Par Rīgas vēsturisko centru

Valsts prezidentei V.Vīķei–Freibergas kundzei

Saeimas priekšsēdētājai I.Ūdres kundzei

Ministru prezidentam E.Repšes kungam

Kultūras ministrei I.Rībenas kundzei

Ekonomikas ministram J.Lujāna kungam

Latvijas Būvnieku asociācija kopā ar būvniecības nozares sertificētajiem speciālistiem vēlas paust savu attieksmi par 2003.gada 16.aprīlī Saeimas pieņemto “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu”.

Latvijas Būvnieku asociācijas biedri un būvniecības nozarē sertificētie speciālisti ir savas valsts un tās galvaspilsētas Rīgas patrioti un pilnībā atbalsta visus centienus saglabāt Rīgas vēsturisko centru kā mūsu tautas un pasaules kultūras mantojumu. Tomēr nevaram piekrist likuma par Rīgas vēsturiskā centra aizsardzību pašreizējai redakcijai.

Jau likumprojekta ierosināšanas un izskatīšanas laikā Būvnieku asociācijas biedri un pati Latvijas Būvnieku asociācija izteica sadarbības priekšlikumus un aicināja uz dialogu par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības principiem. Diemžēl likums tika pieņemts, neuzklausot Latvijas Būvnieku asociācijas un būvniecības nozares sertificēto un autoritatīvāko speciālistu viedokli, piedalīties likuma izstrādāšanā nebija aicināti arī būvniecības nozares pārzinātājas institūcijas — Ekonomikas ministrijas — speciālisti.

Būvnieki ir nonākuši situācijā, kad mūsu darbs ir tieši atkarīgs no dažādu amatpersonu labvēlīgās vai nelabvēlīgās attieksmes dažādu likuma normu subjektīvā skaidrošanā un piemērošanā. Tieši tāpēc nevaram piekrist, ka esošajā likuma redakcijā uz jaunizveidojamo institūciju – Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi – pārāk liela ietekme paredzēta kultūras pieminekļus saskaņojošajām valsts un pašvaldību institūcijām. Līdz ar to veidosies situācija, ka amatpersonas, kuras veic kultūras pieminekļu pārraudzību kā savu tiešo darba pienākumu, būs arī Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes locekļi un nokļūs faktiskā interešu konfliktā, t.i., attiecīgi kontrolēs pašu pieņemto lēmumu par tehnisko noteikumu, atļauju un saskaņojumu izsniegšanu pamatotību un lietderību.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām nevajadzētu ietekmēt citas, konsultatīvas institūcijas lēmumus, tām ir jādarbojas paralēli, kontrolējot vienai otru, lai būtu lielāka garantija tam, ka netiks pieņemti nepamatoti vai pavirši lēmumi vai lobēta tāda ēku būvniecība (bieži komerciāla rakstura), kas pazemina arhitektūras kvalitāti un kropļo Rīgas ainavu.

Uzskatām, ka ir jāpārskata Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes veidošanas principi, pieaicinot atzītus speciālistus būvniecības nozarē, profesionālus arhitektus un inženierus, sabiedrībā cienītas autoritātes, neiekļaujot padomes sastāvā savu lēmumu virzīšanā ieinteresētās amatpersonas.

Lai arī likuma tekstā ir uzsvērts, ka Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome ir sabiedriska konsultatīva institūcija, tomēr līdz Rīgas vēsturiskā centra plānojuma spēkā stāšanās brīdim tai būs dotas samērā plašas pilnvaras, tai skaitā atbalstīt vai noraidīt būvniecības ieceri. Šādu pilnvaru kopumu pilnīgi noteikti nevar uzskatīt par konsultatīvu funkciju. Līdz ar jaunveidojamās institūcijas ieviešanu ir nepieciešams pārskatīt būvniecības procesa un būvatļauju izsniegšanas kārtību, kā arī izdarīt grozījumus Būvniecības likumā, Ministru kabineta Vispārīgajos būvnoteikumos, kā arī virknē citu normatīvo aktu.

Ņemot vērā to, ka Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes locekļi būs tiesīgi pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar ievērojamus investīciju un attīstības projektus Rīgas vēsturiskajā centrā, mūsuprāt, ir jāizvērtē iespēja pielīdzināt padomes locekļus valsts amatpersonām Korupcijas novēršanas likuma izpratnē.

Latvijas Būvnieku asociācija atbalsta nepieciešamību izstrādāt Rīgas vēsturiskā centra attīstības koncepciju un Rīgas vēsturiskā centra teritorijas detalplānojumu. Tomēr Latvijas Būvnieku asociācija nevar piekrist būvniecības aizliegumam visā likumā noteiktajā Rīgas vēsturiskā centra teritorijā līdz Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma spēkā stāšanās brīdim. It īpaši tāpēc, ka likums neparedz noteiktus termiņus Rīgas vēsturiskā centra teritorijas detalplānojuma izstrādāšanai un apstiprināšanai, kā rezultātā tas var ievilkties vairāku gadu garumā. Likums ne tikai apdraud Rīgas vēsturiskā centra attīstību, bet arī tā saglabāšanu, jo paredz arī visu plānoto rekonstrukcijas objektu projektu iesaldēšanu. Ierosinām būvniecības aizliegumu aizstāt ar saskaņojuma saņemšanu no Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes.

Arī vairāki ārvalstu investori ir apšaubījuši plānoto investīciju ieguldīšanas iespējamību, pieņemot likumu tā pašreizējā redakcijā. Jāatzīmē, ka runa ir par ievērojamiem investīciju projektiem, kuriem būtu liela nozīme Latvijas ekonomikas attīstībā. Pieņemot likumu tā pašreizējā redakcijā, ievērojami tiktu bremzēta Latvijas būvniecības nozares attīstība. Tas radītu tūkstošiem darba vietu zaudēšanu, līdzīgi kā tas notiek ar vairāku būvniecības projektu apturēšanu, piemēram, robežbūves līgumu laušanu.

Mēs ceram, ka jūs atradīsiet iespēju uzklausīt un izvērtēt mūsu argumentus, lai varētu rast vispiemērotāko risinājumu Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanai, tai pašā laikā veicinot Rīgas pilsētas attīstību, lai Rīga arī turpmāk veidotos kā viena no krāšņākajām pilsētām Eiropā.

Mēs aicinām LR Saeimu, atkārtoti caurlūkojot un pieņemot Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu, uzklausīt arī to cilvēku viedokli, kas ar savu darbu Rīgu “lielu un stipru dara”.

Ar cieņu, — Viktors Puriņš, Latvijas

Būvnieku asociācijas prezidents

Rīgā, 2003.gada 12.maijā