīgs abām pusēm un to atcerēsies kā ievērojamu panākumu.
“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas
Portugāles prezidents Žorži Sampaiju:
Uzruna Portugāles un Latvijas ekonomikas foruma noslēguma sēdē Rīgā 2003. gada 14. maijā
Es ar lielu prieku piekritu piedalīties Portugāles un Latvijas ekonomikas foruma noslēguma sēdē. Mana klātbūtne liecina par to, cik lielu nozīmi es piešķiru tirdzniecības attiecību attīstībai starp Portugāli un Latviju un ekonomiskām partnerattiecībām starp abām mūsu valstīm. Es līdzīgi interpretēju arī prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas klātbūtni šajā seminārā, kas ir identiskas apņēmības apliecinājums un pamudinājums mūsu attiecību nostiprināšanai.
Turklāt viens no šīs vizītes galvenajiem mērķiem ir sekmēt Portugāles un Latvijas ekonomisko attiecību attīstību. Šī iemesla dēļ mani šajā vizītē pavada tirdzniecības, rūpniecības un pakalpojumu valsts ministrs, ICEP prezidents un liela uzņēmēju delegācija, kurā ietilpst pārstāvji no banku, celtniecības, kuģu būvētavu, kokapstrādes, vīna ražošanas, tekstilizstrādājumu, apavu, automobiļu rezerves daļu ražošanas un konsultatīvā sektora, no kuriem daži jau nodarbojas ar uzņēmējdarbību jūsu valstī kā tiešie investori.
Es sākumā vēlos jums visiem pateikties – sevišķi Latvijas uzņēmējiem – par piedalīšanos šajā seminārā, kas, es ceru, dos iespēju labāk iepazīt vienam otru un apzināt jaunas sadarbības iespējas.
Latvijā notiekošā reforma un stabilitāte, ko nodrošinās dalība Eiropas Savienībā, noteikti radīs iespējas, ko mūsu abu valstu uzņēmēji labāk nekā jebkurš cits spēs novērtēt un izmantot.
Šis seminārs ir tikai pirmais solis, un, ņemot vērā mūsu valstu ekonomikas īpatnības, ir noteikti pavēris portugāļu uzņēmējiem lielākas iespējas iekļūšanai Latvijas tirgū, tāpat kā tas droši vien ir ļāvis šejienes uzņēmējiem saskatīt iespējas, kādas tiem paveras Portugāles ražojumu un pakalpojumu izmantošanā, ieskaitot tūrismu.
Papildus produkcijai, kas jau tiek eksportēta uz Latviju, vēl ir ļoti daudz dažādu preču un pakalpojumu, ko var piedāvāt šeit pārstāvētie Portugāles uzņēmēji par kvalitātei atbilstošu cenu. Papildus tirdzniecībai ar iekārtām, elektriskajām un siltuma ierīcēm un mērinstrumentiem ir iespējams panākt ievērojamu progresu tādos jau esošās sadarbības sektoros kā celtniecības materiālu, starpproduktu ražošanā un pat tūrismā.
No, otras puses, ņemot vērā attālumu, kas šķir mūsu valstis, es arī ceru, ka ir radušās iespējas kopīgām investīcijām, kas, kopīgi uzņemoties risku, ļaus labāk izmantot iespējas attīstīt ražošanu un pakalpojumu sniegšanu.
Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai, kas radīs lielāku stabilitāti un tirdzniecības noteikumu prognozējamību, pavērs jaunas iespējas sadarbībai vai padarīs jau esošās iespējas pievilcīgākas, pateicoties šeit notikušajai pieredzes apmaiņai.
Ekonomiskās attiecības šodien ir liels dzinējspēks, kas sekmē attiecību attīstību starp valstīm. Tajā ļoti liela loma ir uzņēmējiem, un tāpēc es ceru, ka šis seminārs būs devis ieguldījumu, lai noteiktu jomas, kurās iespējams paplašināt tirdzniecību vai investīcijas, kas palīdzēs izveidot arvien skaidrāk formulētu kopīgu Eiropas telpu.
Es vēlreiz pateicos visiem, kas piedalījās šajā seminārā, un es ceru, ka no šī brīža tiks atrasti ceļi, lai daudz intensīvāk attīstītu divpusēju tirdzniecību un sadarbību, kas palīdzēs nostiprināt saliedētību Eiropas Savienībā, kurai abas mūsu valstis ir piederīgas.
“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas