Latvijas Nacionālais teātris sastatnēs

Ēkā, kur savulaik tika proklamēta Latvijas Republika, rit restaurācija

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Latvijas Nacionālajā teātrī rit restaurācijas darbi

Vakar Rīgas domes amatpersonas un celtnieki informēja sabiedrības pārstāvjus un žurnālistus par remonta un restaurācijas darbu gaitu Nacionālā teātra ēkā un jaunajā piebūvē. Kopā ar Rīgas domes Īpašuma pārvaldes priekšnieku Oļegu Burovu un remontdarbu ģenerāluzņēmēja – firmas “RBS Skals” – valdes priekšsēdētāju Māri Saukānu interesenti varēja palūkoties, kā sokas darbi pirmajā stāvā, un pakāpties līdz otrajam balkonam, kur redzami jau atjaunotie griestu rotājumi. Visur redz čakli strādājam restauratorus. Kā saka Ilona Jansone, darbs ir diezgan piņķerīgs, bet ļoti interesants: “Ēkā ir daudz skaistu rotājumu, tikai diemžēl stipri bojāti – kā jau simt gadu vecumā tam jābūt. Katra lapiņa, katrs ziediņš vispirms jāattīra, tad jāpucē, jāpulē, jāgruntē un beigās jāpielabo, ja nepieciešams. Mēs te esam kādi divdesmit. Visi profesionāļi, ar krietnu praksi Rundāles pilī.”

Patlaban galvenajā ēkā un piebūvē remonta un celtniecības darbi veikti 52–53 procentu un restaurācijas darbi – ap 70 procentu apmērā. Līgumā paredzēts būvdarbus pabeigt līdz 21. oktobrim un tehnoloģiskās iekārtas uzstādīt līdz decembra beigām. Pēc tam pilnīgai darbu pabeigšanai vajadzēs vēl apmēram trīs mēnešus, tātad reāli ēku varētu nodot nākamā gada marta beigās.

Domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs uzskata, ka sunim ir pārkāpts, vēl tikai jātiek pāri astei. Lauvas tiesa līdzekļu tikusi atvēlēta no pilsētas budžeta, taču par tehnoloģiskajām iekārtām un interjeram nepieciešamo finansējumu būtu jāgādā valstij: “Nacionālā teātra ēka nav tikai Rīgas bagātība vien. Te tika proklamēta Latvijas valsts, un šis ir nacionāla mēroga kultūras piemineklis. Mēs esam uzņēmušies nama atjaunošanu, un darbi sekmīgi virzās uz priekšu. Bet tik lielā un nozīmīgā objektā visas izmaksas nebija iespējams jau sākumā precīzi paredzēt.

Par to, kas paveikts un vēl veicams Latvijas Nacionālajā teātrī (apakšējos attēlos), spriež firmas “RBS Skals” valdes priekšsēdētājs Māris Saukāns, Kultūras ministrijas valsts sekretārs Daniels Pavļuts, Rīgas domes Īpašuma pārvaldes priekšnieks Oļegs Burovs un Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs

Restaurācijas gaitā atklājušās arī neparedzētas lietas. (Piemēram, bija nepieciešama pagraba sanācija, kas prasījusi 150 tūkstošus latu.) Jādomā jau arī par darbiem, kas nav tieši saistīti ar ēkas remontu. Lai teātris varētu sākt darbu, jāiekārto interjers. Rīgas dome ir sagatavojusi mēbeļu projektu, ko tagad iesniedzam Kultūras ministrijas valsts sekretāram Pavļuta kungam. Taču tam nepieciešamie līdzekļi būtu jāatrod valdībai.”

Kultūras ministrijas valsts sekretārs Daniels Pavļuts pateicās Rīgas domei par ļoti apjomīgā un ļoti dārgā ēkas atjaunošanas projekta uzņemšanos un apliecināja gatavību rūpēties par vēl trūkstošo līdzekļu sagādāšanu: “Kultūras ministrija sakarā ar paredzamajiem valsts budžeta grozījumiem ir iesniegusi pieprasījumu, lai nodrošinātu vēl nepieciešamo finansējumu. (Tiek prasīti 113 330 lati Nacionālā teātra darbības nodrošināšanai 2003. gadā sakarā ar tā atrašanos ārpus savām telpām, 677 712 lati interjeram un 2 miljoni 609 tūkstoši latu tehnoloģisko iekārtu iegādei un uzstādīšanai.) Mūsu speciālisti rūpīgi iepazīstas ar visām aplēsēm, jo tehnoloģisko iekārtu iegādes un uzstādīšanas tāme mums tika iesniegta tikai pirms dažām dienām. Ar Rīgas domi ir sācies dialogs arī par sadarbību pēc rekonstrukcijas darbu pabeigšanas, paredzot, piemēram, nomas maksas saskaņošanu.”

Kas notiks, ja ar budžeta grozījumiem nauda tomēr neatradīsies? Pilsētas galva teic, ka tad jautājums būs jārisina atsevišķi. Tagad, kad visi projekti gatavi un ir arī skaidrība par galīgajām izmaksām, vairs apstāties nedrīkst. Ja tiešām valstij nauda neatradīsies, būs jāmeklē pilsētai, taču ne vairs šā gada budžetā. Oļegs Burovs atgādināja, ka šī lielā Nacionālā teātra atjaunošanas projekta dēļ pēdējos divus gadus Rīgā nav ticis remontēts neviens cits kultūras objekts, kaut gan vajadzību ir ļoti daudz. Nākamgad par 1,5 miljoniem latu remontēs Jūras akadēmijas telpas, kas tiek atbrīvotas, lai tur varētu iekārtot divas mūzikas skolas. Savu kārtu gaida Mākslas muzejs, kur arī paredzēti gan remontdarbi, gan jaunas piebūves celšana. Ministru kabinets nesen izdevis rīkojumu, ar kuru pilsētai bez atlīdzības tiek nodots kultūras nams “Ziemaļblāzma”, kur nepieciešami lieli ēkas remonta un parka sakopšanas darbi. Top koncertzāles “Ave Sol” remontdarbu projekts. Un vēl divas bibliotēku ēkas: Brīvības ielā pie Gaisa tilta remontu gaida bibliotēka “Vidzeme”, bet Ķengaraga bibliotēku paredzēts pārcelt uz bijušā bērnudārza ēku, jo patlaban tā spiesta nomāt telpas par ļoti dārgu maksu. Īsi sakot, vajadzību ir tiešām daudz.

Ar darbu vadītājiem un strādniekiem regulāri tiekas teātra direktors Ivars Rudzītis. Viņš ar darbu gaitu ir apmierināts un uzskata, ka sadarbība ar ģenerāluzņēmēju ir lietišķa un laba. Kopā ar teātra galveno režisoru Edmundu Freibergu uz atvērto durvju dienu bija atnākusi viešņa no Sanfrancisko Ilona Staprāne. Viņa ir liela skatuves mākslas cienītāja un gluži tāpat kā rīdzinieki cer drīz ieraudzīt skaisto teātra namu atkal visā spožumā. Viešņa teica: “Kad iebraucu Rīgā, mans pirmais gājiens vienmēr ir uz Nacionālo teātri, tāpēc turu īkšķi, lai aktieri drīzāk tiktu atpakaļ savās mājās.”

Kāds šis gads “bez savām mājām” bijis Edmundam Freibergam? “Grūts, tāpat kā aktieriem. Ir bijušas dažādas neparedzētas problēmas. Un arī problēmas, ko varēja paredzēt. Vispirms jau bija jādomā, kā nepazaudēt savus skatītājus. Sākumā visvairāk baidījāmies, ka cilvēki negribēs braukt uz VEF Kultūras pili. Tomēr ir ļoti labi apmeklētas izrādes, skatītāji nav mūs aizmirsuši.”

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”