Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumi Nr. 238 "Ekonomikas ministrijas nolikums". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.05.2003., Nr. 70 (2835) https://www.vestnesis.lv/ta/id/74753

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.239

Finanšu ministrijas nolikums

Vēl šajā numurā

13.05.2003., Nr. 70 (2835)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 238

Pieņemts: 29.04.2003.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Ministru kabineta noteikumi Nr.238

Rīgā 2003.gada 29.aprīlī (prot. Nr.23 62.§)

Ekonomikas ministrijas nolikums

Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Ekonomikas ministrija (turpmāk — ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde ekonomiskās politikas jomā. Ministrija izstrādā un īsteno tautsaimniecības struktūrpolitiku, rūpniecības politiku, enerģētikas politiku, ārējo ekonomisko politiku, iekšējā tirgus politiku (precēm un pakalpojumiem), uzņēmējdarbības attīstības politiku, investīciju politiku, patērētāju tiesību aizsardzības politiku un citu politiku normatīvajos aktos noteiktajās jomās.

2. Ministrija ir tieši pakļauta ekonomikas ministram (turpmāk — ministrs).

3. Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm.

 

II. Ministrijas funkcijas, uzdevumi un kompetence

4. Ministrijas funkcijas:

4.1. izstrādāt ekonomikas politiku;

4.2. organizēt un koordinēt ekonomikas politikas īstenošanu;

4.3. nodrošināt starptautisko ekonomisko sadarbību;

4.4. veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

5. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija:

5.1. tautsaimniecības struktūrpolitikas jomā:

5.1.1. sagatavo pārskatus par valsts ekonomisko stāvokli un izstrādā tautsaimniecības attīstības prognozes;

5.1.2. veicina tautsaimniecības strukturālās reformas;

5.1.3. izstrādā Latvijas ilgtermiņa ekonomikas stratēģiju;

5.1.4. piedalās nodokļu un budžeta politikas izstrādē;

5.1.5. kopīgi ar Finanšu ministriju izstrādā galveno makroekonomisko rādītāju prognozes valsts budžeta projekta sagatavošanai;

5.2. izstrādā un īsteno politiku šādās jomās:

5.2.1. atbilstības novērtēšana, kvalitātes nodrošināšana un patērētāju tiesību aizsardzība;

5.2.2. inovāciju politika;

5.2.3. mazo un vidējo uzņēmumu attīstība;

5.2.4. elektroniskā komercija;

5.2.5. privatizācija un denacionalizācija;

5.2.6. valsts investīciju politika;

5.3. izstrādā un īsteno politiku šādās apakšnozarēs:

5.3.1. rūpniecība;

5.3.2. tūrisms;

5.3.3. enerģētika;

5.3.4. būvniecība;

5.4. pilnveido uzņēmējdarbības vidi un koordinē uzņēmējdarbības atbalsta instrumentus;

5.5. plāno, ievieš un uzrauga attīstības programmas un projektus, piesaistot Eiropas Savienības un citus ārvalstu līdzekļus;

5.6. izstrādā priekšlikumus un izvērtēto pasākumu ekonomisko pamatojumu, kas tiek finansēti no Eiropas Komisijas strukturālajiem instrumentiem;

5.7. ārējās ekonomiskās politikas jomā:

5.7.1. izstrādā un īsteno eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes politiku;

5.7.2. koordinē Latvijas Republikas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla izveidi un to darbību;

5.7.3. līdzdarbojas Latvijas Republikas interešu pārstāvībā Pasaules tirdzniecības organizācijā;

5.8. koordinē un vada nacionālo standartizācijas, akreditācijas, metroloģijas un tirgus uzraudzības sistēmu;

5.9. plāno ar enerģētikas krīzes novēršanu saistītos pasākumus un nodrošina to vadību;

5.10. veic ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves administratīvo pārraudzību;

5.11. izstrādā valsts un privātās partnerības politiku un koordinē tās īstenošanu;

5.12. koordinē Latvijas nacionālā nodarbinātības plāna izstrādi un īstenošanu;

5.13. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

6. Ministrija:

6.1. izstrādā nozari reglamentējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus;

6.2. sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem;

6.3. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus;

6.4. nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs, ministrijas pārziņā esošajos valsts uzņēmumos un valsts kapitālsabiedrībās (uzņēmējsabiedrībās), kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja;

6.5. sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos politikas plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu realizācijai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta;

6.6. savas kompetences ietvaros pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās;

6.7. valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami ministrijas darbības nodrošināšanai;

6.8. veic funkciju izpildes, kā arī citas pārbaudes ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs;

6.9. nodrošina valsts pasūtīto pētījumu pieteikumu izstrādi, kā arī veicina pētījumu rezultātu efektīvu izmantošanu nozares politikas izstrādē;

6.10. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm vienotas valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā;

6.11. informē sabiedrību par nozares politiku un ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību, konsultējas ar nevalstiskajām organizācijām lēmuma pieņemšanas procesā, veicina sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī iesaista sabiedrības pārstāvjus valsts pārvaldē.

7. Ministrijas tiesības ir:

7.1. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus;

7.2. iesaistīt nozares politikas jautājumu risināšanā ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un citu institūciju pārstāvjus;

7.3. piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos, noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus un koordinēt starptautisko sadarbību;

7.4. veikt finanšu revīziju ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs;

7.5. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

 

III. Ministrijas struktūra un amatpersonu kompetence

8. Ministrijas darbu vada ministrs.

9. Ministrs:

9.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;

9.2. dod rīkojumus valsts sekretāram un ministrijas politiskajām amatpersonām;

9.3. dod rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem, kuri par to informē augstāku amatpersonu;

9.4. dod rīkojumus ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem un izdod tiem saistošus iekšējos normatīvos aktus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

9.5. ārējos normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros uzrauga ministra vai ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu darbību, pārziņā esošo valsts uzņēmumu, kapitālsabiedrību (uzņēmējsabiedrību), kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, kā arī amatpersonu darbību vai pilnvaro tam attiecīgu ministrijas amatpersonu;

9.6. var atcelt parlamentārā sekretāra, valsts sekretāra un citu ministrijas pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus;

9.7. var atcelt ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

9.8. ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas valsts sekretāru un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vadītājus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

9.9. nosaka iekšējā audita sistēmu ministrijā;

9.10. ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdz starptautiskos līgumus;

9.11. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

10. Parlamentārais sekretārs veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

11. Valsts sekretārs:

11.1. organizē nozares politikas un stratēģijas izstrādi un nozares politikas īstenošanu;

11.2. vada iestādes administratīvo darbu un nodrošina ministrijas funkciju izpildi;

11.3. nodrošina ministra un parlamentārā sekretāra rīkojumu izpildi;

11.4. izveido racionālu struktūru ministrijas funkciju izpildei;

11.5. plāno finanšu resursus ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm;

11.6. pieņem pārvaldes lēmumus un izdod iekšējos normatīvos aktus;

11.7. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;

11.8. dod tiešus rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem;

11.9. nodrošina ministrijas darbības nepārtrauktību, ja notikusi ministrijas politiskās vadības maiņa;

11.10. veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

12. Valsts sekretāram ir vietnieki. Valsts sekretāra vietnieka kompetenci, kā arī attiecīgajam valsts sekretāra vietniekam tieši pakļautās ministrijas struktūrvienības nosaka valsts sekretārs.

13. Ministrijas struktūrvienības ir departamenti, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas. Departamentus, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas izveido, reorganizē un likvidē valsts sekretārs. Departamentu, to nodaļu un patstāvīgo nodaļu reglamentus pēc saskaņošanas ar valsts sekretāru izdod attiecīgās struktūrvienības vadītājs.

14. Departamenti un patstāvīgās nodaļas ir pakļautas valsts sekretāram vai viņa vietniekam saskaņā ar valsts sekretāra noteikto funkciju sadalījumu.

15. Departamentu vada departamenta direktors. Departamenta direktoram var būt vietnieki. Departamenta direktora un viņa vietnieku kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā.

16. Patstāvīgo nodaļu vada nodaļas vadītājs. Patstāvīgās nodaļas vadītājam var būt vietnieks. Nodaļas vadītāja un viņa vietnieka kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā.

17. Ministrs un valsts sekretārs ministrijā var izveidot padomes, darba grupas un komisijas. Minētajās institūcijās var iesaistīt citu institūciju pilnvarotos pārstāvjus, kā arī privātpersonas. Institūciju nolikumus apstiprina attiecīgi ministrs vai valsts sekretārs.

 

IV. Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms un pārskati par ministrijas darbību

18. Ministrijas darbības tiesiskumu nodrošina valsts sekretārs. Valsts sekretārs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.

19. Valsts sekretāram ir tiesības atcelt ministrijas pārvaldes amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus.

20. Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

21. Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā.

22. Ministrija ne retāk kā reizi gadā sniedz ministram pārskatu par nozares politikas īstenošanu, ministrijas funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo gada publisko pārskatu par nozares politikas īstenošanu.

23. Ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par nozares vai atsevišķas jomas politikas īstenošanu, kā arī par ministrijas padotībā esošas valsts pārvaldes iestādes darbību.

 

V. Ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes, pārziņā esošie valsts uzņēmumi un kapitālsabiedrības (uzņēmējsabiedrības), kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja

24. Ministrijas padotībā ir:

24.1. Centrālā statistikas pārvalde;

24.2. Konkurences padome;

24.3. Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs;

24.4. valsts metroloģijas inspekcijas;

24.5. Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija;

24.6. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs;

24.7. Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs;

24.8. Valsts energoinspekcija;

24.9. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija;

24.10. Valsts būvinspekcija;

24.11. Tūrisma attīstības valsts aģentūra.

25. Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja šādās kapitālsabiedrībās (uzņēmējsabiedrībās):

25.1. bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Latvijas Attīstības aģentūra”;

25.2. bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra”;

25.3. bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts”;

25.4. bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs”;

25.5. valsts akciju sabiedrība “Latvenergo”;

25.6. bezpeļņas organizācija akciju sabiedrība “Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona”;

25.7. bezpeļņas organizācija sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Garantiju aģentūra”;

25.8. akciju sabiedrība “Latvijas gāze”.

26. Ministrijas pārziņā ir valsts uzņēmums “Latvijas Statistikas institūts”.

Ministru prezidents E.Repše

Ekonomikas ministra vietā — finanšu ministrs V.Dombrovskis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 14.maiju.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!