Lai katrs un visi nodokļus maksā godprātīgi

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sācis nodokļu maksātāju informēšanas kampaņu, vakar, 13. maijā, preses konferencē paziņoja dienesta ģenerāldirektors Kārlis Ketners. Kampaņas galvenais mērķis ir aktualizēt nodokļu maksāšanas nozīmīgumu, kā sabiedrības uzmanības piesaistes līdzekli izmantojot atgādni par Latvijā aktuālo problēmu – “aplokšņu” algām. Katram darbiniekam no saviem ienākumiem ir jāmaksā divi nodokļi – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 9 % apmērā un iedzīvotāju ienākuma nodoklis 25 % apmērā. Izmaksājot algu “aploksnē”, darba devējs nodokļus par attiecīgo summu valsts budžetā neiemaksā.

Cilvēkam ir jāapzinās savas tiesības un savas izvēles sekas, ja viņš piekrīt saņemt atalgojumu “aploksnē”. Nenomaksājot nodokļus no darba algas, darbinieks zaudē likumā noteiktās sociālās garantijas bezdarba, slimības vai invaliditātes gadījumos un grūtniecības laikā.

VID rīkotās kampaņas uzdevums ir rosināt darba ņēmējus iedziļināties jautājumos, kas saistīti ar tiesiskajām attiecībām ar darba devēju. Katram ir tiesības zināt, vai par viņu darba devējs ir veicis visus nodokļu maksājumus. Un otrādi: saskaņā ar Darba likuma 71. pantu, katram darba devējam, izmaksājot algu darbiniekam, ir pienākums izsniegt rakstveidā sagatavotu darba samaksas aprēķinu. Arī tad, ja alga tiek pārskaitīta uz kontu bankā, darba devējam ir jāizsniedz izraksts no algu saraksta, kur redzama aprēķinātā un izmaksājamā alga, kā arī nomaksātie nodokļi.

Skaidrojot, kāpēc nolemts rīkot šādu kampaņu, K. Ketners atgādināja, ka VID kā nodokļu administrācija ir servisa iestāde, kuras uzdevums ir palīdzēt nodokļu maksātājiem izpildīt likumos noteiktos pienākumus, kā arī aizstāvēt viņu intereses. VID cenšas veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu un nodrošināt to, ka lielākā daļa nodokļu maksātāju paši godprātīgi ievērotu likumu prasības.

Kampaņas laikā dažādās publiskās vietās, piemēram, sabiedriskā transporta pieturās, plānots izvietot plakātus, uz kuriem redzams krēsls, kuram trūkst vienas kājas. Šādu krēslu daudzi darba devēji Latvijā piedāvā saviem darbiniekiem kā drošu vietu. Varbūt uz tāda var nosēdēt jaunībā, bet visu mūžu tas diezin vai būs iespējams. Diemžēl liela daļa nodokļu maksātāju šobrīd mēģina uz tādiem krēsliem sēdēt un cer to darīt vienmēr. Daļa no tiem jau ir kritusi un sasitusies visai sāpīgi, klāstīja VID vadītājs. Ar šādu metaforu VID uzrunā darba devējus un ņēmējus, uzsverot, ka situācija nebūt nav stabila un droša. Tāpēc plakāta lejasdaļā izvietots rosinājums: “Saņemot algu, pajautā savam darba devējam, vai par tevi tiek maksāti nodokļi!”

Savukārt kampaņas lozungs “Neguli! Apzags” izvēlēts tālab, ka, cilvēks, neinteresējoties par nodokļu nomaksu no savas algas, labprātīgi piekrīt tam, ka viņš faktiski tiek apzagts. Ja nodokļi netiek maksāti, darbinieks zaudē tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu un pabalstu slimības gadījumā, tāpat grūtniecības un maternitātes pabalsti un pensija būs minimāla. Tā kā ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nonāk pašvaldībās, kas par šo naudu uztur skolas, bērnudārzus, slimnīcas un uzlabo infrastruktūru, rīko sporta un atpūtas pasākumus, nodokļu nemaksāšana netieši ir arī savu bērnu apzagšana. Piekrītot saņemt algu “aploksnē”, cilvēki piekrīt tam, ka viņu vecākiem un vecvecākiem tiek atņemta iespēja saņemt lielāku pensiju un bezmaksas medikamentus vai ārsta pakalpojumus.

Kā pastāstīja K. Ketners, kampaņas kopējās izmaksas ir trīs tūkstoši latu, un to plānots īstenot līdz šā gada beigām. VID kampaņu rīko sadarbībā ar SIA “Unicom Baltic’” un reklāmas aģentūru “Domino”.

Kampaņas ietvaros tiek pievērsta uzmanība vienam no nodokļu nemaksāšanas veidiem, diemžēl “tādu ir daudz”, atzina K. Ketners, kā piemērus minot pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa nemaksāšanu un izvairīšanos no uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas.

Daudzi uzņēmumi cenšas sabalansēt izmaksas un gūt peļņu nevis ar veiksmīgu uzņēmējdarbību, bet gan uz valsts, pašvaldību un mazaizsargātu personu rēķina. Tāpēc VID nemitīgi veic kontroles pasākumus uzņēmējdarbības veikšanas vietās un atklāto nelikumību gadījumā piemēro normatīvajos aktos noteiktos sodus, tai skaitā ir ierosinātas vairākas krimināllietas. K. Ketners pieļāva, ka saistībā ar sodu pastiprināšanu būtu nepieciešamas izmaiņas likumdošanā. Tomēr viņš uzsvēra to, ka bargāki sodi nebūt nav vienīgā un labākā iespēja, kas būtu jāizmanto nodokļu administrācijai savā darbā. VID ir jāveicina brīvprātīga nodokļu nomaksa un jārada sabiedrībā stabils priekšstats par to, ka no nodokļu maksāšanas ir atkarīga tās tagadne un nākotne.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore