Domājot par uzplaukumu

Artis Bērtulis, Latvijas vēstnieks Zviedrijas Karalistē, — “LV”

Foto: A.F.I.

— Šogad mēs Eiropas dienu atzīmējam īpašā gaisotnē, jo pavisam nesen Atēnās tika parakstīts vēsturiskais ES Pievienošanās līgums.

— Jā, šis notikums, neapšaubāmi, bija nākamais nozīmīgākais juridiskais solis kopš Asociācijas līguma parakstīšanas, kas fiksēja garajā sagatavošanās un sarunu procesā panāktās vienošanās starp Latviju un ES. Tas, ka Latvija līdztiesīgi piedalījās Atēnu sanāksmē, ir arī apliecinājums mūsu valsts attīstībai un spējai iekļauties sarežģītajos starptautiskajos procesos.

— Kāda ir gaisotne Zviedrijā pēc Atēnu līguma parakstīšanas?

— Zviedrijas valdība ir gandarīta, ka sasniegts Gēteborgas sanāksmē izvirzītais mērķis — ātra ES paplašināšanās. Zviedrijas valdība ir ļoti pragmatiska un ir nopietni ieinteresēta ne tikai kvantitatīvā ES paplašināšanā, bet arī jauno dalībvalstu iespējami kvalitatīvākā sagatavošanā jaunajiem uzdevumiem un jaunajai situācijai. Zviedrija turpina aktīvas konsultācijas ar Latviju visplašākajā jautājumu lokā — gan ārpolitikā un drošības politikā, gan lauksaimniecībā un tieslietās. Zviedrija arī turpina savas atbalsta programmas sev tradicionālajās nozarēs, īpaši tieslietu sistēmas nostiprināšanā un aizsardzības jomā.

— Kādu jūs iztēlojaties Latvijas tālāko virzību uz ES? Kuri, jūsuprāt, tagad ir mūsu valsts galvenie uzdevumi šajā ceļā?

— Atlikušais gads līdz pilnai dalībai ES jāvelta valsts administrācijas un lēmumu pieņemšanas mehānisma pielāgošanai ļoti intensīvajai ES darba kārtībai. Jāsagatavo atbildīgie dienesti pieejamā ES finansējuma kvalitatīvai un savlaicīgai izmantošanai

— Kādi apsvērumi, jūsuprāt, jāņem vērā Latvijas sabiedrībai, 20. septembra referendumā izšķiroties par vai pret ES?

— Ir pragmatiski jāizvēlas mūsu valsts nākotne — līdzdalība vai noskatīšanās no malas, atvērtība vai pašizolācija, attīstība vai stagnācija. Es uzskatu, ka izvēles ir tikai šādas, nav iespējami pusceļa gājumi. Mums pilnībā jāiesaistās Eiropas procesos, tādējādi panākot maksimālu labumu Latvijai.

— Kādi, jūsuprāt, būs Latvijas svarīgākie ieguvumi no dalības ES?

— Dalības un klātbūtnes apziņa. Visi turpmākie Eiropas attīstības plāni tiks veidoti tikai kopdarbībā ar mums, un katru nākamo soli mēs varēsim paredzēt un ietekmēt. Uz visiem laikiem būs izslēgta iespēja, ka lēmumi par mums svarīgiem jautājumiem tiktu izlemti bez mūsu klātbūtnes. Mūsu ekonomikai būs pieejams viss plašais ES tirgus, vienlaikus garantējot patērētājam augstas kvalitātes preces. Bet ES līdzekļi ienāks nozarēs, par kurām neinteresējas ārvalstu un pašmāju privātā kapitāla investori, — ceļu būvē un citā infrastruktūrā, piemēram, dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanā. Turklāt svarīgi, ka no ES finansējuma godīgi tiks maksāti visi nodokļi, kas savukārt papildinās valsts sociālo budžetu.

— Vai varat modelēt situāciju, ja referendumā nobalsosim pret ES?

— Šādu situāciju es nevēlos pieļaut pat teorētiski. Uzskatu, ka valdība un Latvijas sarunu vedēji ir panākuši labāko iespējamo rezultātu ES iestāšanās sarunās un atlikušajā laikā līdz referendumam spēs vēl neizlēmušos iedzīvotājus pārliecināt par pozitīva balsojuma priekšrocībām. Latviešu tauta izšķirošos brīžos vienmēr ir spējusi atrast pareizāko savas valsts attīstības ceļu. Tā tas bija, gan dibinot mūsu valsti 1918. gadā, gan stāvot uz barikādēm, gan balsojot referendumā par pilsonības piešķiršanu jau neatkarīgajā Latvijā dzimušajiem bērniem. Arī 20. septembrī mēs noteikti nobalsosim par savas valsts turpmāku uzplaukumu.

Jānis Ūdris, “LV” ārlietu redaktors