Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 8.maija sanāksmē

Aizsardzības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”.

Lai sakārtotu Obligātā militārā dienesta likuma prasības ar Saeimas vēlēšanu likumu, kā arī Pilsētas domes, novadu domes un pagastu domes vēlēšanu likumu, tiek izstrādāts šis likumprojekts, kas paredz, ka obligātajā militārajā dienestā neiesauc personas, kuras ir ievēlētas par Saeimas, pilsētas, novada vai pagasta domes deputātu. Paredzēts arī noteikt, ka dzīvesvietas deklarēšanas iestādēm ir aizliegts reģistrēt Latvijas pilsoņu (vīriešu vecumā no 16 līdz 55 gadiem) deklarējamo dzīvesvietu, ja tiem nav noformēti ar obligātā militārā dienesta uzskaiti saistītie dokumenti.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāiesniedz līdz 19.maijam.

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā iestādē tiek veikts iekšējais audits”.

Finanšu ministrija saskaņā ar Iekšējā audita likuma 9.panta 3.daļu ir izstrādājusi noteikumu projektu “Kārtība, kādā iestādē tiek veikts iekšējais audits”.

Saskaņā ar Iekšējā audita likuma pārejas noteikumiem ar 2003.gada 4.jūniju spēku zaudē Ministru kabineta 1999.gada 5.oktobra noteikumi Nr.342 “Noteikumi par iekšējo auditu”. Noteikumu projektā ietvertas prasības iekšējā audita sistēmas izveidē iestādē, atrunāti iekšējā audita neatkarības un objektivitātes jautājumi, iekšējā audita darba apjoma plānošanas un iekšējā audita veikšanas kārtība, iekšējā audita struktūrvienību darbības pārskatu un plānu sagatavošanas un iesniegšanas termiņi, kā arī ziņošanas kārtība par iekšējā audita struktūrvienībās amatā ieceltajiem un no amata atbrīvotajiem iekšējiem auditoriem.

Ņemot vērā to, ka šobrīd iekšējā audita sistēmas ir izveidotas un darbojas visās ministrijās, kā arī Valsts kancelejā, noteikumu projekts precīzāk reglamentē Iekšējā audita likumā noteikto prasību ieviešanu.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Vides, Aizsardzības, Iekšlietu, Izglītības, Kultūras, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Zemkopības ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kontrolē, Ģenerālprokuratūrā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāiesniedz līdz 16.maijam.

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 7.maija noteikumos Nr.164 “Valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” statūti””.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 29.janvāra sēdes protokollēmuma izpildi Valsts nekustamā īpašuma aģentūras pamatkapitālā ir paredzēts ieguldīt nekustamo īpašumu Rīgā, Viļānu ielā 14/16, kas kalpotu kā kredīta nodrošinājums, lai celtu jaunu Iekšlietu ministrijas ēku Rīgā, Gaujas ielā 15. Rīkojuma projekts “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Viļānu ielā 14/16, ieguldīšanu valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” pamatkapitālā”” ar Finanšu ministrijas 2003.gada 6.februāra vēstuli nosūtīts Valsts kancelejai. Nekustamā īpašuma Rīgā, Viļānu ielā 14/16, tirgus vērtība ir Ls 146 000.

Ņemot vērā minēto Ministru kabineta rīkojuma projektu, saskaņā ar Valsts nekustamā īpašuma aģentūras statūtiem ir sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 7.maija noteikumos Nr.164 “Valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” statūti””, kuros aģentūras pamatkapitālu paredzēts palielināt par Ls 146 000.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas, Iekšlietu ministrijā, saskaņojumi jāiesniedz līdz 16.maijam.

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (APK).

Likumprojekta 163.1 pantā jaunā redakcija izsaka saimnieciskās darbības veicēju ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem atbildību par dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu provēšanas, zīmogošanas, marķēšanas, uzglabāšanas noteikumu pārkāpšanu un nosaka soda veidus (brīdinājums, naudas sods).

163.2 pantā paredz atbildību par saimnieciskās darbības vietu darbam ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem reģistrēšanas un dārgmetālu izstrādājumu izgatavotāju personisko zīmogu reģistrēšanas kārtības pārkāpšanu un noteikti soda veidi (brīdinājums, naudas sods).

No likumprojekta 215.1 pantā izslēdz no Valsts ieņēmumu dienesta izskatāmo lietu saraksta 163.1 pantā kvalificētās administratīvo pārkāpumu lietas.

Likumprojekta 236.1 pantā jaunā redakcijā nosaka Valsts proves uzraudzības inspekcijas amatpersonas, kuras tiesīgas izskatīt APK 163.1, 163.2, 165.4, 165.5 pantā kvalificētās administratīvo pārkāpumu lietas, soda veidus un naudas sodu apmērus, kādus šīs amatpersonas tiesīgas uzlikt.

No 304. panta 2. un 8. punktā izslēdz APK 163.1 pantu, jo 163.1 panta jaunā redakcija neparedz papildsodu – konfiskāciju.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli alum””.

Likumprojekts paredz mainīt akcīzes nodokļa likmes noteikšanu un piemērošanu alum – līdz šim piemērojamo akcīzes nodokļa likmi alum, kas ir fiksēta pa alus grupām ar noteiktu spirta saturu, rēķinot par 100 litriem alus, paredz aizstāt ar konkrētu akcīzes nodokļa likmi par absolūtā spirta satura vienu tilpumprocentu, rēķinot par 100 litriem alus. Tādējādi maksājamais akcīzes nodokļa apmērs alum (par 100 litriem) tiks aprēķināts pēc likmes 1,16 lati par katru absolūtā spirta satura vienu tilpumprocentu, bet ne mazāk kā 2 lati par 100 litriem alus.

Šāda likme alum ir paredzēta, ņemot vērā Latvijas saistības pret ES – ES minimālā likme ir 1,87 EUR jeb 1,16 latu par spirta satura vienu tilpumprocentu, rēķinot par 100 litriem alus (EUR 1 = Ls 0,62), kā arī to, lai novērstu konkurences izkropļojumu salīdzinājumā ar bezalkoholiskajiem dzērieniem, kuriem akcīzes nodokļa likme ir 2 lati par 100 litriem. Tādējādi minimālais akcīzes nodoklis alum (par 100 litriem) nevar būt mazāks par akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem. Nodokļa likmes lielums ir atkarīgs no valūtas kursa. Līdz ar to, Latvijai pievienojieties ES, nodokļa likme alum varētu tikt koriģēta atkarībā no valūtas kursa. Likumprojektā ir iekļauta arī norma par likuma papildināšanu ar informatīvo atsauci uz ES direktīvām.

Ir paredzēts, ka likums stāsies spēkā 2004.gada 1.janvārī. Šāds spēkā stāšanās datums ir noteikts, ņemot vērā to, ka: likumprojekta ietekme uz valsts budžetu jeb fiskālais efekts 2003.gadā varētu būt negatīvs un valsts budžets 2003.gadam jau ir apstiprināts; jāmaina akcīzes nodokļa alum ieskaitīšanas kontu sistēma Valsts kasē; jāmaina alus uzskaites sistēma gan uzņēmējiem, gan valsts institūcijām; jāveic atbilstoši grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 25.janvāra noteikumos Nr.37 “Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarāciju veidlapām”.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Tabakas izstrādājumu aprites noteikumi”.

Finanšu ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu, pamatojoties uz likumu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem””, ar kuru tika grozīti pašreiz spēkā esošo Ministru kabineta 2000.gada 29.augusta noteikumu Nr.298 “Tabakas izstrādājumu aprites noteikumi” izdošanas pamatojumi – likuma “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem” 2.panta otrā daļa un 5.panta ceturtā daļa. Ievērojot minēto, kā arī saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem” Pārejas noteikumu 17.punktu ir paredzēts izdot noteikumus jaunā redakcijā.

Salīdzinot ar spēkā esošajiem Ministru kabineta 2000.gada 29.augusta noteikumiem Nr.298 “Tabakas izstrādājumu aprites noteikumi”, ir veiktas vairākas izmaiņas.

Likuma “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem” 5.panta ceturtās daļas izpildes nodrošināšanai noteikumu projektā ir paredzēta atsevišķa sadaļa, kurā ir atrunāti tabakas izstrādājumu marķēšanas nosacījumi, tajā skaitā paredzot arī nosacījumus par pasūtāmo akcīzes nodokļa marku daudzumu, to izsniegšanas termiņiem un saņemšanas nosacījumiem.

Lai nodrošinātu likuma 5.1 panta ceturtās daļas izpildi, kurā noteikts, ka Latvijas Republikas muitas teritorijā aizliegts realizēt cigaretes par cenu, kas ir augstāka par cigarešu maksimālo mazumtirdzniecības cenu, noteikumu projekts papildināts ar normu, kurā paredzēts: ja cigaretes tiek realizētas komplektā ar citām precēm, pavaddokumentos vai čekā norādāma katras preces cena atsevišķi.

Paredzēts, ka Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs anulēt komersantam izziņu tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībai, ja tabakas izstrādājumi atkārtoti gada laikā tiek realizēti personām, kuras jaunākas par 18 gadiem.

Ir svītrotas tiesību normas par licencētu importētāju pienākumu piecu darba dienu laikā no nemarķējamo tabakas izstrādājumu ievešanas brīža Latvijas Republikas muitas teritorijā izlaišanai brīvam apgrozījumam saņemt izziņas par nemarķējamo tabakas izstrādājumu realizāciju.

Noteikumu projektā ir ietvertas tiesību normas, lai saskaņotu normatīvo aktu ar Komerclikuma prasībām, kā arī veikti precizējumi vēl vairākos citos noteikumu punktos.

Paredzēts, ka noteikumi stāsies spēkā 2003.gada 1.jūlijā. Šo noteikumu spēkā esamība ir paredzēta līdz 2004.gada 1.maijam, kad stāsies spēkā ar Eiropas Savienības prasībām saskaņoti normatīvie akti.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Veselības, Ekonomikas, Satiksmes ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāiesniedz līdz 19.maijam.

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par stingrās uzskaites preču pavadzīmēm–rēķiniem”.

2003.gada 28.februārī Saeimā tika pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, ar minētajiem grozījumiem likums tika papildināts ar jaunu 28.1pantu “Stingrās uzskaites pavadzīmju–rēķinu, nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošana nodokļu un nodevu aprēķināšanai”. Pamatojoties uz minētā panta pirmajā daļā noteikto pilnvarojumu, ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu “Noteikumi par stingrās uzskaites preču pavadzīmēm–rēķiniem” projekts.

Noteikumu projektā ir apvienotas divos šobrīd spēkā esošos Ministru kabineta noteikumos noteiktās prasības. Minētie Ministru kabineta noteikumi ir 1995.gada 5.septembra noteikumi Nr.268 “Noteikumi par preču pavadzīmes–rēķina lietošanas un noformēšanas kārtību” un 1995.gada 5.septembra noteikumi Nr.271 “Noteikumi par kārtību, kādā izgatavojamas un uzskaitāmas preču pavadzīmju–rēķinu veidlapas”. Abi Ministru kabineta noteikumi ir izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu.

Projekts pamatā saglabā pašlaik spēkā esošo kārtību, kādā stingrās uzskaites preču pavadzīmju–rēķinu veidlapas izgatavojamas un uzskaitāmas, lietojamas un noformējamas.

Papildus projektā ir ietvertas prasības, kas noteiks kārtību, kādā pavadzīmes–rēķinu veidlapas tiek uzskaitītas publiski pieejamā vienotā datu bāzē (reģistrā). Publiski pieejamā vienotā datu bāze (reģistrs) dos iespēju nodokļu maksātājiem pārliecināties par savu darījumu partneru legālo darbību.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas, Aizsardzības, Kultūras, Satiksmes ministrijā.

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par fizisko un juridisko personu izdevumu un zaudējumu kompensāciju, iesaistot šo personu resursus ugunsgrēka dzēšanā vai glābšanas darbos”.

Veicot ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus, atsevišķos gadījumos rodas nepieciešamība pielietot tādus tehniskos un dzēšanas līdzekļus, kādu nav Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta rīcībā, vai arī tie ir dislocēti tālu no notikuma vietas. Šādos gadījumos vienīgā iespēja ir izmantot notikuma vietai tuvumā pieejamos fizisko un juridisko personu resursus. Līdz šim šāda prakse realizēta ļoti ierobežoti, jo normatīvie akti neparedzēja zaudējumu un izdevumu kompensācijas kārtību par fizisko un juridisko personu resursu iesaistīšanu ugunsgrēku dzēšanā un glābšanas darbos. Šiem mērķiem arī netika paredzēti līdzekļi.

2003. gada 1. janvārī stājās spēkā Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums, kura 20. pants nosaka, ka izdevumi un zaudējumi, kas radušies, ugunsgrēka dzēšanā vai glābšanas darbos iesaistot fizisko un juridisko personu resursus, atlīdzināmi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi fizisko un juridisko personu zaudējumi gadījumos, kad Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests iesaista to resursus ugunsgrēku dzēšanā un glābšanas darbos, kā arī atlīdzības apmēru.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ekonomikas, Ārlietu, Aizsardzības, Vides, Satiksmes ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””.

Lai veicinātu tirgu teritorijās lauksaimniecības un citu, īpaši Latvijā ražotu, pārtikas preču tirdzniecību, likumprojekts paredz aizliegt pārdot tabakas izstrādājumus teritorijās, kurām noteikts tirgus statuss.

Līdzīgs aizliegums tirgu teritorijās nodarboties ar komercdarbību alkohola aprites jomā ir spēkā no 1999.gada 17.februāra saskaņā ar grozījumiem Alkohola aprites likumā.

Atbilstoši tiesiskās paļāvības principam ir noteikts pārejas periods. Paredzēts atļaut tabakas izstrādājumu tirdzniecību tirgus teritorijās pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā juridiskām personām, kuras saņēmušas licenci komercdarbībai ar tabakas izstrādājumiem vai izziņu tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībai, līdz izsniegto atļauju derīguma termiņa beigām.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ekonomikas, Ārlietu, Veselības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 3.septembra noteikumos Nr.409 “Noteikumi par bēgļa ceļošanas dokumentu””.

2002. gada 3. septembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr.409 “Noteikumi par bēgļa ceļošanas dokumentu”, kas tika izstrādāti, ņemot vērā Personu apliecinošu dokumentu likuma pamatnostādnes Latvijas Republikas izsniedzamajiem personu apliecinošiem un ceļošanas dokumentiem. Spēkā esošie noteikumi nosaka bēgļa ceļošanas dokumenta izsniegšanas un nodošanas kārtību, derīguma termiņus, kā arī tajā papildus iekļaujamās ziņas, lai uzlabotu tā drošību pret viltojumiem, paplašinātu funkcionalitāti un atvieglotu tā izmantošanu.

Sagatavotais noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu mašīnlasāmās zonas iekļaušanu bēgļa ceļošanas dokumentā.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Satiksmes ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā izsniedz Iedzīvotāju reģistrā iekļautās ziņas”.

Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likuma 17.pantā, Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 13.pantā pirmajā un trešajā daļā un likuma “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā” 3.pantā doto deleģējumu.

Noteikumu projekts paredz izteikt 1999.gada 9.marta Ministru kabineta noteikumus Nr.89 “Noteikumi par iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu izsniegšanu” jaunā redakcijā.

Noteikumu projektā noteikta Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu sniegšanas kārtība. Ziņu sniegšanu valsts un pašvaldību iestādēm un institūcijām, kā arī personām nodrošina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Papildus izstrādāta kārtība, kādā pašvaldības, kurām ir nodrošināta tiešsaistes datu pārraide ar Iedzīvotāju reģistru, sniedz ziņas fiziskām personām par to reģistrāciju dzīvesvietā.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par informatīvo ziņojumu “Par visu operatīvo dienestu apvienošanu zem viena neatliekamās palīdzības numura 112””.

Rīkojuma projekts izstrādāts, pamatojoties uz Ministru prezidenta 2003.gada 15.aprīļa rezolūciju sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā attiecīgus priekšlikumus par visu operatīvo dienestu apvienošanu zem viena neatliekamās palīdzības numura 112.

Lai varētu sagatavot attiecīgos priekšlikumus, būtu nepieciešams uzzināt citu valsts pārvaldes iestāžu priekšlikumus par neatliekamās palīdzības numuru 112. Lai to varētu izdarīt, ir izstrādāts informatīvais ziņojumus “Par visu operatīvo dienestu apvienošanu zem viena neatliekamās palīdzības numura 112”, kurā ir doti divi iespējamie risinājuma varianti – saglabājot esošo kārtību (atstājot katram operatīvajam dienestam savu numuru), turpināt attīstīt neatliekamās palīdzības numuru 112 vai apvienot visus operatīvos dienestus zem viena neatliekamās palīdzības numura 112.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Satiksmes, Veselības, Aizsardzības, Vides ministrijā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.

Labklājības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā sociālo pakalpojumu sniedzējs tiek reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā”.

Noteikumu projekts paredz, ka sociālo pakalpojumu sniedzēji tiks reģistrēti Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistru atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 43.panta 1.daļā noteiktajam izveidos un aktualizēs Valsts sociālo pakalpojumu aģentūra (līdz aģentūras izveidei – Sociālās palīdzības fonds).

Reģistrācijas rezultātā pakalpojumu pircējiem un pakalpojumu saņēmējiem būs pieejama informācija par iespējamajiem pakalpojumu sniedzējiem, t.sk. institūciju raksturojošie dati, informācija par pakalpojumu sniedzēja atbilstību prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Šie dati palīdzēs pakalpojumu pircējam noteikt, kurš no pakalpojumu sniedzējiem nodrošina pakalpojumu saņēmējam visatbilstošākos un kvalitatīvākos pakalpojumus un pirkt tikai tādus pakalpojumus, kas atbilst pakalpojuma saņēmēja un pircēja interesēm.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā Trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāiesniedz līdz 16.maijam.

Labklājības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Publisko atrakciju iekārtu drošības prasības un tehniskās uzraudzības kārtība”.

Pamatojoties uz likuma “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību” 3.panta 2.daļā doto uzdevumu izstrādāt regulējošo tiesību aktu projektus, Labklājības ministrija sadarbībā ar sabiedriskajām organizācijām ir izstrādājusi noteikumu “Publisko atrakciju iekārtu drošības prasības un tehniskās uzraudzības kārtība” projektu. Projekta izstrādē piedalījās pārstāvji no sabiedriskās organizācijas “Tehnisko ekspertu asociācija”, sabiedriskās organizācijas “Neatkarīgo inženiertehnisko speciālistu asociācija”, Sabiedrisko pakalpojumu darbinieku arodbiedrības, Latvijas Pašvaldību savienības un Valsts darba inspekcijas.

Noteikumu projekts nosaka publisko atrakciju iekārtu tehniskās uzraudzības kārtību, kā arī drošības prasības, kas jāievēro publisko atrakciju iekārtu valdītājiem, personālam un juridiskajām personām, lai, lietojot attiecīgās iekārtas vai veicot to uzstādīšanu, remontu un tehniskās pārbaudes, neradītu draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ekonomikas, Iekšlietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā Trīspusējās sadarbības padomē.

Satiksmes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības noteikumi”.

Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likuma 4.panta otrajā daļā doto uzdevumu reglamentēt valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtību.

Izstrādāto noteikumu mērķis ir nodrošināt valsts informācijas sistēmas attīstību atbilstoši vienotai valsts politikai valsts informācijas sistēmu attīstības jomā, lietderīgi izmantojot piešķirtos līdzekļus un sasniedzot valsts informācijas sistēmas attīstības projektā noteiktos mērķus. Valsts informācijas sistēmas attīstības projekta mērķis ir attīstīt valsts informācijas sistēmu, kas ir reģistrēta Valsts informācijas sistēmu reģistrā, vai nodrošināt valsts informācijas sistēmu attīstību kopumā.

Izstrādātie noteikumi attiecas uz valsts informācijas sistēmu attīstības projektiem neatkarīgi no projekta finansēšanas avotiem un to veidiem.

Noteikumu projekts nosaka valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības institūcijas kompetenci un institūciju, kuras ir atbildīgas par valsts informācijas sistēmu attīstības projektu īstenošanu, pienākumus informācijas sniegšanā par attiecīgā projekta īstenošanas rezultātiem.

Noteikumu projektam ir trīs pielikumi, kuri nosaka saturu informācijai par valsts informācijas sistēmas attīstības projektu, tā īstenošanas un noslēguma rezultātiem.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai visās ministrijās, īpašu uzdevumu ministru sekretariātos, Ministru prezidenta biedra birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Valsts kancelejā.

Veselības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1999. gada 16. februāra noteikumos Nr. 48 “Noteikumi par valsts nodevu par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem””.

Ministru kabineta noteikumu projekts sagatavots, lai noteiktu valsts nodevas likmes par speciālo atļauju (licenču) izsniegšanu farmaceitiskajai darbībai. Paredzēts noteikt, ka vispārēja tipa aptiekas atvēršanai (darbībai) likme ir: pilsētās – 200 lati; laukos – 30 lati. Zāļu lieltirgotavas atvēršanai (darbībai) – 150 lati, zāļu ražošanas uzņēmuma atvēršanai (darbībai) – 500 lati, zāļu ražošanai (pārpakošanai un pārfasēšanai) zāļu lieltirgotavā – 300 lati.

Projektā ir iekļauta norma, kas nosaka, ka par licences pārreģistrāciju alkohola ražošanai, importam, vairumtirdzniecībai un mazumtirdzniecībai, kā arī par licences izsniegšanu un pārreģistrāciju slēgta tipa aptiekas atvēršanai (darbībai) un zāļu ražošanai aptiekā valsts nodeva netiek iekasēta.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Nodrošinājuma iesniegšanas kārtība lauksaimniecības preču importa un eksporta speciālo atļauju (licenču) izsniegšanai”.

Harmonizējot Latvijas un Eiropas Savienības normatīvos aktus Kopienas vienotā lauksaimniecības tirgus administrēšanā, Zemkopības ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu par kārtību, kādā tiek iesniegts nodrošinājums lauksaimniecības preču importa un eksporta speciālo atļauju (licenču) izsniegšanai. Projekts paredz, ka nodrošinājumu licenču izsniegšanai administrē licenču izsniedzējs – Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošais Lauku atbalsta dienests.

Nodrošinājuma mērķis ir garantēt, ka licencē noteiktais preču daudzums tiek importēts vai eksportēts licences derīguma termiņā. Ieviešot nodrošinājumu, tiks veicināta licenču izmantošana, kas ļaus precīzāk prognozēt importa apjomus, sagatavojot labības un cukura bilanci, kā arī samazināsies ar licenču izdošanu saistītie administratīvie izdevumi.

Noteikumu projekts paredz nodrošinājuma mehānisma ieviešanu to lauksaimniecības preču importam, kas jau tagad tiek licencēts, – labība un tās pārstrādes produkti, cukurs un pārtikas produkti, ko par samazinātām muitas tarifu likmēm vai nulles likmi ieved Latvijas Republikas muitas teritorijā. Lai gan valsts akciju sabiedrība “Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra” pašreiz izsniedz (turpmāk to darīs Lauku atbalsta dienests) arī licences labības un tās pārstrādes produktu eksportam, noteikumu projekts, atšķirībā no Eiropas Savienības kārtības, eksporta licencēm paredz nulles nodrošinājuma likmi. Eiropas Savienībā eksporta licence ir apliecinājums tiesībām saņemt eksporta atmaksu, kas arī pamato nodrošinājuma nepieciešamību. Tā kā saskaņā ar Latvijas Republikas un Pasaules tirdzniecības organizācijas līgumu, Latvijai vēl neesot Eiropas Savienības dalībvalstij, nav tiesības piemērot eksporta atmaksas, nav pamatota arī nodrošinājuma ieviešana attiecībā uz eksporta licencēm.

Nodrošinājumu licenču saņemšanai varēs iesniegt, gan iemaksājot drošības naudu, gan arī iesniedzot bankas garantijas vēstuli vai apdrošināšanas polisi. Nodrošinājumu ietur atbilstoši apjomam, par kādu licence nav izmantota. Ieturētais nodrošinājums tiek ieskaitīts valsts pamatbudžetā.

Noteikumu projekts būs spēkā līdz brīdim, kad Latvija kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti un kad Eiropas Kopienas regulas Latvijai būs saistošas. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienests administrēs nodrošinājumu gan importa, gan eksporta licenču izsniegšanai atbilstoši Eiropas Kopienas normatīvo aktu prasībām un nodrošinājuma likmēm, ko nosaka Eiropas Komisija.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par cukurbiešu minimālo iepirkuma cenu 2003.gadam”.

Rīkojuma projekts paredz noteikt, pamatojoties uz likuma “Par cukuru” 4.1 pantu, 2003.gadā šādas cukurbiešu minimālās iepirkuma cenas: Ls 18,80 par vienu tonnu cukurbiešu pamatkvotas (A kvotas) cukura ražošanai; Ls 13,15 par vienu tonnu cukurbiešu papildu kvotas (B kvotas) cukura ražošanai.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ekonomikas ministrijā.

Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Cukura cenas daļējas segšanas kārtība cukura pārstrādes uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un bišu saimju īpašniekiem un šo līdzekļu piešķiršanas kritēriji”.

Noteikumu projekta galvenais mērķis ir saglabāt līdz iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā cukura nozari, kura ES ir rentabla un regulēta nozare gan cukurbiešu audzētājiem, gan cukura ražotājiem. Latvija ir izcīnījusi Eiropas Savienībā cukura ražošanas kvotu, kura ir pašreizējā ražošanas līmenī. Latvijas iekšējā tirgū vietējā cukura cena, salīdzinot ar pasaules cukura tirgus cenu, ir augstāka, jo pasaules cukura cenu veido cukurniedru cukurs (ražošanas pašizmaksa ir zemāka nekā cukurbiešu cukuram) un subsidētais cukurbiešu cukurs.

Noteikumu projekts paredz: vispārējo cukura cenas daļējas segšanas kārtību; līdzekļu piešķiršanas kritērijus pārstrādes uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un bišu saimju īpašniekiem, jo piešķiramo līdzekļu apjoms ir ierobežots; cukura cenas daļēju segšanu Ls 86 par vienu tonnu Latvijā ražota cukura; 18 kg cukura uz vienu bišu saimi gadā bišu saimju īpašniekiem; cukura cenas daļējas segšanas administrēšanu ar Lauku atbalsta dienesta starpniecību; cukura cenas daļējas segšanas kontroli un līdzekļu saņēmēja atbildību.

Noteikumu projekts būs jāatceļ līdz ar iestāšanās brīdi Eiropas Savienībā, jo tad šāda cukura nozares problēma vairs nepastāvēs, tāpēc ka visām dalībvalstīm būs vienādi tirgus nosacījumi un aizsargāts iekšējais tirgus.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas ministrijā, Ministru prezidenta biedra birojā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

Aivis Freidenfelds, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks